Elektroauto tirgus korelācija ar ienākumiem

Uzlādējamās automašīnas (elektroauto un spraudņa hibrīdi) veidoja 21,6% no ES reģistrētajām jaunajām automašīnām 2022. gadā, taču to tirgus daļa ir tikai 9% vai mazāka vairāk nekā pusē dalībvalstu.

Valstīs, kur elektroauto tirgus daļa ir mazāka par 9%, piemēram, vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīs, piemēram, Grieķijā, Itālijā, Polijā un Horvātijā, vidējie gada neto ienākumi ir aptuveni 13 000 eiro uz vienu darbinieku pēc ACEA datiem.

Vislielākā daļa elektroauto (vairāk nekā 30%) ir koncentrēta tikai piecās Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīs, kur tīrie gada ienākumi pārsniedz 32 000 eiro. Zviedrijā, kur gada neto ienākumi pārsniedz 35 000 eiro, vairāk nekā puse no jaunreģistrētajām automašīnām ir elektriskās. Turpretim elektroauto tirgus daļa ir tikai 4% Bulgārijā, kur šie ienākumi ir aptuveni 7000 eiro.

Šie skaitļi apstiprina ievērojamas atšķirības elektroauto pirktspējas ziņā starp dažādiem Eiropas reģioniem, kur Ziemeļeiropa un Rietumeiropa ir vadošā un Centrāleiropa, Austrumeiropa un Dienvideiropa pārstāv zemākās tirgus daļas.

Latvijas situācija

Latvija pēc ACEA datiem 2022. gadu noslēdza ar 8.1% elektroauto tirgus īpatsvaru, kas ierindo mūs tieši zem 9% robežas. Vai tas ir labi vai slikti? Acīmredzot mums pirktspēja, kad runa ir par elektriskajām automašīnām, ir tieši zem līnijas, lai teiktu, ka ir labi vai slikti. Ja domājam pozitīvi, esam daudz tuvāk vidum nekā Slovākija, Čehija, Bulgārija, Polija un Horvātija. Un šogad esam līderi, ja salīdzinām sevi ar citām Baltijas valstīm un Poliju.

Ja salīdzinām ienākumus starp šīm četrām valstīm, tad bilde iezīmējas, ka Latvijai vajadzētu būt pirmspēdējā vietā, jo Igaunijā gada neto ienākumi ir 15’300 €, Lietuvā – 11’798 €, Polijā 10’782 €, bet Latvijā – 11’229 €.