Aptauja: Enerģijas ieguvē arvien būtiskāka kļūst ietekme uz vidi un veselību
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas veiktā aptauja sadarbībā ar Pētījumu centru SKDS liecina, ka 78% iedzīvotāju atbalsta pāreju uz plašāku atjaunojamo elektroresursu izmantošanu Latvijā. “Zaļajā enerģijā” tiek saskatītas arvien jaunas priekšrocības, turklāt sabiedrībai aizvadītā gada laikā enerģijas iegūšanas procesā izteikti nozīmīgāki kļuvuši tādi aspekti kā ietekme uz apkārtējo vidi un veselību.
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas veiktā aptauja* sadarbībā ar Pētījumu centru SKDS liecina, ka 78% iedzīvotāju atbalsta pāreju uz plašāku atjaunojamo elektroresursu izmantošanu Latvijā. “Zaļajā enerģijā” tiek saskatītas arvien jaunas priekšrocības, turklāt sabiedrībai aizvadītā gada laikā enerģijas iegūšanas procesā izteikti nozīmīgāki kļuvuši tādi aspekti kā ietekme uz apkārtējo vidi un veselību.
Pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš stāsta, ka būtiskākais kritērijs elektroenerģijas avotu izvēlē Latvijas iedzīvotājiem ierasti bijis ekonomiskais izdevīgums (2018. gadā – 50%, 2019. gadā – 56%, 2020. gadā – 53%). Interesanti, ka patlaban izmaksu kritērijam ļoti strauji pietuvojušies tādi faktori kā ietekme uz cilvēka veselību (45%) un apkārtējo vidi (43%). Turklāt šie faktori īpaši palielinājušies tieši sieviešu vērtējumā. Citi biežāk minētie kritēriji ir ražošanas efektivitāte (26%), kā arī enerģijas piegādes drošība un stabilitāte (22%).
Vēja parku ieviešanas temps ir lēns
Pētījuma dati liecina, ka 79% sabiedrības atbalsta jaunu vēja elektrostaciju būvniecību Latvijā. Videi draudzīgā vēja enerģija jau tagad ir viens no konkurētspējīgākajiem enerģijas avotiem, kas Eiropā nodrošina 15%** no kopējā elektroenerģijas pieprasījuma. Turklāt Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka līdz 2027. gadam vējam jākļūst par Eiropas primāro enerģijas avotu. Latvijai uz vēja enerģijas apgūšanu būtu jāvirzās mērķtiecīgāk, jo patlaban plānošanas procesā jāsaskaras ar virkni šķēršļu. Tas, savukārt, noved pie fakta, ka uzstādīto moderno atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju ziņā krasi atpaliekam no kaimiņvalstīm.
76% aptaujāto uzskata, ka vietējo energoresursu ražošanas attīstībai būtu jārod iespēja samazināt arī administratīvos un cita veida šķēršļus.
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs un valdes loceklis Andris Vanags
Vislielākais atbalsts par vēja sniegtajām iespējām patlaban novērojams no Kurzemes iedzīvotājiem (43%), kur atrodas vairums līdz šim uzstādīto vēja parku. Tas vietējiem iedzīvotājiem kalpo kā uzskatāms apstiprinājums šī enerģijas veida piemērotībai Latvijas apstākļiem. Kopumā secināms, ka atvērtākie jauniem un dabai draudzīgiem risinājumiem ir iedzīvotāji vecuma grupā no 18-44 gadiem.
Vēja enerģijā saskata priekšrocības
Domājot par elektrības ražošanu no vēja enerģijas Latvijā, 80% sabiedrības atzīst, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas nav atkarīgs no izzūdošu resursu jeb naftas, gāzes, u.c. rezervēm. Tas ir videi draudzīgs un mazina klimata pārmaiņu draudus (77%). Divas trešdaļas uzskata, ka vēja enerģija Latvijā spētu piesaistīt jaunas investīcijas un veicināt Latvijas enerģētisko neatkarību – tādējādi samazinot nepieciešamību elektrību un tās izejvielas, piemēram, dabasgāzi, importēt no citām valstīm. Turklāt katrs otrais uzskata, ka šī ir iespēja papildināt nodokļu ienākumus un radīt jaunas darba vietas. Kā būtisku ieguvumu vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata arī izdevīgāku elektroenerģijas cenu, kas tiktu radīta, palielinot elektroenerģijas ražošanas piedāvājumu. Savukārt, 39% procenti aptaujāto uzskata, ka šis varētu nodrošināt arī papildu ieņēmumus lauksaimniekiem.
