Vadošie nozares dalībnieki vienojas par elektromobilitātes veicināšanu Latvijā
1. oktobrī, AS “Latvenergo”, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” un koplietošanas pakalpojumu uzņēmumi Fiqsy, Carguru, CityBee kopīgā memorandā vienojās par elektromobilitātes veicināšanu Latvijā, attīstot datos balstītu infrastruktūru.
1. oktobrī, AS “Latvenergo”, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” un koplietošanas pakalpojumu uzņēmumi Fiqsy, Carguru, CityBee kopīgā memorandā vienojās par elektromobilitātes veicināšanu Latvijā, attīstot datos balstītu infrastruktūru.
Parakstīts lielāko uzlādes pakalpojuma nodrošinātāju CSDD un AS “Latvenergo” un transporta koplietošanas pakalpojumu vadošo sniedzēju Fiqsy, Carguru un CityBee savstarpējās saprašanās memorands. Sadarbība memoranda ietvaros veicinās straujāku elektrotransporta attīstību, savstarpēji izmantojot pušu rīcībā esošos datus un informāciju turpmākai piemērotāko vietu un pakalpojumu attīstībai. Savukārt elektromobilitātes pakalpojumu lietotāji iegūs ērtākus, saprotamākus un datos balstītus pakalpojumus.
Memorands ir atvērts arī jauniem dalībniekiem, kuru ieguvums būs savstarpēja saprašanās un uzticēšanās pakalpojumu izstrādē, to pilnveidē un straujākā ieviešanā. No vienas puses, uzlādes tīkla veidotāji turpinās attīstīt viedu elektrouzlādes infrastruktūru, pētīs un piedāvās jaunus produktus, no otras – transporta nodrošinātāji apkopos informāciju par lietotāju paradumiem, lai nodrošinātu augstu servisu un attīstītu kopēju tirgus pakalpojumu.
Latvija ir kļuvusi par interneta lielvalsti, kur to var lietot jebkurā vietā, līdzīgi es redzu arī elektromobilitātes attīstību. Jau šobrīd valstī ir tik plašas uzlādes iespējas, ka nokļūt no tālākā rietumu punkta līdz tālākajam austrumu punktam nav problēmu. Tādēļ ir jāsper nākamais solis, uzlādes tīklam augot viedi un pēc lietotāja interesēm, un Latvenergo apņemas pētīt un ieviest jaunus produktus. Esmu pārliecināts, ka nozares dalībnieku sinerģija būs tā dzirkstele, pēc kuras varēsim uz augšu pārskatīt prognozes par 30 000 elektroautomobiļu 2030. gadā Latvijā.
Kaspars Cikmačs, AS “Latvenergo” Tehnoloģiju un atbalsta direktors
CSDD ar elektromobilitātes projektiem sāka strādāt pirms pieciem gadiem un panāktais progress ir ļoti liels. Pētījuma dati liecina, ka katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs plāno nākamo piecu gadu laikā iegādāties elektrisko automašīnu – tas ir milzīgs sasniegums. Ja šobrīd CSDD ir 72 uzlādes stacijas, tad līdz gada beigām to būs jau 112 un līdz nākamā gada beigām kopā ar Elektrum uzlādes stacijām jau aptuveni 200. Šāds uzlādes vietu skaits ļaus pilnīgi droši un zaļi pārvietoties ar elektrisko transportu gan Rīgā, gan visā Latvijā, Tas atbilst parakstītā memoranda mērķim – panākt, lai klients ātri un ērti var uzlādēt savu elektroauto jebkurā uzlādes stacijā.
Andris Lukstiņš, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” valdes priekšsēdētājs
Kad Henrijs Fords uzbūvēja pirmo ekonomisko automašīnu, cilvēki raustīja plecus un sacīja, ka zirgs taču arī ir labs. Protams, tai brīdī cilvēkiem bija daudz neizpratnes un jautājumu: ko liet degvielas bākā, kur to var izdarīt, kā tikt atpakaļ, ja ar automašīnu aizbraukts mazliet tālāk, – tieši tādā pat situācijā šobrīd esam mēs. Toreiz H. Forda risks atmaksājās un no tā varam gūt pieredzi šodien – pat ja uzņēmējiem vēl ir bažas par uzlādes tīklu un īpašniekiem ir bažas par elektroauto kvalitāti, mēs šo risku uzņemamies, jo ticam, ka tas atmaksāsies!
Egija Gailuma, SIA “City Bee Latvija” vadītāja
Man ir liels prieks, ka Latvenergo – un kurš gan cits – uzņemas lomu straujāk virzīt elektrotransporta attīstību Latvijā. Mēs bieži dzirdam, ka cilvēki saka – ja būs vairāk elektrouzlādes staciju, tad būs ielās vairāk elektrautomobiļu. No otras puses – ja būs vairāk elektroautomobiļu, būs arī vairāk elektrouzlādes staciju. Tātad šis ir jautājums par to, kas bija pirmais – vista vai ola. Mēs izvēlējāmies abus šos jautājumus attīstīt paralēli un es redzu, ka gan automašīnu koplietošana, gan elektrotransports jau tagad palīdz veidot zaļu pilsētu un tajā ir nepieciešams ieguldījums arī turpmāk.
Vladimirs Reskājs, SIA “Slyfox” (Carguru) valdes loceklis
Pirms dažiem mēnešiem mūsu uzņēmums koplietošanā piedāvāja 100 elektriskās automašīnas – šajā laikā to cilvēku skaits, kas ir izmēģinājuši braukšanu ar elektriskajām automašīnām un ieguvuši to lietošanas pieredzi, no dažiem tūkstošiem izaudzis līdz 10 000 cilvēku. Šobrīd esam krustcelēs, jo dzīvot zaļi ir ne tikai labi un atbildīgi, bet tas kļūst arī arvien ekonomiski izdevīgāk.
Māris Avotiņš, SIA “Fitsypro” (Fiqsy) valdes loceklis
Kā uzsver memoranda dalībnieki, elektromobilitātes jaunie pakalpojumi ieņem nozīmīgu lomu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, samazina autotransporta izmešus, kas šobrīd Latvijā veido 90 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām transportā, ļauj gudrāk izmantot energoresursus, ietaupīt sabiedrības līdzekļus un ir svarīgs viedo pilsētu stratēģiju elements.
Memoranda dalībnieki uzskata, ka ir nepieciešams kopīgs ieinteresēto personu ieguldījums elektromobilitātes attīstībā. Vienlaikus nepieciešams sekot līdzi aktuālajām tendencēm elektromobilitātes attīstībā, vērtējot kopējo situāciju autotransporta tirgū un risinot infrastruktūras un finanšu pieejamības jautājumus. Tāpat nepieciešams vērtēt normatīvo regulējumu, lai veicinātu elektromobilitāti, un ieteikt regulējuma uzlabojumus attiecīgajām institūcijām.
Uzlādēts komentārs
Ir prieks, ka vismaz kāds Latvijā uzņemas to lokomotīves lomu, un jāpiekrīt, ka neviens cits kā Latvenergo šobrīd tam nav piemērotāks. Savās uzrunās, kas bija garākas par preses relīzes citātiem, V. Reskājs un A. Lukstiņš izteicās, ka gaida lielāku iniciatīvu no valsts un pašvaldību pusēm.
Ja mēs esam dzirdējuši, ka Satiksmes ministrs T. Linkaits saka, ka elektroauto ir ievērojami atbalsti, tad A. Lukstiņš teica, ka šobrīd un tuvākajā nākotnē valsts atbalsta nav, bet izteica cerību, ka ar šo sadarbību, kas vakar tika uzsākta, situācija mainīsies. V. Reskājis vērsās konkrēti pie jaunā Rīgas mēra ar aicinājumu aktīvāk rīkoties, lai Rīga kļūtu tīrāka.
Pēc tam, kad visi bija pietiekami pozējuši, es dzirdēju to, kas apstiprināja Latvenergo līdera pozīciju. Viņi apņēmās organizēt periodiskas tikšanās un seminārus, kuru laikā ne tikai runātu par biznesa modeļiem, bet arī izglītotu visus jaunākajās aktualitātēs.
Man personīgi vairāk interesēja CityBee rīcība tuvākajā laikā. Noskaidroju, ka vēl nekas nav konkrēts, bet uz nākamo vasaru arī viņu tīklā varētu būt pieejami elektroauto. Par Fiqsy un Carguru jau aptuveni viss ir skaidrs.
