Elektrotransportlīdzekļu Latvijā

Ātrās uzlādes stacijas

Uzlādēts

Tavs ceļvedis atjaunīgajā enerģijā

Nissan Leaf ar skaņu

Elektroauto kļūs skaļāki

2019. gada 14. jūnijs

No 1. jūlija ES stāsies spēkā likums, kas noteiks, ka elektriskās mašīnas ir jāaprīko ar skaņas sistēmu, kas brīdinātu apkārt esošos par to klātbūtni.

No 1. jūlija ikvienam elektriskajam transportlīdzeklim ar četriem vai vairāk riteņiem, kas vēlas būt apstiprināts ceļu lietošanai Eiropas Savienībā, būs jābūt aprīkotai ar „Akustisko transportlīdzekļu trauksmes sistēmu” (“Acoustic Vehicle Alert System” jeb AVAS), kas nodrošina nepārtrauktu troksni vismaz 56 decibelu līmenī, ja automašīnas ātrums ir 20 km / h vai lēnāks.

Gājējiem būs mazāk iemeslu, lai atrautos no viedtālruņa ekrāniem, kad viņi iziet Rīgas ielās, pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.

Paredzēti, lai risinātu sabiedrības bailes no klusiem elektriskajiem transportlīdzekļiem, jaunie likumi nosaka, ka automašīnām, nevis motocikliem, ir jārada sava veida troksnis, pārvietojoties lēnām. Troksnim, kas var būt jebkāds, ir jāpalielinās un jāsamazinās frekvencē (jāpaliek spalgākam vai dobjākam), lai norādītu, vai transportlīdzeklis paātrinās vai palēninās.

56 dB nav īpaši skaļi – tas ir par gaisa kondicioniera vienības vai elektriskās zobu sukas skaņas līmenī. Piemēram, dīzeļdzinējs, braucot garām, izdala aptuveni 85 dB, un noteikumi paredz, ka brīdinājuma skaņas nevar būt skaļāka par 75 dB (aptuveni sapuvušu dinozauru dedzinoša auto trokšņa līmenis). Tāpēc AVAS sistēmas nekādā ziņā neietekmēs cilvēkus, kas iet apkārt ar mūziku austiņās.

Kā AVAS izklausīsies, tagad nav zināms, bet šeit ir daži piemēri:

Noteikumi nepārprotami ļauj ražotājiem iespēju izvēlēties “motora” skaņas, ar nosacījumu, ka tie sasniedz dažus frekvences marķierus un palielinās un samazinās ar ātrumu. Maz ticams, bet iespējams, ka jūs varēsiet braukt apkārt ar Benny Hill tēmas vai Ludacris “Move B*tch Get Out Da Way” skaņdarba versiju.

Šis likums mazliet atgādina automobiļu rūpniecības sākumdienas – 19. gs. beigās jebkuram pašgājējam transportlīdzeklim bija pa priekšu jāiet cilvēkam ar lielu sarkanu karodziņu.

Šis noteikti būs svarīgs lēmums neredzīgajiem un vājredzīgiem gājējiem, kuri jau ir lauzuši spieķus dēļ ETL un hibrīdiem.

Šķiet, ka vēl nav veikti pētījumi, lai pierādītu, ka trokšņaināks ETL ir drošāks par klusu – Norvēģijas pētījums par šo jautājumu tiks iesniegts vien šomēnes. Cerams, ka elektroauto izklausīsies pietiekami stilīgi, lai kompensētu zaudēto iespēju padarīt pilsētu pavisam mierīgu un klusu.

Avots: newatlas.com

Kārlis Mendziņš

Atrasts pie elektroierīcēm. Mīlestība pret jaunajām lietām izaugusi kopā ar bakalaura grādu elektroinženierzinātnēs. Brauc ar elektromobili kopš 2017. gada bargās ziemas (-30°C) un kopš tā laika ne reizi nav noslāpis.
Kārlis Mendziņš
Patika raksts? Atbalsti Uzlādēts iekš Patreon!
Elektroauto kļūs skaļāki 1