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs un valdes loceklis Andris Vanags
*Pētījuma centra SKDS pētījums veikts pēc Latvijas Vēja enerģijas asociācijas pasūtījuma, 2020. gada decembrī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem
** https://windeurope.org/about-wind/wind-energy-today/
Katrā ģeogrāfiskajā vietā un pieejamo energoresursu situācijā ir iespējams piemeklēt labākos energoapgādes risinājumus. Arī Latvijā. Dažādās pieejamās enerģētikas tehnoloģijas nav trūkums, bet priekšrocība. Ja ir skaidri mērķi, tehnoloģijas var viedi apvienot sistēmā nevis censties nostādīt vienu pret otru.
Vēja enerģija ir “zaļa” tikai uz papīra. Realitātē tā ir dārga un neefektīva, un neviens to nevēlas savā tuvumā. Zemāk atsauces uz dažiem nesenākajiem faktiem:
https://twitter.com/odolv/status/1339597647611453441
https://twitter.com/odolv/status/1350155252755017728
https://twitter.com/odolv/status/1347106901843202050
https://twitter.com/odolv/status/1328641333574197249
https://twitter.com/odolv/status/1348714650083471360
https://twitter.com/odolv/status/1350155252755017728
Ja Latvijas valstsvīriem būtu savs mugurkauls, tie nepūstu Vācijas (Gazproma) stabulē un domātu par efektīvu enerģijas ražošanu paplašinot hidroelektrostaciju jaudu vai ieviešot kodolelektrostacijās. Piemēram, Igaunijā drīzumā būs konference par maziem, modulāriem kodolreaktoriem.
Neviens nenoliedz vēja enerģijas zaļumu, BET
1. cik maksā1kW/h ?
2. Svarīgi ir uzglabāt vēja saražoto enerģiju, ne vienmēr, kad ir vējš, ir iespēja šo enerģiju iedot tīklā.
Ja vēja stacijai pievienotu ūdeņraža elektrolīzeri vai akumulātoru kubikmetrus, efekts būtu daudz lielāks.
Lielbritānijas pētījums secināja, ka, ja AER parkam ir iespēja uzglabāt pietiekoši daudz enerģijas, lai spētu nodrošināt 4h pieprasījumu, tad parka darbības efektivitāte ir teju 100%.
Japāņi dažu aukstu bezvēja dienu laikā saprata, ka kodolenerģija ir labāka par vēju: https://twitter.com/odolv/status/1348714650083471360
Vējš ir labi, bet viens pats tas nav nekāds risinājums. Elektrības lietotāji nevaram būt kā senāk zvejnieki, kas gaidīja vēju, lai izietu jūrā.
Enerģētikā ir augstākas prasības un risinājumi ir kompleksi jeb tiek izmantotas vienotas sistēmas priekšrocības. https://www.ge.com/news/press-releases/ge-releases-position-on-climate-change-calls-for-accelerated-deployment-of-1
General Electric vecākais viceprezidents, tehnoloģiju direktors gan gāzes, gan AER biznesos (Vic Abate) uzsver, ka GE ieguldījumu prioritāte ir rentablas AER un dabasgāzes, ūdeņraža un oglekļa uztveršanas tehnoloģijas, lai tās kopumā panāktu straujāku oglekļa emisiju samazinājumu nekā attīstot vien AER jaudas.
Šobrīd, kamēr ar neuzticamu avotu jucekli un nedrošību vēl tiek galā, neviens īsti nenovērtē kādas ir kopējās izmaksas, kad elektrības piegāde pārtrūkst. Varam cerēt kā vācieši un kalifornieši to labi parādīs mūsu vietā. Piemēram, Kalifornijā jau tagad ir 10× pieaudzis dīzeļģeneratoru uzstādīšanas apjoms, kas ir pilnīgi pretēji efektīvas un “zaļas” ražošanas virzienam.