Elektromobīļu (Ar maziem akumulatoriem) pārvietošanās brīvība valstī ir ierobežota ar uzlādes cenu,jo tālāk pārvietoties par pusi no elektromobīļa iespējamā nobraucamā ceļa,dotajā brīdī,ja nav alternatīvas uzlādes vietas,ir nerentabli. Ar tādu pašu automobīli ar fosīlo degvielu sanāk braukt lētāk,ja jānobrauc attālums,kas lielāks par iespējamo ar vienu uzlādi.Pārbaudīju sava Nissan e-NV200 (2016.g.)uzlādē patērējamo enerģijas daudzumu “Energolukss” ātrajā uzlādes stacijā.Pie 37 kilometru atlikušā attāluma uzlādes sākumā tas patērēja ap 26 kW stundā,bet pēc 70%,tas nokritās līdz apmēran 2-3 kW,bet ar neuzlādētu līdz galam akumulātoru arī attālums paliek nepilnīgs.Apjautājot citus Nissan lietotājus,konstatēju līdzīgu situāciju.Ja valstī vēlas reālu elektromobilitātes attīstību,tad uzlādes cena nedrīkst būt lielāka par analogas automašīnas degvielas izmaksām,kas brauc ar fosīlo degvielu,bet lai tas tā būtu,uzlādes maksa elektromobīļu uzlādē ir jādotē.Kur ņemt naudu,tā jau ir cita lieta.
CSDD progress?!
Varētu to atzīmēt, ja:
1. Uz vienas elektro uzlādes stacijas būtu iespējams uzlādēt divas elektro auto uzreiz.
2. Cenu politika būtu reāla, kur jāmaksā par kWh kā visa Eiropā nevis par vienu minūtu! CSD tarifs ir visdārgākais Eiropā, kur uzlādēt 200 kWh maksā vidēji no 40 eiro līdz 70 eiro, kamēr CSDD 200 kWh maksā vidēji 168 eiro.
3. Kāpēc nevar integrēt elektro uzlādes stacijas caur DUS (diegvielu uzpildas stacijas)
4. Kāpēc nebijās iespējas piedāvāt uzlāde 5 gaidu laiku vismaz par brīvu, kā tā izdarīts Lietuvā?
Elektrum: kustas ļoti pareiza virzienā, bet progress pašlaik ir ļoti nosacīts. Ārpus Rīgas rajona ļoti ierobežota pieejamība.
Ļoti cerams, kā varbūt pilsētu pašvaldības izdomas uzlikt uz katram divām pašvaldības parkošanās vietām uzlādes stacijas vismaz ar 11 kWh ātrumu.
Par cenu politiku, Tu brauc auzās. Ionity Eiropas standarta cena bez abonēšanas ir 0.79€ par kwh. Un kam Tev 200kwh no ātrā lādētāja?!? DUS integrēs uzlādes vietas, kad būs pietiekami daudz auto, kuriem tur lādēties. Neviens negrib investēt lietās, pēc kurām nav pieprasījuma.
1. Ionity nav tieši domāts automašīnām ārpus VAG grupas, tāpēc ir tāda cenas. Tomēr, aprēķinot pat ar €0.79 par 1 kWh, CSDD ir paliek vissdārgākais! Un par iespēju vienreiz lādēt divas elektro auto piedāvājums par neturpināt!
2. 200 kWh, 1kWh būtība nemainās! Dārgāk par CSDD pašlaik nekas nav!
3. Pieprasijum ir, tāpēc rodas tie piedāvājumi!
Man gribās nedaudz atšķetināt par tām cenām (2. punkts).
200 kWh ir tevis izvēlētais atsauces punkts.
Pieņemsim divus scenārijus:
Scenārijā A vidējais ir 50 kW jauda (Audi, Tesla, Hyundai, Peugeot u.c. mūsdienu elektroauto ražotāji ar 50+ kWh bateriju). Scenārijā B vidējais ir 30 kW jauda (vecie elektroauto, kas aprīkoti ar ātro uzlādi, bet ir ar mazākām baterijām).
Scenārijs A:
Scenārijs B:
Nevienā scenārijā nesanāk 168 €.
Rodas jautājums, vai tiek pareizi saprasts, kā ir ekonomiski izmantot e-mobi uzlādes stacijas?
Kas attiecas uz pārējiem jautājumiem: