Ātrās uzlādes stacijas

Uzlādēts

Tavs ceļvedis atjaunīgajā enerģijā

Vēja ģeneratori

Tukuma novada Domes lēmums mazina Latvijas izredzes sasniegt enerģētikas un klimata mērķus

2020. gada 30. marts

Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) izsaka nožēlu par Tukuma novada Domes lēmumu noraidīt starptautiska uzņēmuma investīcijas 100-150 milj. EUR apjomā SIA “Pienava Wind” vēja elektrostaciju parka “Pienava” būvniecībai un rosina valdību vērtēt, kā šādi pašvaldību lēmumi ietekmēs Latvijas un Eiropas Savienības noteikto enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu.

VEA uzskata, ka šāds Tukuma novada Domes lēmums ir sabiedrībai neizdevīgs, jo vēja parka būvniecībā līdz pat 25% (25 – 37 milj. EUR) no kopējām izmaksām veido būvniecības darbi. Tas ir tuvredzīgs un pretrunā ar Latvijas Republikas stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas pārraugošās institūcijas – Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) – atzinumu par vēja elektrostaciju parka “Pienava” ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

Valstī nevajadzētu veidoties situācijai, kurā pašvaldība var apšaubīt un noraidīt Latvijas kompetentākās institūcijas, šajā gadījumā – VPVB, lēmumu par kāda projekta ietekmes uz vidi novērtējumu. Tas sūta nepareizu signālu visai vēja enerģijas nozarei.

VEA vadītājs un valdes loceklis Andris Vanags

Šāds lēmums ir pretrunā arī ar Eiropas Savienības noteikto Zaļo kursu, gan Latvijas vidējā termiņa un ilgtermiņa plānošanas dokumentiem – Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.- 2030. gadam un Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, kuros atjaunojamo energoresursu nozīme tiek uzsvērta gan kontekstā ar enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu, gan ekonomikas stimulēšanu, piesaistot investīcijas un radot jaunas darba vietas.

  COVID 19 krīze jāizmanto kā iespēja mērķtiecīgi atbalstīt “zaļāka” transporta ieviešanu

Vēja enerģijas asociācija uzsver, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam paredz 800 MW vēja enerģijas jaudas uzstādīšanu, kas tiešā mērā sasaucas ar Eiropas Vēja enerģijas asociācijas WindEurope prognozēm par uzstādīto vēja enerģijas jaudu palielināšanos līdz 320 GW līdz 2030. gadam. “Ir jāsaprot, ka Latvijas enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanai ir nepieciešama tūlītēja rīcība. Mēs nevaram sēdēt un gaidīt, ka plānotā 800 MW vēja enerģijas jauda īstenosies pati no sevis,” uzsver A. Vanags.

Atgādinām, ka VPVB SIA “Eolus” 2019. gada vasarā izdeva atzinumu par vēja elektrostaciju parku “Dobele” un “Pienava” būvniecības ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurā atļauj izbūvēt 35 no sākotnēji plānotās 51 vēja turbīnas. Savukārt Tukuma novada Dome pēc četru mēnešu apspriešanās vakar lēma “pret” vēja elektrostaciju parka “Pienava” būvniecību Tukuma novadā. Lēmumu pieņēma 16 Tukuma novada Domes deputāti, no kuriem 9 (Normunds Rečs, Agris Zvaigzneskalns, Jānis Eisaks, Daiga Reča, Guna Roze, Reinis Duksītis, Edmunds Grīnbergs, Ilvars Ozoliņš, Agnese Ritene) balsoja “pret” vēja parka būvniecību, 3 deputāti (Artis Jomerts, Mārtiņš Limanskis, Ludmila Reimate) balsoja “par”, savukārt 4 deputāti (Kaspars Liepa, Liene Bēniņa, Sergejs Kovaļovs, Modris Liepiņš) šajā balsojumā atturējās.

