Vēl nepieredzēta dabas situācijas pasliktināšanās, miljonam sugu draud izmiršana

Daba iet bojā tādā ātrumā, kāds pasaules vēsturē vēl nav pieredzēts. Savvaļas sugas izmirst aizvien straujāk, un tas radīs ļoti smagas sekas cilvēkiem visā pasaulē.

Tā vēsta publiskotais “Globālais bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma ziņojums.” Latvijas Dabas fonds uzskata, ka Ziņojums skaidri un objektīvi parāda, kāda ir dabas situācija, un aicina visus politikas veidotājus Latvijā ar to iepazīties, lai aptvertu problēmu nozīmi, un rīkotos.

Ziņojumu sagatavoja starpvaldību zinātnes-politikas platforma bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem jeb IPBES, un tas ir pats aptverošākais izvērtējums, zināšanu un politikas ieteikumu apkopojums par bioloģiskās daudzveidības stāvokli pasaulē, kāds jebkad ir veikts. Tas ir starpdisciplinārs ziņojums, kurā apvienojas dabaszinātne, ekonomika un sociālās zinātnes.

“Pierādījumi no dažādām zināšanu jomām, ko sniedz IPBES Globālais ziņojums, rāda draudīgu ainu. Ekosistēmu veselība, no kuras mēs un visas pārējās sugas esam atkarīgi, pasliktinās straujāk nekā jebkad. Mēs sagraujam mūsu ekonomikas, iztikas, pārtikas drošības, veselības un dzīves kvalitātes pamatus.”
IPBES priekšsēdētājs, Sers Roberts Vatsons

Ziņojuma autori tajā pašā laikā uzsver, ka vēl nav par vēlu mainīt situāciju, taču tas būs iespējams tikai tad, ja izmaiņas tiks īstenotas visos līmeņos – gan vietēji, gan globāli. Tāpat Sers Roberts Vatsons norāda, ka ir nepieciešamas “sistēmu pārveidojošas izmaiņas” – fundamentāla, sistēmiska reorganizācija, kas ietver tehnoloģiskos, ekonomiskos un sociālos faktorus, arī cilvēces mērķu un vērtību pārskatīšanu.

Ziņojumu trīs gadu laikā sagatavoja 145 eksperti no 50 valstīm, tajā ar savu devumu piedalījās vēl 310 autori. Ziņojums balstās 15 000 zinātniskos pētījumos un valdību nodrošinātos datos. Tas izvērtē izmaiņas, kas notikušas pēdējās piecās desmitgadēs, parādot attiecības starp ekonomiskās attīstības ceļiem un to ietekmi uz dabu. Tas attēlo arī dažādus scenārijus, kas iespējami nākamajās desmitgadēs.

Ziņojums parāda, ka šobrīd apmēram 1 miljonam dzīvnieku un augu sugu draud izmiršana, un daudzām sugām izmiršana draud jau tuvākajās desmitgadēs. Ziņojuma autori uzsver, ka šāds sugu izmiršanas temps cilvēces vēsturē nekad nav pieredzēts.

Tā sauszemes sugu skaits kopš 1900. gada samazinājies par vismaz 20%. Apdraudēti ir vairāk nekā 40% abinieku sugu, apmēram 10% kukaiņu sugu, gandrīz 33% koraļļu un vairāk nekā trešā daļa jūras zīdītāju. Kopumā kopš 16. gadsimta izzudušas vismaz 680 mugurkaulnieku sugas.

Ziņojuma autori uzsver, ka pasaules dzīvības tīkls ir trausls, jo sugu daudzveidība ir cilvēka darbības rezultātā ir samazinājusies, un tas savukārt rada tiešus draudus cilvēku labklājībai.

Novērtējums ietver arī galveno dabas izmaiņu cēloņu analīzi, sarindojot tos pēc ietekmes, un kā galvenie dabas izmaiņu vaininieki minēti: (1) izmaiņas sauszemes un jūru izmantošanā; (2) dzīvo organismu tieša izmantošana; (3) klimata izmaiņas; (4) piesārņojums un (5) invazīvās sugas.

Ziņojums norāda, ka klimata pārmaiņas ietekmē dabu no ekosistēmu līmeņa līdz pat ģenētikai, un šī ietekme tuvākajos gados tikai palielināsies.

IBPES arī analizē starptautiski nospraustos ilgtspējīgas attīstības un dabas saglabāšanas mērķus – Ilgtspējīgas attīstības mērķus, Aichi bioloģiskās daudzveidības mērķus, un secina, ka ar pašreizējām darbībām tos nav iespējams sasniegt.

