Atbalsts zaļajai enerģijai augs reizē ar tās ražošanas attīstību

Vēl pirms dažiem gadu desmitiem zaļais dzīvesveids drīzāk bija elitāra modes tendence, un ar to galvenokārt lepojās cilvēki, kuri vēlējās būt atšķirīgi no iedzīvotāju vairākuma. Taču sabiedrība pastāvīgi kļūst izglītotāka un zinošāka, tās noskaņojums pakāpeniski mainās, par vides aizsardzību un zaļā dzīvesveida priekšrocībām daudz tiek runāts un rakstīts. Pašlaik vismaz attīstītajās zemēs cilvēki aizvien biežāk zaļo politiku atzīst par nepieciešamu un vēlamu.

Šis raksts ir oriģināli publicēts portālā IrIr.lv.

Visā pasaulē aizvien plašāk izmanto atjaunojamo enerģiju, tā nodrošinot gan enerģētikas ilgtspējību, gan saudzīgāku attieksmi pret vidi. Atjaunojamās enerģijas ražošana pasaulē strauji palielinās. Piemēram, 2017. gadā tās pieaugums bija 167 gigavati (GW) jeb 8,3 procenti, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Visstraujāk palielinājās saules enerģijas ražošana (32%), sekoja vēja enerģija (10%), bet gan hidroenerģijas, gan bioenerģijas jaudas pieauga par 5%. Ģeotermiskās un citu atjaunojamās enerģijas veidu ražošanas pieaugums bija nenozīmīgāks.*

Vai Latvijas sabiedrība seko šīm tendencēm attieksmē pret vides aizsardzību, zaļo dzīvesveidu? Vai tā atbalsta atjaunojamās enerģijas plašāku pielietojumu? „Baltic International Bank Latvijas barometra” jaunākie rezultāti apliecina, ka mūsu valsts iedzīvotāji par vides jautājumiem ir pietiekami labi informēti.

Vairāk nekā trešā daļa jeb 36% aptaujāto uzskata, ka videi draudzīga kurināmā  un enerģijas izejvielu lietošanai ir būtiska nozīme ilgtspējīgā attieksmē pret vidi un tā ir neatņemama zaļā dzīvesveida sastāvdaļa.

“Zaļi” noskaņotu respondentu šogad Latvijā ir vairāk nekā 2008. gadā, kad tika izdarīta līdzīga aptauja. Toreiz atjaunojamo enerģiju par svarīgu uzskatīja 33% respondentu. Tomēr pirms četriem gadiem – 2014. gadā – šādi domājošo bija vēl vairāk – 43%. Iespējams, ka svārstības skaidrojamas ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problemātikas aktualizāciju un nepārdomātas atbalsta politikas izraisītu iedzīvotāju piesardzību pret pašu atjaunojamo enerģiju. Ļoti iespējams, ka tie pārsteidzoši noliedzošie viedokļi, kas nesen izskanēja diskusijā par vēja enerģijas, kas ir viens no vistīrākajiem enerģijas veidiem, parka būvniecību pie Dobeles, ir skaidrojami tieši ar sabiedrības, kas līdz galam nav iepazīstināta ar projektu, sašutumu par OIK.

Es domāju, ka dažādu atjaunojamās enerģijas veidu ražošanas attīstība tomēr iet un arī turpmāk ies roku rokā ar iedzīvotāju izpratnes un atbalsta pieaugumu. Mums visiem – gan valsts institūcijām, gan vides aizsardzības organizācijām un komercuzņēmumiem – ir jāturpina sabiedrībai skaidrot atjaunojamās enerģijas ražošanas nepieciešamību, vienlaikus darot visu, kas ir mūsu spēkos, lai valsts spētu attīstīties reizē ar moderno pasauli un saudzēt vidi, kurā dzīvojam mēs paši un ko mantos nākamās paaudzes.

Tāpēc arī “Baltic International Bank”, apzinoties videi draudzīgās enerģijas nozīmi pašlaik un tās perspektīvas tuvākā un tālākā nākotnē, gan pati, gan kopā ar saviem klientiem investē atjaunojamās enerģijas ražošanā, kā arī veic plaša spektra aktivitātes, kas palīdz sargāt apkārtējo vidi un radīt priekšnoteikumus tam, lai cilvēki arvien plašāk kļūtu par zaļā dzīvesveida piekritējiem.

Autors ir “Baltic International Bank” valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats

*Dati no International Renewable Energy Agency (IRENA) ”Renewable capacity highlights”, 2018.gada 31.martā, un BIB.