Tesla beidzot Eiropā brauc pašas: Nīderlande palaiž domino efektu

0

Pagājušajā nedēļā Nīderlande apstiprināja Tesla FSD (Supervised) lietošanu un tagad virza tā apstiprināšanu visā Eiropā. Ja tas izdosies, varam sagaidīt to arī Latvijā.

Tesla sensor vision

Tesla sensoru redzamība (Avots: Tesla.com)

Pagājušajā nedēļā Nīderlande apstiprināja Tesla FSD (Supervised) lietošanu un tagad virza tā apstiprināšanu visā Eiropā. Ja tas izdosies, varam sagaidīt to arī Latvijā.

Tesla Full Self-Driving jeb FSD Eiropā līdz šim bija kā solījums, kas vienmēr atrodas dažu gadu nākotnē. ASV šo pašbraukšanas sistēmu testē jau gadiem uz pilnu jaudu, un internetā redzami tūkstošiem video, kuros auto pats izbrauc sarežģītus maršrutus, kamēr vadītājs vienkārši uzrauga. Tagad pirmo reizi parādās sajūta, ka Eiropa vairs nav tikai progresa vērotājs.

Nīderlandes regulators RDW pec 18 mēnešu garas testēšanas pagājušās nedēļas vēlā piektdienas pievakarē oficiāla atļāva Tesla FSD ar vadītāja uzraudzību (FSD (Supervised)) darboties koplietošanas ceļos. Šodien RDW ir oficiāli informējis Eiropas institūcijas par savu nodomu apstiprināt Tesla FSD (Supervised) Eiropas līmenī, izmantojot esošo tipa apstiprināšanas mehānismu. Ar šo apstiprinājumu, Tesla automašīnas pavisam drīz varēs pa visu Eiropa pārvadāt cilvēkus ar minimālu cilvēku iesaisti (apstiprināt galamērķi un turēt vismaz vienu aci uz ceļa).

FSD nav Autopilot

Eiropā FSD (Supervised) netiek palaists kā “pilns autopilots”, bet kā ļoti striktā regulējumā ietilpstoša asistējoša sistēma. Tas nozīmē, ka tās darbība jau no paša sākuma tiek pielāgota regulatoru prasībām, nevis tikai tehnoloģijas maksimālajām iespējām. Auto pats var vadīt transportlīdzekli pilsētā, izvēlēties joslas, reaģēt uz satiksmes dalībniekiem un izpildīt pagriezienus, bet tas tiek darīts ar nepārtrauktu vadītāja uzraudzību. Sistēma aktīvi pārbauda, vai vadītājs skatās uz ceļu un ir gatavs pārņemt kontroli. Ja uzmanība pazūd, sistēma kļūst uzstājīga un var pat deaktivizēties.

Svarīgākais, kas atšķir Eiropu no ASV, nav pati tehnoloģija, bet gan tās pielietojums. ASV FSD bieži tiek uztverts kā eksperimentāls rīks, kur lietotāji mēdz pārbaudīt robežas. Eiropā pieeja ir daudz strukturētāka — sistēma ir regulatora apstiprināta konkrētā ietvarā, ar skaidri definētiem lietošanas nosacījumiem un atbildību.

No X ierakstiem redzams, ka sistēma jau tiek galā ar tipiskām Nīderlandes situācijām — veloinfrastruktūru, šaurām ielām un sarežģītiem krustojumiem. Tas nav kontrolēts eksperiments slēgtā vidē — tas notiek reālajā satiksmē, ar visiem tās pārsteigumiem.

Kā darbojas Eiropas “domino”?

Eiropā automobiļu tehnoloģijas netiek apstiprinātas katrā valstī no nulles. Pastāv kopēja tipa apstiprināšanas sistēma, kur vienas valsts regulators var veikt novērtējumu, un pēc tam šis lēmums tiek atzīts arī citur. RDW šobrīd cenšas FSD (Supervised) iesniegt tieši šajā kategorijā, definējot to kā vadītāja asistēšanas funkciju, nevis pilnībā autonomu braukšanu. Cilvēks, lai arī ļoti maz, bet tomēr vada mašīnu.

Tas ir smalks, bet spējīgs juridiskais manevrs. Ja sistēma tiek klasificēta kā asistējoša, nevis autonomā, prasības kļūst izpildāmas un ieviešana – daudz ātrāka. Vienlaikus Tesla vadības līmenī X platformā jau ir izskanējis, ka RDW apstiprinājums varētu kalpot kā atslēga ne tikai Eiropai, bet arī citiem tirgiem, kas izmanto līdzīgus regulatīvos principus. Jau Beļģija un Zviedrijas ir apstiprinājušas, ka izvērtē Tesla FSD pieteikumu. Tesla uzņēmuma vadītājs Īlons Masks jau ir vairākkārtīgi izteicies, ka mēģinās arī panākt katras valsts individuālo apstiprinājumu, ja neizdosies saņemt ES līmeņa apstiprinājumu. Ja tā, tad rodas jautājums, vai CSDD būtu gatavi kam šādam?

