Vēja enerģijas un Ūdeņraža asociācijas vienojas par sadarbību
Latvijas Vēja enerģijas asociācija un Latvijas Ūdeņraža asociācija noslēgušas sadarbības memorandu, lai sekmētu ilgtspējīgu un inovatīvu atjaunojamo energoresursu un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju izmantošanu Latvijā. Organizācijas apņēmušās kopīgi pētīt un meklēt inovatīvus risinājumus neefektīvām un novecojušām enerģētikas, apkures, transporta un ražošanas sistēmām.
Latvijas Vēja enerģijas asociācija un Latvijas Ūdeņraža asociācija noslēgušas sadarbības memorandu, lai sekmētu ilgtspējīgu un inovatīvu atjaunojamo energoresursu un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju izmantošanu Latvijā. Organizācijas apņēmušās kopīgi pētīt un meklēt inovatīvus risinājumus neefektīvām un novecojušām enerģētikas, apkures, transporta un ražošanas sistēmām.
Klimatneitralitātes sasniegšana līdz 2050. gadam ir viena no Eiropas Savienības svarīgākajām un vienlaicīgi ambiciozākajām prioritātēm pēdējās desmitgades laikā. Lai arī COVID-19 izraisītā veselības sektora krīze klimata mērķu sasniegšanu ir padarījusi par īpašu izaicinājumu, atkāpšanās no mērķiem nav iespējama. Abu organizāciju pārstāvji uzskata, ka Latvija nospraustos mērķus var izpildīt, nosakot ambiciozāku klimata politiku, kā arī stiprinot strapnozaru sadarbību un aprites ekonomiku.
Nākotnes energosistēmai jāspēj uzkrāt enerģiju brīžos, kad pūš vējš un spīd saule. Elektroenerģijai kļūstot lētākai, ūdeņraža ražošana, izmantojot elektrolīzes tehnoloģiju, ir kļuvusi ekonomiski pamatota. “Zaļais ūdeņradis” var tikt izmantots transporta sektorā, gāzes apgādē un enerģijas uzglabāšanai. Enerģētikā dažādas tautsaimniecības nozares ir saistītas, tāpēc visefektīvāk mērķus var sasniegt tikai cieši sadarbojoties.
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags
Ideja par ūdeņradi kā degvielu, enerģijas nesēju un uzglabāšanas iespēju nākotnē kļūs arvien pašsaprotamāka. Arī Latvijai ir visas iespējas ražot “zaļo ūdeņradi” no atjaunojamajiem resursiem, kā vējš un saule, kas šeit netrūkst. Ieguvumi būtu gan tautsaimniecības dekarbonizācija, īpaši Latvijas transporta un kuģniecības jomā, gan kopējā ekonomikas attīstība. Skatoties arī Eiropas kontekstā, nav šaubu, ka starpnozaru sadarbības nozīme būtiski palielināsies, īpaši enerģētikā aprites un bezemisiju principi noteiks to, vai un cik ātri dalībvalsts spēs kļūt klimatneitrāla.
Sadarbība starp Latvijas Vēja enerģijas un Latvijas Ūdeņraža asociācijām ir pirmais solis, kas ļaus padziļināti pētīt, attīstīt un veicināt inovatīvus risinājumus neefektīvām un novecojušām enerģētikas, apkures, transporta un ražošanas sistēmām.
Latvijas Ūdeņraža asociācijas vadītājs Aivars Starikovs
Sadarbības memorands paredz stiprināt regulāru informācijas apmaiņu par nozaru aktualitātēm un inovācijām, veicināt vēja enerģijas un zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju attīstību, sadarbojoties kopīgos projektos, darba grupās un iesaistoties citās tehnoloģiju attīstību veicinošās un investīciju piesaistošās aktivitātēs, piedalīties nozaru regulējošo likumu un normatīvo aktu izstrādāšanā un pilnveidošanā, kā arī veicināt sabiedrības informētību un izpratni par vēja enerģijas un zaļā ūdeņraža mijiedarbības iespējām un ieguvumiem elektroenerģijas ražošanā un uzkrāšanā, zaļā ūdeņraža izmantošanu transporta sektorā un gāzes apgādē.
Par Latvijas Vēja enerģijas asociāciju
Vēja enerģijas asociācija darbojas kopš 2006. gada, un tās mērķis ir sekmēt vēja enerģijas izmantošanu Latvijā, līdzdarbojoties nozares normatīvā regulējuma un vides sakārtošanā, kā arī veicināt sabiedrības informētību un izpratni par atjaunojamajiem, it īpaši vēja, energoresursiem.
Par Latvijas Ūdeņraža asociāciju
Latvijas Ūdeņraža asociācijas mērķis ir sekmēt ūdeņraža ekonomikas ieviešanu Latvijas tautsaimniecībā – galvenokārt izmantojot vietējos dabas energoresursus un ūdeņradi kā energonesēju, nodrošināt enerģētikas, transporta un rūpniecības sektoru darbību valstī ar vismazāko ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī atbalstīt videi draudzīgu energoresursu patēriņu un ražošanu. Asociācija darbojas kopš 2005. gada.
Uzlādēts viedoklis
Šī sadarbība ir vienlaicīgi loģiska un pārsteidzoša. Loģiska, jo būs brīži, kad vēja saražoto enerģiju būs izdevīgāk uzglabāt un vēlāk pārdot nekā uzreiz pārdot, bet pārsteidzoši, ka abas asociācijas 15 gadus jau pastāv, bet nebija līdz šim sadarbojušās. Cerams, ka drīzumā Latvijā būs tāda problēma, ka nezināsim, kur likt vēja parku saražoto elektroenerģiju.
Par pašu ūdeņradi runājot, zaļajam ūdeņradim ir liels potenciāls enerģijas uzglabāšanas sistēmās, bet, jo vairāk es uzzinu par ūdeņraža sistēmām, jo mazāk es tādas saskatu transporta sektorā. Par to vairāk var izlasīt šeit.
Bija interesanti klausīties podraides ar ūdeņraža sistēmu ekspertiem, kas izstrādā tās arī priekš transporta sektora. Tajās stāstīja, ka, ja pirms 20 gadiem tiešām uzskatīja, ka ūdeņradis ir transporta nākotne, tad šodien tas jau varētu vien strādāt starptautiskajos pārvadājumos, kur strādātu kā ģenerators (REx) priekš bateriju sistēmas. Kāpēc? Jo tās ir sarežģītākas un dārgākas par bateriju sistēmām.
Smieklīgi, ka es pirms pusgada paprasīju Latvijas Ūdeņraža asociācijai, lai atsūta man kādu preses relīzi par ūdeņraža tehnoloģijām auto sektorā, ko varētu pārpublicēt. To darīju ar nolūku dot viņiem iespēju mainīt manas domas par šo tehnoloģiju. Pretim saņēmu vien prezentāciju, ko bija sarežģīti saprast.
Nedaudz atgādina Bendera vienošanos ar Paņikovski.
Kalifornija, kas skaitās viena no tehnoloģiski attīstītākajām vietām pasaulē, ar savām vējdzirnavām un saules paneļiem piedzīvo visos laikos lielākos elektrības atslēgumus:
https://www.mercurynews.com/2020/08/17/newsom-scolds-regulators-demands-investigation-into-rolling-blackouts/
Ja tik pat daudz viņi būtu ieguldījuši kodolenerģijā, sen būtu izpildījuši visus izmešu ierobežošanas plānus un par lētu naudu elektrību varētu tirgot citiem štatiem.
Un, starp citu, Igauņi strādā pie kodolenerģijas ieviešanas:
https://www.youtube.com/watch?v=Disv-W5EUrM
Starp citu, igauņi norakstīja šos plānus. Nav teikts, ka pilnmēness laikā viņi atkal tos pacels.
Saules paneļi un VES nav tieši saistīti ar elektrības atslēgumiem. Bišķiņ mazāk naida pret AER, lūdzu.
Pēdējo dienu regulārajos elektrības atslēgumos Kalifornijā var vainot visu ko — negausīgus kapitālistus, kas skatās uz peļņu nevis sabiedrības labumu; karstumu un Kalifornijas iedzīvotājus, kas dzesē savas milzīgās privātmājas; štata valdību, kas pieņēmusi politiskus, fizikā nepamatotus lēmumus; Īlonu Masku un Teslu, kura nepietiekami saražo baterijas, lai uzkrātu elektrību, kad nav saules un vēja, un ko tik vēl ne. Bet tas ir fakts, ka viņiem ļoti lielu daļu no ražošanas jaudām sastāda saules baterijas un vēja turbīnas, kas ir nepastāvīgas un neprognozējamas. Un, ja mēs vispār kaut ko spējam mācīties, mums ir jāmācās no Kalifornijas (un arī Vācijas, kura pagadām vēl nepiedzīvo masīvus atslēgumus bet iet tieši tajā pašā virzienā) kļūdām. Mūsu valstij nauda pāri nepaliek, bet mūždien pietrūkst. Man ir žēl, ka mūsu valstī, tā vietā lai ieguldītu ceļos, tiltos u.c. būvēs, un atļautos vairāk maksāt valsts darbinieku algām, mums ir (vai būs) dārgi jāmaksā par neefektīvām un neuzticamām tehnoloģijām. Mūsu senči atteicās no vēja, lai nebūtu atkarīgi no laika apstākļiem, viņi atteicās no saules un ieviesa elektrisko apgaismojumu. Bet Kalifornijā, un, ja nemācīsimies no viņiem, ar dažu gadu nobīdi, arī mēs atgriezīsimies tur, kur bija mūsu senči un cenšamies to saukt par progresu. Mēs nevarēsim arvien tērēt arvien vairāk un vairāk, bet mums nav jāpasliktina mūsu dzīves apstākļi “ekoloģijas” dēļ. Kamēr uzņēmēji neprasa no valsts subsīdijas un nepiesārņo manu vai kamiņu pagalmu ar troksni u.c. atkritumiem, viņi var darīt jebko, ko valsts uzskata par legālu. Bet sabiedrībai nav jāuzskata, ka šo tehnoloģiju entuziasti ir cilvēces glābēji, jo viņi tādi nav. Un pat ja būtu, sabiedrība nenojauš, kāda ir šī glābiņa patiesā cena. Kodolenerģija ļauj dzīvot cilvēku cienīgu dzīvi, praktiski nekaitējot dabai. Kodolenerģija traucē fosilā kurināmā industrijai un antihumānistiem/antikaptiālistiem, kuri… Lasīt vairāk »
Atļaušos nepiekrist tavam viedoklim par ARS. Vismaz ne tajā formātā, kādi tie ir šobrīd. Pēc 40 gadiem gan jau būs labāki. https://www.youtube.com/watch?v=M1RsHQCMRTw