COVID 19 krīze jāizmanto kā iespēja mērķtiecīgi atbalstīt “zaļāka” transporta ieviešanu

Transports ir viens no lielākajiem gaisa piesārņotājiem un klimata pārmaiņu veicinātājiem – saskaņā ar 2017. gada VARAM datiem Latvijā tā bija gandrīz viena trešā daļa (29%) no kopējā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju daudzuma. Kopš pandēmijas sākuma visā pasaulē gaisa kvalitāte ir uzlabojusies, savukārt SEG emisijas – samazinājušās; viens no iemesliem – daudzās valstīs izteikti mazāk tiek izmantots privātais autotransports. Atbalstot mazizmešu transporta ieviešanu, mēs varam pozitīvi ietekmēt planētas gaisa tīrību un samazināt klimata pārmaiņas arī pēc krīzes.

Kopš pandēmijas sākuma visā pasaulē gaiss ir kļuvis daudz tīrāks – uzlabojusies gan gaisa kvalitāte, gan samazinājušās SEG emisijas, un transporta lietošanas paradumu maiņa ir viens no šo pozītīvo pāramaiņu iemesliem. Lidmašīnu pārlidojumu skaits ir ievērojami samazinājies, tāpat arī daudzās pasaules pilsētās uz ielām ir būtiski mazāk autotransporta kā agrāk. Braitonā, Bogotā, Vankūverā, Sidnejā, Bostonā, Berlīnē, Ņujorkā un daudzās citās pilsētās to pašvaldības veicina velobraucēju skaita palielināšanos, vai nu uz laiku slēdzot vairākas no ielām autotransportam, vai arī radot pagaidu papildus velojoslas. Kā liecina neoficiāli entuziastu dati, arī Latvijā vieglo automašīnu plūsma ir samazinājusies par apmēram 30%, savukārt kravas auto – par apmēram 10%.

Jaunākie Eiropas Kosmosa aģentūras satelītuzņēmumi liecina, ka pēdējo mēnešu laikā gaiss Eiropā ir kļuvis tīrāks. Arī Eiropas Vides aģentūras dati apliecina, ka gaisa piesārņojums Romā un Milānā ir samazinājies par 50%, bet Parīzē – par 30%.

Pasaules Veselības Organizācija ziņo, ka katru gadu gaisa piesārņojums ir bijis galvenais nāves iemesls apmēram 3 miljoniem cilvēkiem. Vairāki pētnieki uzskata, ka gaisa piesārņojums būtiski ietekmē arī iespēju saslimt ar COVID 19. Piemēram, vairāki eksperti lielo inficēto skaitu Ziemeļitālijā 2020. gada sākumā saista ar šī reģiona augsto gaisa piesārņotības līmeni. Mums ir iespēja turpmāk dzīvot pasaulē, kurā ir daudz tīrāks gaiss kā pēdējās desmitgadēs esam pieraduši, ja vien mēs izvēlēsimies atteikties no tiem transporta veidiem, kuri rada lielākās SEG emisijas.

Šobrīd Latvijā var izteikti manīt, ka transports, lai gan ir viens no lielākajiem piesārņotājiem, nav prioritāte. Valdība atrunājas, ka budžets nav pietiekami liels un, ja ir jāizvēlas, priekšroka netiek dota tiešai bezizmešu mobilitātes atbalstīšanai.

Biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis Kārlis Mendziņš

Viņš uzskata, ka tās naudas, kas bija paredzēta jaunajiem elektriskajiem vilcieniem, novirzīšana citiem mērķiem, lai arī “tika veikta cēlu mērķu vārdā”, ilgtermiņā varētu radīt šķēršļus Latvijai sasniegt pašas nospraustos SEG izmešu samazināšanas un 2050. gada klimatneitralitātes mērķus.

Auto jomā šobrīd – par laimi – ātrās uzlādes staciju tīkls ar plānoto attīstību ir gatavs tuvākajiem desmit gadiem, atrisinot “vistas-olas situāciju”. Kā arī, var manīt, ka uzņēmumi aizvien vairāk sāk piesaistīt potenciālos klientus ar vidējas jaudas uzlādes stacijām. Stabili pieaugošais elektrisko transportlīdzekļu, it īpaši mopēdu, skaits liecina, ka sabiedrība ir gatava šādai mobilitātei. Pasaules statistika šajos divos mēnešos ir skaudra – jaunas automašīnas pērk ievērojami mazāk, taču šī tendence nebūt nav tik izteikta attiecībā uz elektriskajām automašīnām. Dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, elektrisko automašīnu pirkšanas apjomi pat uzstādījuši jaunus rekordus.

Biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis Kārlis Mendziņš

Šogad Latvijā – Rīgā un Jūrmalā – ir pieejami ne tikai īres elektriskie skrejriteņi, bet arī elektriskie īres mopēdi. Tos izmantojot privāto autotransporta vietā, varam ne tikai samazināt izmešus, bet arī iepazīt citus mobilitātes veidus un atbrīvot vidi no reti izmantotiem un nereti arī nevajadzīgi lieliem autotransportlīdzekļiem.

COVID 19 krīze mums parāda ne tikai pasaules un arī Latvijas sabiedrības vājās vietas, bet arī atgādina, ka jau šobrīd mums ir pieejamas tehnoloģijas, kas gan varētu ļaut saglabāt COVID 19 krīzes neplānotos ieguvumus – mazāk piesārņotu gaisu, gan sniegt iespēju samazināt vai vismaz attālināt klimata pārmaiņu krīzes apdraudējumu.