Citi nozīmīgi Ziņojuma secinājumi:

75% sauszemes vides un apmēram 66% jūras vides piedzīvojušas nozīmīgas cilvēku radītas izmaiņas.
Vairāk nekā 33% pasaules sauszemes virsmas un gandrīz 75% saldūdens resursu šobrīd veltīti pārtikas audzēšanai.
Lauksaimniecības produkcijas vērtība kopš 1970. gada paaugstinājusies par apmēram 300%, kokmateriālu ieguve palielinājusies par 45%, un katru gadu tiek iztērēti apmēram 60 miljardi tonnu atjaunojamo un neatjaunojamo resursu – šis rādītājs ir dubultojies kopš 1980. gada.
Zemes degradācija ir samazinājusi zemes produktivitāti par 23%, globālo ražu apmēram 577 miljardu ASV dolāru vērtībā apdraud apputeksnētāju samazināšanās, un 100-300 miljonus cilvēku apdraud plūdi un viesuļvētras, kuru ietekme ir daudz postošāka, t.sk. piekrastes dzīvotņu izzušanas dēļ.
Pilsētu teritorijas palielinājušās vairāk nekā divas reizes kopš 1992. gada.
Plastmasas piesārņojums palielinājies desmit reizes kopš 1980. gada, 300-400 miljoni tonnu smago metālu, šķīdinātāju, toksisko atkritumu un citu industriālo atkritumu nonāk pasaules ūdeņos, un lauksaimniecības mēslojums, kas iekļuvis piekrastes ekosistēmās ir radījis vairāk nekā 400 “mirušās zonas” okeānā, kopā veidojot teritoriju, kas lielāka nekā Apvienotā Karaliste.
Visi ziņojumā aplūkotie politikas scenāriji pierāda, ka negatīvās tendences dabā turpināsies, situācijai tikai pasliktinoties. Vienīgais izņēmums ir viens no scenārijiem, kas paredz radikālas un “sistēmu pārveidojošas izmaiņas”.

“Daudzu Latvijas politikas veidotāju izpratne par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un tās nozīmību ekonomikā ir pagājušo gadsimtu līmenī, kad cilvēks cīnījās, lai “iekarotu dabu”. Daba jau sen ir iekarota, un tā šobrīd cīnās par izdzīvošanu. Tāpēc jo īpaši skumji ir dzirdēt atsevišķu nozaru ministriju paziņojumus par to, ka vides un klimata prasības apdraud to pastāvēšanu. Patiesība ir pilnīgi pretēja – bez veselīgas un noturīgas dabas un vides, kurās balstās visi dzīvības un vielu aprites procesi, nebūs ne spēcīgas lauksaimniecības, ne veselu cilvēku, kas varētu būvēt plaukstošu Latvijas ekonomiku. Ar saviem lēmumiem un izvēlēm šodien vairs nebūtu jādomā par to, kā iekarot dabu, bet gan par to, kā palīdzēt dabai un sev veseliem un plaukstošiem sagaidīt nākamos gadsimtus.
Latvijas Dabas fonds aicina ikvienu Latvijas politikas veidotāju iepazīties ar IPBES ziņojumu, lai aptvertu problēmas patieso mērogu un rīkotos. Mums nav planētas B.”
Inga Račinska, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja

Kas ietverts Globālajā novērtējumā?

Aplūko visas zemes ekosistēmas (izņemot Antarktīdu), iekšzemes ūdeņus un okeānu.
Izvērtē izmaiņas pēdējo 50 gadu laikā – ietekmi uz ekonomiku, pārticību, pārtikas drošību un dzīves kvalitāti.
Izpēta globālās tirdzniecības un citu globālo procesu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem.
Izvērtē klimata pārmaiņu, invazīvo sugu, piesārņojuma, jūras un zemes lietojuma izmaiņu, un citu pārmaiņu relatīvo ietekmi.
Identificē jomas, kur mums pietrūkst zināšanu, lai pilnībā novērtētu ietekmi uz dabu.
Prognozē to, kā izskatīsies bioloģiskā daudzveidība nākotnē, balstoties uz sešiem iespējamiem nākotnes scenārijiem – Ekonomiskais optimisms, Reģionālā konkurence, Globālā ilgtspēja, Bizness kā parasti, Reģionālā ilgtspēja un Reformēts tirgus.
Novērtē politikas, pārvaldības, uzvedības izmaiņas, kā arī iespējas un ceļus tam, kā sasniegt globālos mērķus. Tas īstenots, aplūkojot sinerģijas un kompromisus starp pārtikas drošību, ūdens drošību, enerģijas un infrastruktūras jomu paplašināšanos, klimata pārmaiņu samazināšanu, dabas aizsardzību un ekonomisko attīstību.

Plašāka informācija pieejama šeit:

Ziņojuma prezentācijas ieraksts pieejams šeit: