Eiropas Komisija iepazīstina ar zaļas, viedas un cenu ziņā pieejamas mobilitātes plānu

Eiropas Komisija iepazīstināja ar savu Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju un rīcības plānu ar 82 iniciatīvām. Šī stratēģija liek pamatus ES transporta sistēmas zaļajai un digitālajai pārveidei un izturības pret turpmākām krīzēm palielināšanai. Kā norādīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, pateicoties viedai, konkurētspējīgai, drošai, piekļūstamai un cenu ziņā pieejamai transporta sistēmai, emisijas līdz 2050. gadam samazināsies par 90%.

Visiem transporta veidiem ir jākļūst ilgtspējīgākiem, jābūt plaši pieejamām zaļām alternatīvām un jāievieš pareizi stimuli, kas veicinātu pāreju. Konkrēti starpposma mērķi nodrošinās, ka Eiropas transporta sistēma virzās uz viedu un ilgtspējīgu nākotni.

Lai sasniegtu mūsu nospraustos klimata mērķrādītājus, ir ievērojami jāsamazina transporta nozares radītās emisijas. Šodien pieņemtā stratēģija mainīs veidu, kā cilvēki pārvietojas un preces tiek pārvadātas pa visu Eiropu, un atvieglos dažādu transporta veidu izmantošanu vienā braucienā. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu, pārdomātu un noturīgu atgūšanos no Covid-19 krīzes, mēs esam nosprauduši vērienīgus mērķrādītājus visai transporta sistēmai.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss

Transports savieno Eiropas iedzīvotājus un uzņēmumus, tāpēc tas ir svarīgs mums visiem. Digitālās tehnoloģijas var radikāli mainīt mūsu pārvietošanās veidu, padarot mūsu mobilitāti viedāku, efektīvāku un arī zaļāku. Mums ir jānodrošina uzņēmumiem stabils satvars zaļajām investīcijām, kas tiem būs jāveic nākamajās desmitgadēs. Īstenojot šo stratēģiju, mēs izveidosim efektīvāku un izturīgāku transporta sistēmu, kas ir uz pareizā ceļa, lai samazinātu emisijas saskaņā ar mūsu Eiropas zaļā kursa mērķiem.

Transporta komisāre Adina Veleana

Jau 2030. gadā

• uz Eiropas ceļiem būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu;
• 100 Eiropas pilsētas būs klimatneitrālas;
• ātrgaitas dzelzceļa satiksme visā Eiropā divkāršosies;
• regulārajiem kolektīvajiem braucieniem maršrutos, kuru garums ir mazāks nekā 500 km, jābūt oglekļneitrāliem;
• plašā mērogā tiks izvērsta automatizētā mobilitāte;
• bezemisiju jūras kuģi būs gatavi tirgum.

Vēlākais 2035. gadā

• lielie bezemisiju gaisa kuģi būs gatavi tirgum.

Vēlākais 2050. gadā

• gandrīz visi vieglie automobiļi, furgoni, autobusi un jauni lielas noslodzes transportlīdzekļi būs bezemisiju transportlīdzekļi;
• dzelzceļa kravu pārvadājumi divkāršosies;
• būs pilnībā funkcionējošs, multimodāls Eiropas transporta tīkls (TEN-T) ilgtspējīgam un viedam transportam ar ātrdarbīgu savienojamību.

10 galvenās jomas, kurās jārīkojas, lai redzējums kļūtu par realitāti

Lai mērķi kļūtu par realitāti, stratēģijā ir noteiktas kopumā 82 iniciatīvas 10 galvenajās darbības jomās (“pamatiniciatīvas”), kā arī katrā jomā veicamie konkrētie pasākumi.

Ilgtspējīgs transports

Lai transports kļūtu ilgtspējīgs, ir faktiski:

• jāveicina bezemisiju transportlīdzekļu, kuģu un lidmašīnu, atjaunīgo un mazoglekļa degvielu un ar tiem saistītās infrastruktūras izmantošana, piemēram, līdz 2030. gadam uzstādot 3 miljonus publisku uzlādes punktu;
• jāizveido bezemisiju lidostas un ostas, piemēram, izmantojot jaunas iniciatīvas, kas popularizē ilgtspējīgas aviācijas un jūrniecības degvielas;
• jāpadara starppilsētu un pilsētu mobilitāte veselīga un ilgtspējīga, piemēram, nākamajos 10 gados divkāršojot ātrgaitas dzelzceļa satiksmi un vēl vairāk attīstot velotransporta infrastruktūru;
• jāzaļina kravu pārvadājumi, piemēram, līdz 2050. gadam divkāršojot dzelzceļa kravu satiksmi;
• jānosaka oglekļa cena un jānodrošina labāki stimuli lietotājiem, piemēram, īstenojot visaptverošu pasākumu kopumu, kura mērķis ir nodrošināt taisnīgu un efektīvu cenu noteikšanu visos transporta veidos.

Vieds transports

Ja būs radīti labvēlīgi apstākļi, inovācija un digitalizācija ietekmēs pasažieru un kravu pārvadājumus nākotnē. Stratēģija paredz:

• padarīt par realitāti satīklotu un automatizētu multimodālo mobilitāti, piemēram, nodrošinot pasažieriem iespēju iegādāties biļetes multimodāliem braucieniem un kravām – iespēju bez grūtībām tikt pārvietotām no viena transporta veida uz citu;
• veicināt inovāciju un datu un mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu viedākai mobilitātei, piemēram, pilnībā atbalstot dronu un bezpilota gaisa kuģu izmantošanu un turpmākas darbības, kuru mērķis ir izveidot vienotu Eiropas mobilitātes datu telpu.

Izturīgs transports

Transports ir viena no nozarēm, ko Covid-19 pandēmija skārusi vissmagāk, un daudzi nozares uzņēmumi saskaras ar milzīgām operatīvām un finansiālām grūtībām. Tāpēc Komisija apņemas:

• stiprināt vienoto tirgu, piemēram, pastiprinot centienus un investīcijas, lai līdz 2030. gadam pabeigtu Eiropas transporta tīkla (TEN-T) izveidi un palīdzētu nozarei atveseļoties, pateicoties lielākām publiskām un privātām investīcijām visu transporta veidu flotu modernizācijā.
• padarīt mobilitāti taisnīgu visiem, piemēram, padarot jauno mobilitāti cenu ziņā pieejamu un piekļūstamu visos reģionos un visiem pasažieriem, arī personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un padarot šo nozari pievilcīgāku darba ņēmējiem;
• palielināt transporta drošumu un drošību visos transporta veidos, tostarp līdz 2050. gadam samazinot bojāgājušo skaitu gandrīz līdz nullei.

Konteksts

Tā kā transporta nozare veido aptuveni 5 % no ES IKP un Eiropā nodarbina vairāk nekā 10 miljonus cilvēku, transporta sistēma Eiropas uzņēmumiem un globālajām piegādes ķēdēm ir ļoti svarīga. Tajā pašā laikā transports mūsu sabiedrībai rada problēmas: siltumnīcefekta gāzu un piesārņojošu vielu emisijas, troksni, ceļu satiksmes negadījumus un sastrēgumus. Patlaban transporta radītās emisijas veido aptuveni vienu ceturtdaļu no ES kopējām SEG emisijām [Uzlādēts.lv piezīme: aptuveni vienu trešdaļu no Latvijas kopējām SEG emisijām].

Šie centieni pārveidot transportu tiek īstenoti laikā, kad visa nozare izjūt koronavīrusa radītās sekas. Palielinot publiskās un privātās investīcijas mūsu flotu un infrastruktūras modernizācijā un zaļināšanā un stiprinot vienoto tirgu, mums tagad ir vēsturiska iespēja padarīt Eiropas transportu ne tikai ilgtspējīgāku, bet arī konkurētspējīgāku pasaules mērogā un izturīgāku pret jebkādiem turpmākiem satricinājumiem.

Tomēr šī attīstība nedrīkst nevienu atstāt novārtā: ir būtiski, lai mobilitāte būtu fiziski un finansiāli pieejama visiem, lai lauku un attālie reģioni arī turpmāk būtu savienoti un lai nozare piedāvātu labus sociālos apstākļus un radītu pievilcīgas darbvietas.

Sīkāka informācija

• Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija
• Komisijas dienestu darba dokuments
• Leģislatīvais rīcības plāns
• Jautājumi un atbildes par Viedas un ilgtspējīgas mobilitātes stratēģiju
• Faktu lapa par transporta un mobilitātes nozari

Uzlādēts komentārs

Lai gan bezizmešu un mazemisiju automašīnu skaits Eiropā un tai skaitā Latvijā aug ļoti strauji, to skaits joprojām ir neliels. Tamdēļ vietējām un Eiropas līmeņa lēmumiem ir jāturpina tirgus stimulēšana, lai panāktu to, ka ilgtspējīga un zaļa mobilitāte būtu pieejama ikvienam.

Daudzi cerēja un vēl vairāki baidījās, ka šis dokuments jau iezīmēs Euro7 standartus, kas būtībā priekšlaicīgi pārtrauktu iekšdedzes dzinēju pārdošanu Eiropā. Tā tas nenotika. Tā vietā ir rakstīts, ka Komisija pārskatīs 2025.g. un tālākos CO2 izmešu regulējumus, lai tie būtu vēl stingrāki. Par CO2 izmešu standartiem un Euro 7 ziņos 2021.g. jūnijā.

Dokumentā arī piemin vienu vērtīgu punktu, ko apzīmē ar ceļam derīgs. Doma ir piemērot likumdošanu, lai noņemtu no ceļiem bojātās (šķūningotās, čipotās, bez filtriem un līdzīgās) automašīnas, jo viena šāda bojāta mašīna var izraisīt lielāku negatīvo ietekmi par vairākiem tūkstošiem veselu mašīnu.