  Publicē ziņojumu par vēja enerģijas izmantošanas šķēršļiem un iespējamiem risinājumiem Latvijā

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viedoklis

Tukuma novada dome izlēmusi neakceptēt vēja elektrostaciju parka “Pienava” būvniecību. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) uzskata, ka tas ir absurds, ņemot vērā šī projekta valstisko nozīmi – gandrīz 100 miljonu eiro ieguldījumu privātā sektorā.

LTRK aicina Tukuma novada domi atjaunot sarunas ar projekta īstenotājiem un rast risinājumu projekta būvniecībai, tā kopīgiem spēkiem veicinot investīciju pieplūdi Latvijai un stimulējot vietējās uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstību. 

LTRK jau no projekta virzības sākuma ir atbalstījusi tā īstenošanu un uzskata, ka šādu projektu īstenošana Latvijā palielina valsts kopējo energodrošību, samazina atkarību no ārējiem energoresursu nodrošinātājiem un palīdz sasniegt Latvijas izvirzītos klimata mērķus.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš

LTRK ieskatā ieguldījumi vēja elektrostaciju parka “Pienava” būvniecībā būtu Latvijā līdz šim lielākā privātā investīcija – gandrīz 100 miljonu eiro apjomā privātā sektorā, no kuras daļa tiktu novirzīta arī Latvijas nodokļu sistēmā, kas šobrīd pastāvošās ārkārtas situācijas laikā, kad daudzi uzņēmumi tiek slēgti, ir īpaši svarīgi un mazinātu ekonomiskās krīzes sekas. 

LTRK norāda, ka Covid-19 globālās pandēmijas izraisītā krīze ir tikai sākuma stadijā un Latvijai būs milzīgs izaicinājums to pārvarēt, tāpēc ārkārtējā stāvokļa laikā svarīgāka ir naudas iepludināšana ekonomikā, lai nesagrautu tās potenciālu atjaunoties. “Jādomā, kā glābt Latvijas ekonomiku, nevis dzīt prom 100 miljonu investīciju,” komentē Endziņš.

  Tīra enerģija priekš tava elektroauto | Maddie goes electric

LTRK pauž pārliecību, ka lēmumi par valstij tik stratēģisku un nepieciešamu projektu īstenošanu būtu jāpieņem valstiskā, nevis pašvaldības līmenī. Tāpēc iespējami ātri jāpanāk nodokļu izmaiņas valstij daļu no uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) novirzīt pašvaldību budžetā, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokli sadalīt pašvaldībām gan pēc iedzīvotāju dzīves, gan darba vietas, kas motivētu pašvaldības jaunu investīciju piesaistei. 

Uzlādēts.lv viedoklis

Sūnu ciems…

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

balsojums
Raksta novērtējums
Patika raksts? Atbalsti Uzlādēts iekš Patreon!
Tukuma novada Domes lēmums mazina Latvijas izredzes sasniegt enerģētikas un klimata mērķus 1
Pieraksties
Paziņojums no
guest
10 Komentāri
jaunākais
vecākais visbalsotākais
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valdis Vītoliņš

Izvērstāks paskaidrojums, kāpēc Tukuma novada domei (iespējams, pašiem to neapzinoties) ir taisnība: https://odo.lv/Blog/200928

Kārlis Mendziņš

Tas ir viens viedoklis. Šo viedokli es jau pēc pirmajām 4 rindkopām vairs nespēju uztvert nopietni.

Valdis Vītoliņš

Tas ir bēdīgi, ka uz faktiem pamatotai kritikai atbilde ir tikai “Не читал, но осуждаю!”.

Kārlis Mendziņš

Nav jau tā, ka nelasīju. Pēc sākuma sapratu, par ko un kādā gaismā tiks turpināts. Un jo vairāk izlasīju, jo vairāk tas apstiprinājās.

Kārlis Mendziņš

Argumentācijai ir izmantoti sagrozīti fakti, kas nereti balstīti uz apzinātiem meliem vai situācijām, kas mūsdienās vairs nav iespējamas.