2
Komentāri

avatar
2 Komentāru pavediens
0 Pavediena atbildes
2 Sekotāji
 
Komentārs ar visvairāk reakcijām
Karstākais pavediena komentārs
2 Komentāru autori
VisvaldisValdis Neseno komentāru autori
  Pieraksties  
jaunākais vecākais visbalsotākais
Paziņojums no
Visvaldis
Viesis
Visvaldis

DZĪVO VESELS 125 miljoni eiropiešu cieš no vides trokšņiem Vairāk nekā piektā daļa eiropiešu cieš no trokšņa piesārņojuma, secinājusi Eiropas Vides aģentūra. Ilgstoša uzturēšanās troksnī cilvēkam ir bīstama veselībai. Gandrīz miljonam eiropiešu trokšņa dēļ ir hipertonija jeb paaugstināts asinsspiediens. Tāpat trokšņa piesārņojums var radīt bezmiegu, pavājināt darba spējas un palielināt nogurumu. Latvijā trokšņa piesārņojums ir aktuāls galvenokārt galvaspilsētā pie galvenajām ielām. Pagājušā gada nogalē Eiropas Vides aģentūra publicēja pētījumu, kurā iezīmējās biedējošas tendences. Lielākajās Eiropas pilsētās liela daļa iedzīvotāju ir pakļauti veselībai bīstamam trokšņa līmenim, kas ir vairāk par 60 decibeliem. Kopā 125 miljoni eiropiešu cieš no vides trokšņiem. Galvenokārt troksni rada satiksme. Katru gadu trokšņa piesārņojuma rezultātā Eiropā 43 000 cilvēku nonāk slimnīcās dažādu sirds slimību dēļ, secināts pētījumā. Visvairāk troksnim pakļauti ir iedzīvotāji Luksemburgā, Beļģijā un Šveicē. Kā stāsta Latvijas Veselības inspekcijas Vides analītiķis Normunds Kadiķis, cilvēks pierod pie trokšņa, un tieši tad var sākties dažādas veselības problēmas: “Ir zinātniski pierādīts, ja trokšņa līmenis ir pastāvīgi augstāks, kaut ap 70-75 decibeliem, un cilvēks ļoti labi adoptējas, pierod, viņš to neuztver, tad ilgstošā iedarbībā var parādītes sirds un asinsvadu saslimšanas, var attīstīties bezmiegs, pavājinās darba spējas, rodas nogurums un tā tālāk.” Latvijā noteiktais atļautā trokšņa līmenis ir 60 decibeli dienas laikā un 30 decibeli nakts laikā. Pastāvīgs trokšņa monitorings Latvijā nenotiek, tomēr pastāv trokšņa modelēšanas kartes. Tās parāda, ka Rīgā daudzviet trokšņa līmenis, lai gan nedaudz, tomēr ir augstāks par noteikto līmeni. Īpaši augstāks trokšņa līmenis, tāpat kā citur Eiropā, ir blakus galvenajām ielām. Kā norāda Kadiņis: “Ja ap lielajiem autoceļiem var būvēt trokšņa aizsargbarjeras, kas gan dārgi izmaksājot, tad pilsētas ielās ir jādomā, kā citādāk to risināt. Iespējas ir kaut kādas maģistrālās ielas novirzīt nost, kur nav tik… Lasīt vairāk »

valdisvi
Biedrs

Muļķīgs īstermiņa risinājums, kas aktuāls tikai tik ilgi, kamēr elektriskajiem auto skaļumā jāsacenšas ar iekšdedzes dzinēju radīto fona troksni.
Ļoti iespējams, to likumdošanā iebīdījuši iekšdedzes dzinēju auto ražotāji, lai diskreditētu elektriskos auto. Kā zināms viss, ko pasniedz kā bīstamu (šoreiz kā “bīstami klusu”), kļūst mazāk populārs. (Divriteņu lietošana Dānijā samazinājās pēc masīvas drošības ķiveru kampaņas. Kodolenerģiju kā “pārāk bīstamu” pretstata vēja un saules enerģijai, lai gan tā ir pat “zaļāka”).
Kad elektriskajiem auto nav jāsacenšas ar apkārtesošajiem trokšņiem (piemēram, mežā) to var ļoti labi dzirdēt. Gan to, kā zem riepām čirkst smiltis, gan to, kā zem tām gurkst sniegs.
https://twitter.com/odolv/status/1077221225397661696