No 1156 ZS Porsche līdz bateriju vilcieniem uz Daugavpili

No elektriskā Porsche ar 1156 ZS un 800 V kravas busiem līdz bateriju vilcieniem uz Daugavpili – ko tas nozīmē Latvijas transportam?

Ja vēl pirms pāris gadiem ar vārdu “elektroauto” sapratu pilsētvidei piemērotu auto ar labvēlīgos apstākļos 150 km nobraukumu starp uzlādēm, tad tagad aina ir krietni mainījusies. Vienā galā – elektriskā Porsche Cayenne ar 1156 zirgspēkiem, otrā galā – Renault Trafic ar 800 V bateriju arhitektūru, bet trešajā – bateriju vilcieni, kas sola jau drīzumā aizvest mūs no Rīgas līdz Rēzeknei bez kripatas dīzeļa. Pa vidu tam visam autonomas mašīnas un Armanda Volvo, kas katru dīvāna eksperta uzburto drāmu par realitāti ar elektroauto izjauc ar faktiem.

Epizodē apspriestās tēmas

Šī Uzlādēts.lv un Latvijas Elektroauto biedrības podkāsta epizodē ciemojas kāds, kurš varētu būt Latvijā viens no zinošākajiem par bateriju vilcieniem jeb BEMU – Armands Būmanis. Kārlis, Jānis un Armands šoreiz saliek sekojošās šķietami atšķirīgās lietas vienā epizodē:

• 🔋 Elektriskā Porsche Cayenne un 1156 ZS jaudas trakums
• 🚐 Renault Trafic un 800 V ienākšana darbā, ne tikai izklaidē
• 🤖 Carguru sola autonomās braukšanas iespējas Latvijā – starp lidostu un realitāti
• 🚗 Armanda Volvo EX30 pieredze un baterijas degradācija dzīvē
• 🚆 Bateriju vilcieni: jauni reisi, biežāki grafiki un ES nauda

No Porsche trakuma līdz Renault pragmatismam

Podkāstu sākam ar skaitli, kas daudziem liek uzreiz meklēt krustu kabatā – 1156 zirgspēki. Jaunais Porsche Cayenne (elektrificētais briesmonis) to izdara ar efektīvu sistēmu, eļļas dzesētiem motoriem un uzrāvienu līdz 100 km/h aptuveni 2,5 sekundēs. Ja agrāk 7 sekundes līdz simtam likās sportisks auto, tad mūsdienās šādi pasakot vari izklausīties pēc dinozaura. Porsche ir iepakojuši arī 11 kW bezvadu uzlādi, kas sola mājas uzlādi padarīt ļoti vienkāršu. Mīnuss? Sākumcena Latvijā virs 100 tūkstošiem. Komforts, kā vienmēr, par augstu cenu.

Tad mēs noliekam superkāru malā un paskatāmies uz Renault Trafic. Jā, tas pats darba zirgs – tikai tagad ar 800 V arhitektūru, kas līdz šim dažādu apsvērumu dēļ nebija nonākusi līdz darba transportam. Signāls ir skaidrs: 800 V kļūst par normu ne tikai sportam, bet arī komercdarbībai – tur, kur svarīgs ir gan uzlādes ātrums, gan kopējās izmaksas.

Autonomā braukšana: no vecpilsētas līdz lidostai… teorētiski

Tālāk saruna aiziet pie autonomās braukšanas. Latvijā solās būt projekti, kur daļēji autonomi auto plāno kursēt starp lidostu un centru. Carguru sola jau 2027.g. iespējot rūpīgi ierobežotu maršrutu, kur būtu ātrumi salīdzinoši mazi un kur teorētiski viss ir skaisti.

Starp podkāsta runātājiem gan ir atšķirīgi viedokļi par šo:

• Latvijas ziemas ar slapjdraņķiem un autokultūras neparedzamība;
• Tieši tās “0,1–1% situācijas” varētu būt kritiskas, kur algoritmam jāizdara sarežģīts lēmums, ne tikai jāseko līnijai.

Paralēli tiek izrunāta arī pašu pieredze ar Tesla, Volvo un citu marku vadītāja asistentiem. Adaptīvā kruīza kontrole un joslu turēšana ir lieliska, līdz brīdim, kad mašīna izlemj bremzēt tur, kur nevajag, vai izslēdz joslu asistentu līkumā. Autopilots šobrīd ir palīgs, nevis vadītājs.

Armanda Volvo: dzīve ar elektroauto

Armands stāsta par savu Volvo EX30 – izvēli, kas balstīta ļoti vienkāršā kritērijā: “Vai es varu bez uzlādes aizbraukt no Rīgas līdz Pērnavai?”

Vasarā – Liepāja–Sigulda bez problēmām. Ziemā – vienu uzlādi pa vidu, un viss. Lielākā daļa uzlādes – publiskais tīkls, biežas ātrās uzlādes sesijas, nereti līdz <10% baterijai un līdz 100% uzlāde. Rezultāts pēc apmēram pusotra gada? ~1,5% baterijas degradācija. Drāma, kas komentāros bieži tiek uzpūsta, reālajā dzīvē vienkārši neparādās.

Bateriju vilcieni: satiksme, kas beidzot izkāpj no 80. gadiem

Un tad – galvenais temats: bateriju vilcieni. Latvijas vilcieni ārpus elektrificētajiem posmiem ir vecākie Baltijā un ap 2035. gadu vienkārši vairs nedrīkstēs braukt. Jaunie bateriju vilcieni aizpildīs šo robu.

Plāns īsumā:

• sākotnēji 9 vilcieni ar opciju papildināt iepirkumu līdz 16,
• ~80 km garantēts nobraukums arī ļoti sliktos laikapstākļos (reāli – vairāk),
• maršruti: No Rīgas uz Siguldu, Valmieru, Daugavpili, vēlāk arī Rēzekni,
• ātrā uzlāde stacijās ar pantogrāfu + braukšana zem vadiem tur, kur līnijas elektrificētas,
• komforts citā līmenī – zemā grīda, tualetes, velonovietnes, pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Finansiāli tas nerada izteiktu “caurumu budžetā”: 80–90% izmaksu sedz ES fondi, kas mērķēti tieši klimata un mobilitātes projektiem. Paralēli top Park & Ride risinājumi Siguldā, Saulkrastos, Jelgavā u.c., lai vilciens kļūtu par mugurkaulu, bet autobusi un auto – pievadlīnijas.

Kāpēc tas ir svarīgi ikvienam no mums?

BEMU nav tikai par jauniem dzelžiem. Tas ir par to, lai:

• mazinātu sastrēgumus;
• mazinātu gaisa piesārņojumu (uzlabotu veselību);
• ātrāk un ērtāk nonāktu galamērķī.

Un jā – joprojām ir pilnīgi OK vienkārši gribēt pabraukt ar savu auto. Armands to pasaka ļoti vienkārši: brauc ar to, kas konkrētajā brīdī ir ērtākais un saprātīgākais, nevis ar to, kas “ideoloģiski pareizs”.

Ja gribi dzirdēt visu stāstu – ar jokiem, tehniskām niansēm un Armanda iekšējiem skatiem uz ministrijas virtuvi – noklausies pilno Uzlādēts.lv epizodi savā iecienītākajā platformā.