Valdis Vītoliņš

Ja esmu kaut kur minējis nepareizus faktus, dodiet ziņu un izlabošu.

Kārlis Mendziņš

Brīdinu, ka daži komentāri būs vienkārši piesiešanās piesiešanās pēc. 2. rindkopa. tu nosauc tos cilvēkus, kas atbalsta vēja un saules enerģijas izmantošanu, par tādiem, kuriem skolā nepadevās matemātika un fizika. Es sevi pieskaitu pie šiem cilvēkiem, kas atbalsta, un mans vidusskolas izraksts tevi varētu pārsteigt. Vēl esmu izmācījies elektroinženieriju Nīderlandes vienā no vecākajām augstskolām – Hanze University of Applied Sciences un šobrīd turpinu izglītoties, ar laiku iegūstot maģistra grādu no tādas ļoti nematemātiskas universitātes kā RTU. 4. rindkopa. Kā enerģijas veids var būt lielāks? Mēs varam runāt par potenciālajiem krājumiem, bet ne par veidiem. 3. izcēlums. Tavs viedoklis, kuram es nepiekrītu. Lai par to varētu diskutēt, ir nepieciešama plašāka informācija. 7. rindkopa. Akmeņogles izmantoja jau alu cilvēki. 9. rindkopa. Ne jau dēļ (tu pasniedz, ka vienīgi tamdēļ) fosilajām ierīcēm taisīja dambjus. 10. rindkopa. Kāda tvaika turbīna? Kādas vēja turbīnas? Apzināti vai neapzināti tiek vispārināts un iets galējībās. Kā jau viscauri viedokļa rakstam. 10. rindkopa. Altas vēja stacija, ja tic Wikipedia, no stūra līdz stūrim aizņem 12 km2 nevis 100 km2. Vēl piebilde, ka norādīts ir laukums no stūra līdz stūrim, bet starp vēja turbīnām ir izmantojama zeme. Šajā gadījumā tuksnešaina vide. 10. rindkopa. Lai Altas vēja centrs, nemainot turbīnas, bet vnk pieliekot klāt šī parka vidējās turbīnas, saražotu tik pat, cik tevis slavētā Palūles kodolspēkstacija, tai būtu jāaizņem 80 km2 nevis norādītie 650 km2. 11. rindkopa. CO2 sekvestrēšana ir ļoti svarīga. Izsakot viedokli, ka tā ir viena no muļķīgākajām lietām, ja ne pati muļķīgākā, tu pierādi savu nekompetenci. Mums ir ne tikai jāsamazina CO2 palaišana dabā, bet jāatgūst zaudētais. Iedomājies piesārņotu ūdeni. Ja mēs apturam ūdens piesārņošanu, tas tik vai tā ir piesārņots. Lai to varētu izmantot un lai tas… Lasīt vairāk »

Valdis Vītoliņš

Paldies, Kārli, par detalizētu atbildi. Mani papildu komentāri ir sekojoši.

Tāpat kā autostrādei, vēja stacijām izmantotā zeme ir lielāka, nekā tās faktiski aizņemtā daļa, jo to ietekme sniedzas plašāk. To ietverto platību var kaut kā izmantot (kā jau minēju, ja tas nav teksasas tuksnesis, tur var kaut ko audzēt), bet tā nav neskarta daba.
Oficiāli Vācija izvēlējās slēgt kodolstacijas Fukušimas avārijas dēļ, kurā, atšķirībā no Černobiļas, negāja bojā neviens cilvēks. Ja šādas avārijas dēļ, pasaules otrā malā, savu valsti ieved enerģijas atkarībā no Gazprom, tad, manuprāt, patiesais iemesls ir bij. premjera Gerharda Šrēdera un viņu līdzgaitnieku saites ar Gazpromu/Krieviju.
Kodolatkritumi nav nekāda problēma. Atšķirībā no citu ģenerēšanas veidu izmešiem/atkritumiem, to dēļ nav noticis neviens negadījums, nevienam nav bojāta veselība vai apkārtējā vide.
Bloomberg viedoklis par “atjaunīgiem” resursiem ir tikpat neatkarīgs, kā “Vēja enerģijas asociācijas” viedoklis. Viņi ir izvēlējušies atbalstīt tehnoloģiju, kurus es neatbalstu.
Attieksme pret kodolstaciju avārijām ir vēl pārspīlētāka nekā pret aviokatastrofām. Objektīvi raugoties, tās ir maznozīmīgas un ir bijušas daudz nozīmīgākas avārijas: https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_industrial_disasters
Dzīvnieki (ieskaitot arī cilvēkus) mierīgi dzīvo gan Černobiļā, gan Fukušimā. Kodolstacijas (tāpat kā TECi un HESi) ir stratēģiski mērķi tāpēc, ka tās vienuviet saražo būtisku enerģijas apjomu, nevis tāpēc, ka pēc to uzspridzināšanai būtu ilglaicīgas sekas dabai.

Pēdējoreiz rediģēja 13 dienas atpakaļ Valdis Vītoliņš
Kārlis Mendziņš

Kā tu vari apgalvot, ka kodolatkritumi nav problēma? Ja vēl tevis slavētā Francija izmanto atkārtoti kodolatkritumus (bet ne 100%), tad tas, ko nepiemin, ir ka tie pārstrādātie kodolatkritumi tilpuma ziņā šādā veidā patiesībā palielinās. Kur tos glabāt? Tie tak vēl tūkstoš gadus būs radioaktīvi! Smieklīgi, ka saki, ka Gazprom baigi ieguva no kodolstaciju slēgšanas, kad realitāte ir tāda, ka AER ir tieši paņēmuši to daļu, ko kodolstacijas piegādāja Vācijā. Bloomberg NEF ir neatkarīgi. Ja šaubies, tad pierādi pretējo. Pieļauju, ka pat neklausījies to konkrēto epizodi, kurā viņi atsaucās uz vairākiem pētījumiem un izcēla vienu īpašo, kas runāja par to, ka pietiek ar 4h enerģijas akumulēšanu. “Viņi ir izvēlējušies atbalstīt tehnoloģiju, kuru es neatbalstu.” Tātad automātiski viss, kas nāk no viņiem ir meli. Emocijas > fakti. Laikam, pašam vajag paskatīties spogulī un izlasīt sava bloga ieraksta 2. rindkopas pēdējo teikumu tā it kā tā attiektos uz tevi. Tavs links uz Wikipedia neko nemaina. Pat vēl sliktāk – pirmais ieraksts zem enerģijas industrijas ir saistībā ar kodolkatastrofu ar aptuveni 200 nāvēm un vēl 200 nenāvējošiem ļaundabīgu audzēju (vēžu) gadījumiem! Ko tu vai es zinu par dzīvnieku ciešanām vai pretējo šajās katastrofās? Cik zinu, dzīvnieki savus invalīdus nekopj. Skatījos sen atpakaļ dokumentālo par Černobiļu, kur stāstīja, ka putni, ja redz, ka bērns aug citādāks (kropls vai ar citādāku spalvas krāsu, vai kā citādāk), nogalina to. Vai tev ir dati, kuru pamatā vari apgalvot, ka tur ir viss labi dzīvniekiem? Jo cik zinu, radiāciju uzreiz nekādi nevar just. Tā ar laiku nogalina. Citreiz ātrāk, citreiz vēlāk. Jā, protams, arī TECi un HESi ir stratēģiskie mērķi, bet sekas pēc to “uzspridzināšanas” ir īslaicīgas. Tomēr ilgtermiņā šis scenārijs neatstāj sekas. Pretēji ir ar kodolreaktoriem. Mēs varam… Lasīt vairāk »

Valdis

Tas nu gan ir labs.

10
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x
()
x

Teksta kļūdas atskaite

Sekojošais teksts tiks nosūtīts mūsu redaktoriem: