Infrastruktūra visiem, nevis katram – kas kavē elektroauto attīstību?

Kaut gan elektroauto pieprasījums aug katru gadu, Eiropas Savienība turpina izstrādāt dažādus priekšlikumus, lai paātrinātu transporta sektora pāreju no benzīna un dīzeļa automašīnām uz elektroauto.

Taču šī brīža situācija tirgū un līdzšinējie atbalsta mehānismi Latvijā vēl arvien nav pietiekami efektīvi, lai pārliecinātu iedzīvotājus mainīt ierasto transportlīdzekli un savus braukšanas paradumus, sarunu festivālā “Lampa” atzina transporta nozares eksperti. Lai pārliecinātu sabiedrību un pielāgotu vidi elektroauto lietošanai, arī infrastruktūrai pilsētvidē un dzīvojamos rajonos būs jāmainās, tādējādi ietekmējot iedzīvotāju līdzšinējos ikdienas un braukšanas paradumus.

Domājot par to, kā cilvēku ikdiena mainīsies, elektroauto nostiprinot savas pozīcijas transporta nozarē, uzlādes tīkla “Eleport” organizētā diskusijā sarunu festivālā “Lampa” saviem viedokļiem dalījās nozares eksperti – “Eleport Latvija” vadītājs Kārlis Mendziņš, Rīgas Domes deputāts un Mājokļa un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieks Uģis Rotbergs, “Omniva” vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare, Volkswagen un Audi e-mobilitātes vadītājs Baltijā Matīss Zemītis un zīmola “OX Drive” līdzīpašniece Egija Gailuma.

Infrastruktūra katram – nevis visiem

Kaut gan Latvijā uz doto brīdi ir salīdzinoši plašs uzlādes tīkls, eksperti norāda, ka tam ir nepieciešami būtiski un mērķēti uzlabojumi. Ātrās uzlādes stacijas ir ļoti pieejamas – pat vairāk nekā vidēji Eiropā – taču ļoti trūkst tieši lēnās uzlādes stacijas, kas būtu uzstādītas dzīvojamajos rajonos un tirdzniecības centru stāvvietās, lai laika posmā, kad elektroauto netiek izmantots, to varētu uzlādēt ekonomiskāk. Savukārt uzņēmumu autoparkiem trūkst tieši ultra ātrās uzlādes stacijas, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztu elektroauto atpakaļ darbībā ar pilnu bateriju.

Eleport šobrīd aktīvi strādā pie ultra ātrā uzlādes tīkla attīstības Latvijā, jo arvien vairāk uzņēmumu seko līdzi Eiropas tendencēm un veic konkrētas darbības, lai atbilstu zaļās enerģijas kursam. Izvietojuma ziņā stacijas īpaši trūkst Rīgas centrā, kur vairāk elektroauto izmanto tieši koplietošanas pakalpojumu lietotāji, tādējādi arī iespēja izīrēt auto uz tikai nepieciešamo laiku kļūst par apgrūtinājumu pie pirmās uzlādes veikšanas.

Šīs vajadzības norāda, ka sabiedrībai un uzņēmumiem ir nepieciešamas divas dažādas stratēģijas infrastruktūras attīstībai – privātajiem elektroauto īpašniekiem vajag, lai transportlīdzekli uzlādētu tā neizmantošanas laikā jeb nakts vai darba laikā, bet uzņēmumiem ir vajadzīga tieši īpaši ātra uzlāde, lai darbinieks varētu pēc iespējas ātrāk atgriezties darba ritmā. Šī brīža infrastruktūra ir veidota, lai derētu visiem, taču rezultātā trūkst mērķētas un atbilstošas pieejas divām dažādām sabiedrības grupām.

Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs

Uzlādes tīkla infrastruktūras attīstību kavē sarežģīti saskaņošanas procesi, kam jāvelta īpaši ilgs laiks, tāpēc rezultātā uzņēmumi nespēj ieviest mērķētas izmaiņas pietiekami ātri, tādējādi kavējot infrastruktūras attīstību atbilstoši elektroauto vadītāju vajadzībām.

Atbalsta mehānisms – mērķēts vai tikai “biezākajiem” makiem?

Šī brīža atbalsta mehānisms elektroauto iegādei paredz piešķirt subsīdijas tikai privātpersonām, kaut gan lielākās emisijas nāk tieši no uzņēmumu īpašumā esošajām automašīnām. Ja privātpersona savu auto izmanto 5% no laika, tad uzņēmumi – aptuveni 95%. Tāpēc valsts piedāvātās subsīdijas šobrīd nav orientētas, lai cīnītos ar problēmas sakni – efektīvi samazināt automašīnu radītos CO2 izmešus.

Otra ekspertu novērotā atbalsta mehānisma neatbilstība ir elektroauto pieejamība dažādām sabiedrības grupām. Šī brīža lietoto elektroauto tirgus nav piesātināts un tāpēc arī pietiekami dārgs – vidēji lietots elektroauto maksā no 15 līdz 25 tūkstošiem eiro. Atbalsta mehānisms elektroauto iegādei paredz sniegt subsīdijas līdz 2250 eiro apmērā lietota elektroauto iegādei. Rezultātā ļoti lielai Latvijas sabiedrības daļai joprojām nav iespējas iegādāties videi draudzīgāku transportlīdzekli, tādējādi subsidējot tikai turīgāko sabiedrības daļu.

Šajā ziņā mobilitātes ekspertiem un valdībai būtu jāveido kopēja sadarbība, meklējot atbilstošāko un efektīvāko risinājumu transporta nozares ātrākai pārejai uz klimatneitrālitāti, lai sasniegtu Latvijas un Eiropas izvirzītos ilgtspējas mērķus norādītajā laikā.

Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs

Jāmaina arī braukšanas ieradumi

Pāreju uz elektroauto kavē arī autovadītāju ikdienas braukšanas paradumi un sajūta, ka vienmēr skaidri zini, kur būs tuvākā degvielas uzpildes stacija vai tuvākais autoserviss. Kaut gan elektroauto vadīšana un no tās izrietošie ikdienas paradumi ir citādāki, videi draudzīgajā transportlīdzeklī nodrošinātā digitālā vide norāda vadītājam kad un kur jāveic kārtējā uzlāde, tādējādi atvieglojot neierastos ikdienas paradumus – nemaz neminot samazinātās ekspluatācijas izmaksas, kas būtiski atvieglo ikmēneša neplānotos tēriņus.

Visiem interesentiem, kurus māc bailes un neziņa par pārmaiņām, ir iespēja izmēģināt kādu no šobrīd pieejamajiem koplietošanas automašīnu risinājumiem, lai izprastu elektroauto plusus un mīnusus un, galvenokārt, to piemērotību konkrētā vadītāja ikdienas braukšanas paradumiem.

Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs

Lai gan transportlīdzekļa maiņa uz videi draudzīgāku ir šī brīža aktuālais risinājums, eksperti norāda, ka ilgtermiņā autovadītājiem būs jāmaina ne tikai sava automašīna, bet arī pārvietošanās ieradumi. Tāpēc tuvāko gadu laika mēs arvien vairāk atteiksimies no privātajām automašīnām, biežāk izmantojot koplietošanas pakalpojumus un mikromobilitātes risinājumus, secinājuši eksperti.