Eiropas Komisija par noteikumiem par atjaunīgo ūdeņradi

Komisija nāca klajā ar sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā Eiropas Savienībā definējams atjaunīgais ūdeņradis, proti, pieņēma divus saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu vajadzīgus deleģētos aktus.

Minētie akti ir daļa no plaša ūdeņraža jomas ES tiesiskā regulējuma, kas aptver investīcijas energoinfrastruktūrā un valsts atbalsta noteikumus, kā arī leģislatīvus mērķrādītājus attiecībā uz atjaunīgo ūdeņradi rūpniecības un transporta nozarē. Tie nodrošinās, ka visu nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu ražošanā tiek izmantota atjaunīgā elektroenerģija. Abi tiesību akti ir savstarpēji saistīti, un abi ir nepieciešami, lai degvielas varētu ieskaitīt dalībvalstu atjaunīgās enerģijas mērķrādītājā. Tā kā ES vēlas sasniegt plānā REPowerEU paredzēto mērķrādītāju, proti, iekšēji saražot 10 miljonus tonnu atjaunīgā ūdeņraža un importēt 10 miljonus tonnu atjaunīgā ūdeņraža, minētie akti nodrošinās regulatīvo noteiktību investoriem.

Vairāk atjaunīgo energoresursu, mazāk emisiju

Pirmajā deleģētajā aktā ir noteikts, ar kādiem nosacījumiem ūdeņradi, ūdeņradī bāzētas degvielas un citus energonesējus var uzskatīt par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu. Tiesību aktā ir precizēts ES Atjaunojamo energoresursu direktīvā izklāstītais ūdeņraža “papildīguma” princips. Atbilstoši tam ūdeņraža ražošanā izmantotie elektrolīzeri būs jāpieslēdz jaunai atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtai. Principa mērķis ir nodrošināt, ka atjaunīgā ūdeņraža ražošana stimulē tīklā pieejamā atjaunīgās enerģijas apjoma palielināšanos salīdzinājumā ar jau esošo. Tādējādi ūdeņraža ražošana atbalstīs dekarbonizāciju un papildinās elektrifikācijas centienus, vienlaikus izvairoties no sloga elektroenerģijas ražošanai.

Lai gan sākotnēji elektroenerģijas pieprasījums ūdeņraža ražošanai būs niecīgs, šīs desmitgades beigās tas pieaugs, masveidā ieviešot liela mēroga elektrolīzerus. Komisija lēš, ka ir vajadzīgas aptuveni 500 TWh atjaunīgās elektroenerģijas, lai sasniegtu REPowerEU 2030. gada ieceri saražot 10 miljonus tonnu nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu. 2030. gadam izvirzītā 10 miljonu tonnu iecere atbilst 14 % no kopējā ES elektroenerģijas patēriņa. Šī iecere ir atspoguļota Komisijas priekšlikumā palielināt 2030. gada atjaunīgo energoresursu mērķrādītāju līdz 45 %.

Deleģētajā aktā ir izklāstīti dažādi veidi, kā ražotāji var pierādīt, ka ūdeņraža ražošanā izmantotā atjaunīgā elektroenerģija atbilst “papildīguma” noteikumiem. Tas arī ievieš kritērijus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka atjaunīgais ūdeņradis tiek ražots tikai tad un tikai tādā gadījumā, ja ir pieejams pietiekams daudzums atjaunīgās enerģijas (laiciskā un ģeogrāfiskā korelācija).

Lai ņemtu vērā esošās investīciju saistības un ļautu nozarei pielāgoties jaunajam regulējumam, noteikumi tiks ieviesti pakāpeniski un izstrādāti tā, lai laika gaitā kļūtu stingrāki. Konkrētāk, noteikumi paredz “papildīguma” prasībām piemērojamu pārejas posmu attiecībā uz ūdeņraža projektiem, kas sāks darboties pirms 2028. gada 1. janvāra. Šis pārejas periods atbilst periodam, kurā elektrolīzeri tiks izmantoti arvien vairāk un ienāks tirgū. Turklāt ūdeņraža ražotāji katru mēnesi līdz 2030. gada 1. janvārim varēs saskaņot ūdeņraža ražošanu ar to nolīgtajiem atjaunīgajiem energoresursiem. Tomēr dalībvalstīm būs iespēja no 2027. gada 1. jūlija ieviest stingrākus noteikumus par laicisko korelāciju.

