Toyota Mirai labo pasaules rekordu nobrauktajā distancē ar vienu ūdeņraža uzpildi!
1003 nulles emisijas kilometri tika nobraukti uz koplietošanas ceļiem dienvidos no Parīzes Luāras un Šēras un Indres un Luāras departamentā, un attālumu un patēriņu sertificēja neatkarīga organizācija.
1003 nulles emisijas kilometri tika nobraukti uz koplietošanas ceļiem dienvidos no Parīzes Luāras un Šēras un Indres un Luāras departamentā, un attālumu un patēriņu sertificēja neatkarīga organizācija.
Brauciens sākās trešdien, 26. maijā, pulksten 5:43 no HYSETCO ūdeņraža stacijas Orlī un tika pabeigts, kad ar vienu uzpildi bija veikti 1003 kilometri. Rekorda mēģinājumā tika izmantots zaļais ūdeņradis(ūdeņradis, kas iegūts elektrolīzes ceļā), un vidējais degvielas patēriņš bija 0,55 kg/100 km, Mirai tvertnēm spējot uzglabāt 5,6 kg ūdeņraža.
Lai sasniegtu šo 1003 km distances rekordu, autovadītāji pielietoja “ekobraukšanas” stilu, taču ne īpašas metodes, kuras nevarētu izmantot ikdienas braucēji. Tomēr preses relīze nemin, cik ilgs laiks bija nepieciešams šī rekorda uzstādīšanā, lai varētu kaut aptuveni spriest, cik reālistiski ir šie rādītāji.
Pēc video redzamajiem kadriem, var noprast, ka Mirai tika braukts pa lēnākajiem ceļiem (potenciāli ievērojami zem atļautā maksimālā ātruma) un aiz automašīnas, kas radītu aizvēju. Starts notika tumsā un finišs notika tumsā – labākajā scenārijā tas prasīja aptuveni 18 stundas.
Uzlādēts Toyota Mirai izmēģinājuma laikā patēriņš bija virs 1 kg/100 km, kas ir divreiz vairāk kā šajā rekordā. Lieki piebilst, ka Hyundai pagājušā gada vasarā uzstādīja rekordu, kurā veica 1026 km ar vienu uzlādi ar Hyundai Kona Electric. Ja salīdzinātu enerģijas kapacitāti, kas Hyundai Kona gadījumā ir 64 kWh, bet Toyota Mirai ir 186 kWh (1 kg H2 = 33.33 kWh), tad varam secināt, ka šie rezultāti nav pat tuvu salīdzināmi.
Šā pasākuma laikā Eifeļa torni pirmo reizi apgaismoja, izmantojot zaļo ūdeņradi un GEH2® ūdeņraža ģeneratoru, ko izstrādājis jaunuzņēmums EODev un kurā Toyota ir viens no akcionāriem.
Fakti un skaitļi
- Ar vienu ūdeņraža uzpildi paveiktā distance: 1003 km
- Ūdeņraža vidējais patēriņš: 0,55 kg/100 km
- Atlikusī sniedzamība (kā liecināja automobiļa borta sistēma): 9 km
Un … ?
Toyota Mirai uz papīra spēj pieveikt 650 km, bet mūsu izmēģinājuma laikā šis rādītājs nokritās līdz 440 km. Pilsētā. Vidē, kur elektriskās automašīnas, tai skaitā ūdeņraža, strādā visefektīvāk.
Bija nepieciešamas aptuveni vismaz 18 stundas, ja ne 24, lai pieveiktu šo maršrutu. Ja paskatāmies Kursors.lv veiktos 1000 km izaicinājumus ar EV, tad redzam, ka EV šādu distanci pie reāliem braukšanas apstākļiem veic ātrāk. Nemaz nerunājot par izmaksām, kas ūdeņraža gadījumā Latvijas (un pat Baltijas) vienīgajā ūdeņraža uzpildes stacijā ir 16 €/kg.
Toyota vajadzētu atteikties no muļķošanās ar vieglajām automašīnām, jo šeit jau ir zaudēta cīņa, un pierādīt, ka nanoūdens tehnoloģija ir konkurētspējīga kravu pārvadājumos. Protams, joprojām ir atvērts jautājums, vai tā ir. Vismaz tagad Toyota sāk atzīt to, ko citi jau gadiem saka, ka vieglo automašīnu sektorā, ūdeņradis nav konkurētspējīgs. Varbūt pēc 10 gadiem arī sapratīs, ka kravu pārvadājumos ir līdzīgi.
Autors ļoti vienpusīgi apraksta H2 tehnoloģiju….
Vēl jau jautājums par zaļumu….
Cik zaļas ir baterijas un kā būs ilgtermiņā, kad baterijas būs “jānodod” pārstrādei…
Ļoti iespējams ka ilgtermiņā H2 mašīnas būs zaļākas nekā ar baterijām pildīti auto…. H2 automašīnas būs daudz zaļākas priekš “recycling” kā jebkurš elektroauto….
Dzīvosim, redzēsim, un es gribētu, lai Toyota turpina investēt un strādāt pie šīs tehnoloģijas, nevajag likt visas olas vienā grozā..
Pilnā dzīves ciklā (ieskaitot ražošanu un pārstrādi) BEV ir no 25% (Polijas elektrība) līdz 75% (Zviedrija) labāki par ICE. Tas tā kā jau būtu izpētīts.
Ja H2 ražotu tīrākajā veidā iespējamajā, kas ir elektrolīzes ceļā, bet, kas realitātē nenotiktu, mēs varētu tiešām argumentēt par šo, bet vienlaicīgi ir jāņem vērā arī energoefektivitāte. Rakstā minēts braukšanas enerģijas patēriņa salīdzinājums, bet dzīvē ir jāņem vērā arī ražošanas energoefektivitāte, t.i., elektrība >> H2 >> elektrība. Starpība starp BEV un H2EV no ražošanas līdz ripošanai ir dramatiska.
Vajag 3-4 reizes vairāk elektroenerģiju, lai panāktu vienu un to pašu.
Argumenti par pārstrādes postu ar katru brīdi liekas aizvien nepamatotāki, jo baterijas ir pierādījušas, ka ir ļoti labi pārstrādājamas. VW bija vīlušies, kad spēja pārstrādāt vien 95% sākotnējos izmēģinājumos.
Par pārstrādes postu vēl redzēsim, kad elektro mašīnu būs ne tikai “entuziastiem”, bet arī “mirstīgajiem” un to mūžs ies uz beigām. Redzēsim arī vai materiāli pietiks visiem gribētajiem vai tas neuzstums ražošanas izmaksas līdz situācijai, kad h2 mašīna būs ekonomiski izdevīgāka/lētāka ražošanā. EV mašīnu uzlāde šobrīd nav problēma, jo EV mašīnu daudzums ir mazs, bet tikko tev būs jāstāv aiz trijām mašīnām, kuras jāuzlādē katra pa 30 min, tas vairs nebūs jautri. Protams, augs pieprasījums, uzlabosies infrastruktūra, uzlabosies tehnoloģija, bet jebkurā gadījumā, tā būs problēma. Ja tev ir privāta māja tad viss zajebis. Bet mirstīgajiem, tā būs problēma. Ja tev nav iespējas ne mājas, ne darbā uzlādēt, tad EV nav īpaši izdevīgs patērētājam, kuram jālādē EV publiskajos maksas punktos. Var protams norēķināt nodokļus etc nost. Bet ja tev uzlādes punkti nav ne pie mājas, ne pie darba… jāpierēķina pastaigu, laiks no līdz uzlādes punktam. Laiks = nauda. Vācija nav labākais piemērs, jo vācijā “pārstrāde” nav tikai tukšs sauklis, redzēs kā būs vieglprātīgākās valstīs, kur pat plastmasas pudeles ir problēmas pārstrādāt. Par efektivitāti, nevajg pārspīlēt, nav 3-4 reizes, un es pieļauju šo to, vēl ir iespējams uzlabot. Ja vien kāds ieguldītu laiku un naudu, bet autors, (vismaz pēc raksta spriežot), vēlas lai, h2 transports izgāžas, es gan gribētu palielināt konkurenci, un dažādus risinājumus, palielināt pieejamību. Un galvenais izmešus dabūt arā no pilsētas, un H2 transports to labi paveiktu, pat ja H2 ir “netīrs” un tāpat arī ne visa elektro enerģija ir “tīra”, varbūt procentuāli situācija ir labāka nekā ar h2, bet tas ir vairāk pieprasījuma jautājums. Protams, vajag uzlabot h2 ražošanu, bet ja nebūs patēriņa, kompāniju, kas strādā pie risinājumiem, tad situācija arī neuzlabosies. Rezumē, personīgi man gribētos redzēt turpmāku h2… Lasīt vairāk »
