Saules paneļi

Ilgtspējas recepte energoresursu izmantošanā

Informatīvajā telpā nereti parādās kļūdaina informācija par Latvijas enerģētiku. Visticamāk, secinājumi par pasaules globālo enerģētiku nemākulīgi “viens pret vienu” tiek pārnesti uz Latviju.

Informatīvajā telpā nereti parādās kļūdaina informācija par Latvijas enerģētiku. Ielūkosimies portāla delfi.lv sadaļas “Atbildīgi dabā” rakstā “Ilgtspējība vidē un galvā – nezāģēt zaru, uz kura paši sēžam,” kurā minēts, ka “Lielāko postu videi attiecībā uz emisijām Latvijā rada enerģētikas nozare, jo ļoti daudz tiek patērēta dabasgāze – gan elektrības ražošanā, gan siltumapgādē,” “Trešais lielais grēkāzis – transports.” 

Vēlos uzsvērt, ka realitātē ir tieši pretēji – dabasgāze pasaules enerģētikā pakāpeniski aizvieto lielo CO2 emisiju avotus (ogles, brūnogles, degslānekli), bez kuriem ir grūti nodrošināt energoapgādi, un, saskaņoti darbojoties, enerģētikā var panākt arī vēl lielāku atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvaru. Savukārt transports Latvijas enerģētikā nav trešais, bet pirmais grēkāzis. 

Visticamāk, secinājumi par pasaules globālo enerģētiku nemākulīgi “viens pret vienu” tiek pārnesti uz Latviju kā uz tipisku “vidēji pasaulē” vai “vidēji Eiropā” valsti. Tas ir greizi, jo mums Latvijas enerģētikā ir gan savi sasniegumi (augsts koģenerācijas īpatsvars un pieejamo hidroresursu izmantojums), gan arī trūkumi, ar ko būtiski  atšķiramies no vidējiem Eiropas rādītājiem. Enerģētiskos rādītājus būtu objektīvāk salīdzināt ar līdzīgām valstīm mūsu ģeogrāfiskā platuma grādos.

Elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš Latvijas enerģētikā ir viens no zaļākajiem Eiropā, ko apmēram par 50 % nodrošina AER. Bet visi enerģētikas sektori nav vienlīdz zaļi un efektīvi, to parāda Latvijas energoresursu galapatēriņa sadalījums un AER īpatsvars (skat. att.). 

Enerģijas galapatēriņa sadalījums Latvijā 2019. g.
Enerģijas galapatēriņa sadalījums Latvijā 2019. g. Avots: elektrum.lv

Sīkāk neiedziļinoties oglekļa dioksīda (CO2) vai siltumnīcefekta gāzu (SEG) u.c. emisiju apjomos, kā arī enerģijas pārveides efektivitātes potenciālos, paradumu maiņas niansēs un enerģētikas sektoru vides ietekmēs, Latvijas 2019. gada energobilances galapatēriņa sadalījumā nevar nepamanīt, ka valstī enerģētiski neilgtspējīgākā ir transporta sektora milzīgā pelēkā daļa (97 %). Tas nozīmē, ka enerģētikas nozarē nav notikusi sektoru līdzsvarota un makroekonomiski sabalansēta attīstība, kas sabiedrībai varēja sniegt vislielākos vides un ekonomiskos ieguvumus. Enerģijas zaļums pārlieku ticis uzspiests elektrības un siltumapgādes sektoriem, un ļoti maz prasīts no transporta sektora. 

Latvijas autoparka vidējais vecums ir ap 15 gadiem, un tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā, kur tā vecums ir 6-8 gadi. Latvijas transportā ir augstas emisijas, zema energoefektivitāte un ne tas labākais tehniskais stāvoklis, kas apdraud vidi un drošību uz ceļiem. Ir samazinājušies pasažieru sabiedrisko pārvadājumu apjomi, iekšzemes pārvadājumos maz izmantojam vienu no efektīvākajiem sauszemes kravu pārvadājuma veidiem – dzelzceļu. Iekšdedzes dzinēju transports izmanto ap 33 % degvielas enerģijas, kas salīdzinājumā ar mūsdienu tehnoloģijām ir neefektīvi. Līdz ar to Latvijā importē daudz fosilo naftas produktu (2019. gadā apmēram 800 kg/iedz.). Kopumā tas ieskicē milzīgo ilgtspējīgas attīstības potenciālu šajā svarīgajā tautsaimniecības nozarē.

Šobrīd ir jānotiek pakāpeniskai pārejai uz rentablākiem alternatīvās degvielas risinājumiem, attīstot elektroautomobiļu uzlādes iespējas. Nu jau varam izmantot CSDD uzlādes projekta 2. kārtas, kā arī Latvenergo izbūvētās uzlādes ietaises. Elektriskā piedziņa bez tā, ka ir vairākas reizes efektīvāka par iekšdedzes, nodrošina, ka importētā degviela tiek daudz labāk sadedzināta termoelektrostacijās, tiek labāk pieprasīti vietējie AER un uzlabojas gaisa kvalitāte pilsētās. Transportlīdzekļiem uzlādējoties zemākas cenas periodos, tiek atbalstīta elektroenerģijas izstrāde no AER. Latvijā 2021. gada 1.janvārī bija reģistrēti 1240 elektromobiļi, kas ir 0,16% no 750 tūkstošiem reģistrēto transportlīdzekļu. 

Ilgtspējas recepte ir efektīvāka energoresursu izmantošana gan enerģijas pārveides sektorā (koģenerācijas stacijās, katlumājās), gan galapatēriņā – transporta, apkures un elektriskā sektora energoapgādei. To var labāk sasniegt, vairāk izmantojot elektroenerģiju tautsaimniecībā. Ja Latvijā elektrības patēriņa īpatsvars ir ap 13 %, vidēji Eiropas Savienībā virs 20 %, bet Norvēģijā pat pārsniedz 30%. Un tā ir laba iespēja uzlabot gan vides, gan ekonomikas faktorus, gan iedzīvotāju labklājību.

Autors: Edijs Vesperis, AS “Latvenergo” Izpētes un attīstības plānošanas inženieris

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Uzlādēts veikals. Viss Tavam elektromobīlim/elektroauto. Uzlādes stacijas, wallbox, kabeļi un aksesuāri.
Avatar
0 0 balsojums
Raksta novērtējums
Patika raksts? Atbalsti Uzlādēts iekš Patreon!
Ilgtspējas recepte energoresursu izmantošanā 1