Attiecībā uz ieskaitīšanu ES atjaunīgās enerģijas mērķrādītājos atjaunīgā ūdeņraža ražošanas prasības attieksies gan uz iekšzemes ražotājiem, gan uz trešo valstu ražotājiem, kuri vēlas atjaunīgo ūdeņradi eksportēt uz ES. Sertifikācijas shēma, kas balstās uz brīvprātīgām shēmām, nodrošinās, ka ražotāji gan ES, gan trešās valstīs var ērtā un vienkāršā veidā pierādīt atbilstību ES regulējumam un tirgot atjaunīgo ūdeņradi vienotajā tirgū.

Otrajā deleģētajā aktā ir noteikta metodika nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanai. Šī metodika ņem vērā siltumnīcefekta gāzu emisijas visā degvielu aprites ciklā, to vidū augšposma emisijas, emisijas, kas saistītas ar elektroenerģijas ņemšanu no tīkla, pārstrādes procesa emisijas, kā arī emisijas, kas saistītas ar šo degvielu transportēšanu tiešajam patērētājam. Metodika arī precizē, kā aprēķināt atjaunīgā ūdeņraža vai ūdeņradī bāzētu produktu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ja tie ir kopražoti kompleksā, kurā ražo arī fosilās degvielas.

Pēc notikušās tiesību aktu pieņemšanas tie ir nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei, kuriem būs divi mēneši to rūpīgai pārbaudei un priekšlikumu pieņemšanai vai noraidīšanai. Pēc to pieprasījuma rūpīgās pārbaudes periodu var pagarināt vēl par diviem mēnešiem. Parlamentam un Padomei nav iespējas priekšlikumus grozīt.

Atjaunīgais ūdeņradis ir svarīgs mūsu stratēģijas komponents, kas vajadzīgs, lai izmaksu ziņā efektīvi pārietu uz tīru enerģiju un atbrīvotos no Krievijas fosilā kurināmā dažos industriālajos procesos. Lai šis jaunais tirgus varētu veidoties un attīstīties Eiropā, ļoti svarīgi ir skaidri noteikumi un uzticama sertifikācijas sistēma. Šie deleģētie akti nodrošinās investoriem tik ļoti nepieciešamo juridisko noteiktību un vēl vairāk stiprinās ES industriālo līderību šajā zaļajā sektorā.

Enerģētikas komisāre Kadri Simsone

Vispārīga informācija

Komisija 2020. gadā pieņēma Ūdeņraža stratēģiju, kurā izklāstīts redzējums par Eiropas ūdeņraža ekosistēmas izveidi no pētniecības un inovācijas līdz ražošanai un infrastruktūrai, kā arī starptautisko standartu izstrādei un tirgiem. Paredzams, ka ūdeņradim būs liela nozīme rūpniecības un lielas noslodzes transporta dekarbonizācijā Eiropā un pasaulē. Paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ietvaros Komisija ir ieviesusi vairākus stimulus tās ieviešanai, to vidū obligātus mērķrādītājus rūpniecības un transporta nozarei.

Ūdeņradis ir arī viens no galvenajiem plāna REPowerEU pīlāriem, kura nolūks ir atbrīvoties no Krievijas fosilā kurināmā. Komisija ir izklāstījusi koncepciju “ūdeņraža akselerators”, kas palīdzēs izvērst atjaunīgā ūdeņraža izmantošanu. Konkrētāk, plāna REPowerEU mērķis ir līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā ražot 10 miljonus tonnu atjaunīgā ūdeņraža un importēt 10 miljonus tonnu atjaunīgā ūdeņraža. 

Papildus tiesiskajam regulējumam Komisija ūdeņraža nozares veidošanos Eiropas Savienībā atbalsta arī, izmantojot svarīgus projektus visas Eiropas interesēs (IPCEI). Pirmais IPCEI ar nosaukumu “IPCEI Hy2Tech” ietver 41 projektu un tika apstiprināts 2022. gada jūlijā, un tā mērķis ir izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas ūdeņraža vērtības ķēdē nolūkā dekarbonizēt rūpnieciskos procesus un mobilitātes nozari, īpašu uzmanību pievēršot tiešajiem lietotājiem. 2022. gada septembrī Komisija apstiprināja otro projektu “IPCEI Hy2Use”, kas papildina “IPCEI Hy2Tech” un atbalstīs ūdeņraža infrastruktūras būvniecību un inovatīvu un ilgtspējīgāku tehnoloģiju izstrādi ar mērķi ūdeņradi integrēt rūpniecības nozarē.