Emmmm, cik var muldēt par to ka uzlāde ir problēma, tu ko ar to mašīnu pa naktīm dari ? Jā man ir privāts dzīvoklis ar zemi un ir vieta auto pie mājas, paņēmu un uzstādīju savai vietai uzlādes kasti, pieslēdza kabeli manam skaitītājam, jā nav tik ātra uzlāde, bet ja nav nobraukts akumulators sauss bijis, tad no rīta ir pilns vai praktiski pilns jau. Pat jebkur citur, vai tas ir garāžu kooperatīvā, vai parkingā ir pieejama elektrība, tieši tagad kamēr nav to mašīnu daudz un šīm vietām nav jāveido speciālie pieslēgumi kapacitātes palielināšanai, tikmēr nav problēmu, vajag tikai kaut ko darīt un domāt par risinājumiem, nevis tikai skaitīt problēmas kas jebkuram bērnam no lietas neko nesaprotot jau būtu skaidrs
Gribu redzēt kā Tu saskaņosi ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem elektrības kastes izbūvi. Cits ietiepsies, cits vnk neatbildēs, cits prasīs kādu labumu sev. 🙂
Dzīvokļos dzīvojošajiem nav iespēju lietot elektromobīli, tieši tādēļ pie mums masveida pāriešana uz elektromobīļiem ir praktiski neiespējama. Var, protams, vakaros braukt kaut kur lādēties un no rīta ar kājām iet auto pakaļ, bet neviens saprātīgs cilvēks tādu apgrūtinājumu labprātīgi neizvēlēsies.
Ir iespējas. Es neesmu vienīgais, kas dzīvo daudzdzīvokļu namā un kam ir EV. Daudzi ir saskaņojuši sev uzlādes staciju, bet liela daļa paļaujas uz publisko tīklu.
Kā jau minēju citā komentārā, realitātē uzlāde ir nepieciešama reti (protams, atkarīgs no braukšanas paradumiem).
H2 automašīnas šobrīd pat nav normāli pieejamas entuziastiem un nemirstīgajiem. Viedoklis par šīs tenoloģijas potenciālu transportā ir radies ne tikai šī raksta tapšanas laikā. Var droši izmantot meklētāju šajā lapā vai būtībā jebkur citur internetā, kur inženieri nevis fanāti apskata tehnoloģiju kā tādu. Labs piemērs ir no Real Engineering YT kanāla – https://www.youtube.com/watch?v=f7MzFfuNOtY Var uzreiz aizlekt uz secinājumiem pie 10:53. Nav tā, ka ir īpaša vēlme, lai šī tehnoloģija izgāztos. Bet ir tā, ka nav laika eksperimentēt ar tehnoloģijām, kas nav sevi pierādījušas. Klimata krīze jau ir klāt (vienalga ko teiktu dīvānu eksperti) un transportam ir jābūt klimatneitrālam mazāk nekā 30 gadu laikā. Neesmu tik optimistisks, lai uzskatītu, ka līdz tam laikam 100% būs bezizmešu, bet ir jāpanāk, lai būtu pēc iespējas tuvāk. H2 gan jau ka būs kkur starp 0.1 un 1 % tajā brīdī. Būtu muļķīgi uzskatīt, ka EV uzlādes infrastruktūra iepaliks no pašu EV skaita pieauguma. Vismaz tādos apjomos, lai to reāli izjustu. Viens būtisks ērtības faktors infrastruktūrai ir tāds, ka elektrība ir pieejama teju visur. Es saprotu bažas par to, ka daudzdzīvokļu namos dzīvojošajiem, kam jau tā nav kur nolikt mašīnu, būs vēl jāraizējas par to, kur uzlādēt, bet varu mierināt ar to, ka tik, cik realitātē vajag cilvēkam no mašīnas (vidēji mazāk kā 15’000 km/gadā), pietiks ar to, ka palādēsies pie lielveikala iepirkšanās laikā. Es pats dzīvoju padomju laiku daudzdzīvokļu namā un paļaujos tikai uz publisko infrastruktūru, izņemot, kad esmu laukos. Jā, man ir jāiet no/līdz uzlādes stacijai reizi vai divas nedēļā vesels 1.5 krustojums. Tas tomēr ir daudz ērtāk kā esošā un pat ieplānotā H2 infrastruktūra. Ja laiks=nauda, tad H2 nav pa ceļam pat skatoties 15 gadu tālā nākotnē. Vēl viens faktors ir cena.… Lasīt vairāk »
Līdz šim tiek izlaists H2 degvielas šūnas apraksts, piem., izmantotie metāli, ražības samazināšanās ekspluatācijas periodā.
Un elektrība jau ir katrā mājoklī. Ņem cik vajag.