Pašas tehnoloģijas ziņā Tesla pēdējā gada laikā ir veikusi būtisku lēcienu, pārejot uz tā saukto end-to-end neironu tīklu pieeju. Tas nozīmē, ka auto vairs nebalstās uz iepriekš definētiem noteikumiem, bet interpretē vidi līdzīgi cilvēkam. Svarīgi ņemt vērā, ka Tesla publicētie dati rāda aptuveni vienu ievērojamu negadījumu uz 5,3 miljoniem jūdžu (vairāk nekā 8,5 miljonu kilometru) ar FSD aktivizētu, kamēr ASV vidējais rādītājs ir ap vienu uz 660 tūkstošiem jūdžu (1,06 milj. km). Tas nozīmē, ka ir zināms pamats uzticēties šādam asistentam.

Miles Driven Before a Collision. Tesla vehicles with FSD (Supervised) vs others
Jūdzes starp sadursmēm. Tesla automašīnas ar FSD (Supervised) pret citām automašīnām (ekrānuzņēmums no https://www.tesla.com/fsd/safety)

Kad varēsim Latvijā izmēģināt?

Daudzi, protams, vīpsnās, ka Nīdelrandes perfekti marķētie un gludie ceļi nav pielīdzināmi Rīgas interpretējamiem ne-galvenajiem ceļiem. Vēl jau protams ir jautājums par ziemas apstākļiem. Šobrīd nav skaidrs, kā šādos apstākļos rīkosies Eiropā apstiprinātais FSD (Supervised). Vismaz tie video, kas ir manīti no Ziemeļamerikas vai Ķīnas gan neliek domāt, ka tā varētu būt problēma. Tai pat laikā Eiropas FSD un Amerikas nav tā pati programmatūra. Spriest par viena spējām no otra video, nebūtu 100% pareizi.

ACEA uzsver, ka ceļu piemērošana modernām vadītāja asistēšanas sistēmām ir kritiski svarīga. Varam spriest, ka ne visi Latvijas ceļi ir paredzēta viegliem algoritmiem. Carguru gan sola jau drīz pierādīt pretējo. Papildus tam jāņem vērā cilvēka faktors. Pētījumi rāda, ka vadītāji mēdz pārvērtēt šādu sistēmu spējas, kas var radīt riskus, ja uzmanība tiek atslābināta pārāk ātri. Tehnoloģija var kļūt gudrāka, bet cilvēks ne vienmēr kļūst disciplinētāks.

Ceļu kvalitāte, marķējums un digitālie dati kļūst par kritisku faktoru ne tikai cilvēkiem, bet arī algoritmiem. Ja līdz šim slikts marķējums nozīmēja neērtības, tad nākotnē tas var nozīmēt arī to, ka modernākās sistēmas vienkārši nespēj strādāt pilnvērtīgi. Personīgi man kaitina, ka mums nav zīmju darbības atcelšanas zīmes. Kā es varu zināt, ka tā nav iebrauktuve teritorijā, bet gan krustojums? Gan Tesla, gan Volkswagen var noķert zīmi “70 km/h” un nākamo pusstundu čunčināt uz šī ātruma, jo nevienā brīdī nav skaidri saprotams krustojums vai atceļošās zīmes.

Domino kauliņi sāk krist

Nīderlandes solis nav tikai lokāls eksperiments. Tas ir domino efekta sākums, kas mainīs to, kā autonomā braukšana ienāk Eiropā. Ja līdz šim Tesla FSD bija stāsts par citām zemēm (pārsvarā ASV), tad tagad tas kļūst par Eiropas (un ne tikai) realitāti. Brīdī, kad Eiropas regulas atļaus FSD (Supervised), šis asistents būs legāls vairāk nekā 50 valstis, jo Eiropas transportlīdzekļu standartiem UNECE ir pakļautas ne tikai Eiropas Savienībā esošās valstis, bet arī tādas valstis kā Lielbritānija, Norvēģija, Šveice, Japāna, Dienvidkoreja un Austrālija.

Tomēr ir viens “bet!”, kas daudziem varētu likt nedaudz piebremzēt entuziasmu. FSD (Supervised) Eiropā šobrīd ir pieejams tikai Tesla automašīnām ar jaunākajiem dzelžiem (HW4). Tas nozīmē, ka lielākā daļa Tesla, pat ja tās tika iegādātas ar nākotnes FSD funkcionalitāti, šobrīd paliek ārpus šīs revolūcijas pirmā viļņa. Nemaz nerunājot par manis paša 2019.g. Model 3, kam ir HW2.5 un nebija oriģināli iegādāts FSD.

Kad FSD kļūs pieejams Latvijā, vai tu to izmantosi ikdienā?

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

0 0 balsojumi
Raksta novērtējums
Pieraksties
Paziņojums no
guest
0 Komentāri
jaunākais
vecākais visbalsotākais
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: