Eksperti: nākamajos gados Latvijā pieredzēsim mobilitātes revolūciju

Lai virzītos uz Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, jau tuvākajos gados arī Latvijā jāpanāk mobilitātes revolūcija. Tā varēs notikt, ja pārejai uz videi draudzīgu transportu līdzi nāks uzlabojumi infrastruktūrā un iedzīvotāji tiks motivēti mainīt pārvietošanās paradumus. Tāds bija viens no galvenajiem secinājumiem pilsētvides mobilitātes centra «EIT RIS Urban Mobility Hub Latvia» atklāšanas diskusijā. Tās ieraksts pieejams tiešsaistē.

Eiropas Komisijas pakotne «Fit for 55» jeb «Gatavi mērķrādītājam 55%» izstrādāta ar mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kā arī veicināt virzību uz Eiropas Savienības klimatneitralitāti 2050. gadā. Tiešsaistē ikvienam interesentam ir iespēja noskatīties «EIT RIS Urban Mobility Hub Latvia» atklāšanas diskusiju, kurā par izvirzītā mērķa ietekmi uz mobilitāti Latvijā spriež Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Mārtiņš Zemītis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, «Moller Baltic Import» izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta vadītājs Raimonds Kašs, kā arī inovāciju kustības VEFRESH vadītājs Viesturs Celmiņš.

Eiropas Zaļais kurss paredz vērienīgus mērķus virzībā uz zemu emisiju mobilitāti. Faktiski, nākamajos gados mēs pieredzēsim mobilitātes revolūciju. Tā ir nepieciešama, jo transports rada trešdaļu visu kaitīgo emisiju. Gan Eiropā, gan Latvijā pāreja uz videi draudzīgu transportu roku rokā ar nepieciešamās infrastruktūras veidošanu nav bijusi pietiekama. Mobilitātes paradumi mainās, un sabiedrība pieprasa zaļāku transportu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Mārtiņš Zemītis

Iedzīvotāju interesi par zaļākiem pārvietošanās veidiem apstiprina Ilze Grase-Ķibilde. Viņa norāda, ka elektroauto iegādi sekmēs valsts subsīdijas, pieejamāka informācija par uzlādes stacijām, kas jāpadara pamanāmākas, un uzlādes nodrošināšana tieši galamērķos – pie birojiem, apskates vietām un galvenokārt guļamrajonos.

Līdz Rietumeiropai mums vēl ir daudz, kur augt, tomēr tirgū interese par elektroauto iegādi ir palielinājusies un pēdējā pusgada laikā arvien biežāk pāraug arī reālos darījumos. Uzņēmumiem autoparka atjaunošana ar elektroauto iekļaujas to ilgtspējas stratēģijās, savukārt privātpersonas pirms iegādes vairāk izvērtē kopējās izmaksas – ne tikai auto, bet arī uzlādes un servisa cenas. Šobrīd elektroauto lielākoties ir kā otrais auto ģimenē.

«Moller Baltic Import» izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka elektromobilitātes veicināšana gan ir tikai viens no soļiem pretī klimatneitralitātei.

Aktivitātes, kas tiek īstenotas mērķu sasniegšanai, ir sarežģītas un prasa plašu dalībnieku spektru. Būtiska loma mobilitātes sektora attīstības ietekmēšanā ir pašvaldībām. Runa ir ne tikai par automašīnām, bet arī par infrastruktūru un pieejamību – viens bez otra šie elementi nevar darboties.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta vadītājs Raimonds Kašs

Rīgas domes ilgtermiņa plāns ir padarīt galvaspilsētu pievilcīgu ne tikai strādāšanai, bet arī dzīvošanai, tā samazinot iedzīvotāju ikdienas pārvietošanos no pilsētas centra uz Pierīgu un otrādi. Šobrīd top pētījums par zemo emisiju zonu ieviešanu Rīgā, kā arī tiek izvērtēta stāvvietu politika, pievēršot uzmanību elektroauto uzlādes iespējām.

Primāri jāattīsta sabiedriskais transports ne tikai Rīgā, bet visā metropoles areālā, un dzelzceļš «jāsaslēdz» ar Rīgas sabiedriskā transporta tīklu. Papildus jāattīsta nulles emisijas mobilitātes rīki – velosipēdi, auto, skūteri.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis

Diskusijas dalībnieki apsprieda arī biodegvielas izmantošanu kā starpposmu ceļā uz klimata neitralitātes mērķi, kā arī izteica cerību, ka jau tuvākajos gados mainīsies arī iedzīvotāju paradumi – pieņemamāka un populārāka kļūs kopbraukšana, atgriezīsies sabiedriskā transporta pievilcība un ļaudis rūpīgāk izvērtēs brauciena nepieciešamību kā tādu. Viņi piekrīt – «Gatavi mērķrādītājam 55%» ir izaicinājums, taču vienlaikus arī iespēja tiekties uz augstāku dzīves kvalitāti tīrākās pilsētās.

Diskusiju rīkoja Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta Reģionālo inovāciju shēmas pilsētvides mobilitātes centrs Latvijā «EIT RIS Urban Mobility Hub Latvia», un tās ieraksts pieejams šeit: https://ej.uz/fitfor55

30. novembrī atklāto «EIT RIS Urban Mobility Hub Latvia» veido tā vadošais partneris VEFRESH sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas domi un Latvijas Mobilais Telefons.

EIT RIS Urban Mobility Hub atklāšana Latvijā ir liels notikums videi draudzīgas mobilitātes attīstīšanā, jo sniedz pilsētām, uzņēmumiem un universitātēm platformu un papildu instrumentu klāstu noteikto Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Spēks ir sadarbībā.

VEFRESH vadītājs Viesturs Celmiņš