Kas notiks ar valsts uzlādes tīklu E–mobi?

Valsts elektroauto uzlādes tīkls E-mobi ir Latvijas uzlādes tīkla mugurkauls. Tomēr, kas ar to notiks pēc 2027.g.?

Kā ziņo LSM.lv, Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) pārraudzībā E-mobi tīkls nav pašpietiekams un nes aptuveni 300 000–400 000 EUR lielus zaudējumus gadā. Tomēr tas daudzviet Latvijā kalpo par vienīgo publisko uzlādes iespēju, tādejādi tas ir kritiski svarīgs no infrasktruktūras skatu punkta.

E-mobi tīkls tika izveidots jau 2018. gadā, un tas deva iespējas pārvietoties pa visu Latviju ar agrīnajiem elektroauto. Ik pēc 30-50 km uz valsts galvenajiem ceļiem var sastapt kādu no 141 E-mobi uzlādes stacijas. Pa šiem gadiem ne tikai ir palielinājies elektroauto skaits Latvijā, bet arī uzlādes operatori nu jau ir vairāki. Sākot ar Baltijas valstu energomilžiem Latvenergo (Elektrum Drive), Ignitis (Ignitis On) un Enefit (Enefit Volt) un noslēdzot ar privātajiem, piemēram, Eleport, Virši un Neste.

Protams, šie uzlādes operatori attīsta uzlādes infrastruktūru balstoties uz biznesa loģiku (gūt peļņu) nevis valsts uzstādījumiem (nodrošināt pārklājumu), tamdēļ nav pārsteigums, ka CSDD pārstāvis atzīst, ka Rīgā un tās apkārtnē pieprasījums pēc E-mobi uzlādēm ir krities, bet reģionos audzis.

Lai gan Latvijā uzlādes tīkla pārklājums ir iespaidīgi labs (lielā mērā pateicoties tieši E-mobi tīklam), ir daži punkti kartē, kas varētu būt labāk nosegti. Līdzīgi kā ar mobilo telefonu sakaru pārklājumu. Tamdēļ ir svarīgi, ka Satiksmes ministrija un CSDD turpina uzturēt E-mobi tīklu kā vienu no veidiem, kā attīstīt autoparka pāreju uz elektrisko transportu.

LSM ziņo, ka šobrīd starp Satiksmes ministriju un CSDD notiek sarunas par to, ko iesākt ar E-mobi uzlādes tīklu un kā to iespējams attīstīt nākotnē. Ministrijas autoceļu infrastruktūras departamenta vadītājs Tālivaldis Vectirāns neslēpa, ka nākotnē daļa no E-mobi stacijām, kas atrodas vietās ar lielu privāto operatoru piedāvājumu, tiks slēgtas, taču E-mobi iekārtas arī nākotnē paliks vietās, kur uzlādes infrastruktūras pietrūkst. Tās ir saprotamas un ļoti labas ziņas visai Latvijai, jo ir diez gan skaidrs, ka arī pie 2030.g. sagaidāmā elektroauto skaita, privātajiem operatoriem nebūs motivācija ieguldīties uzlādes infrastruktūrā mazāk blīvi apdzīvotās vietās. Godīgi sakot, ņemot vērā to, ka elektroauto var lādēt visur, kur ir elektrība (mājās, darbā, iepirkšanās vietās, parku stāvvietās u.t.t.), visdrīzāk Latvijas austrumu malā (vismazāk apdzīvotā Latvijas daļa) privātie neredzēs motivāciju ieguldīties arī pie 100% elektriska autoparka.

Vēl viena būtisks aspekts ir CHAdeMO spraudņa pieejamība. Teju visās jaunajās uzlādes stacijās tas vairs netiek piedavāts, kaut ir un būs gana aktuāls standarts vēl labu laiku. It sevišķi lēto, lietoto auto segmentā, kas Latvijas apstākļos ir gana būtisks arguments, lai valsts turpinātu uzturēt E-mobi.

Vienlaikus ir jāpiezīmē, ka E-mobi tīkls, kas sastāv no 50 kW jaudas uzlādes stacijām, mūsdienās nekotējas kā gana jaudīgs. Daudziem 50 kW stacija ir kā starpuzlāde, lai tiktu līdz jaudīgākai vai mājas uzlādei. Vai tā ir slikta lieta? Nav teikts. Manuprāt, 50 kW ir “gana jaudīgi” arī mūsdienās. Piemēram, jaunais Twingo būs ar maksimāli 50 kW uzlādes jaudu, bet Renault 5 vidējā uzlādes jauda ir 70 kW, kas ir tikai nedaudz virs e-mobi maksimālās.

Vai valstij būtu jārūpējas par E-mobi tīkla atsvaidzināšanu ar lielākas jaudas uzlādes stacijām? Manuprāt nē, jo tas visdrīzāk nozīmēs cenu politikas pārskatīšanu (sadārdzinājumu). Drīzāk varētu domāt, ka situācijā, kurā kāda no uzlādes stacijām iziet no ierindas pavisam, tā tiek aizstāta ar tādu, kas spēj vienlaikus lādēt 2 elektroauto. Bet arī te būtu jāpārskata cenu politika, jo E-mobi tīklā maksā par uzlādē pavadīto laiku nevis elektroenerģiju…