Klimata krīze: 10 labākie veidi, kā samazināt savu oglekļa pēdu

Valdība un izglītības iestādes nav uzdevumu augstumos, kad runa ir par sabiedrības izglītošanu par to, kā samazināt piesārņojumu. Pēc 7’000 pētījumu apkopošanas no visas pasaules, zinātnieki ir pavēstījuši par 10 efektīvākajiem veidiem, kā indivīdiem mazināt klimata krīzi.

Līdz šim valdības rīcības, lai mazinātu klimata pārmaiņas, ir bijušas pārāk lēnas un mazsvarīgas. Ir nepieciešamas radikālākas rīcības. Pandēmijas laikā sabiedrība ir pierādījusi, ka ir gatava pielāgoties arī radikālām pārmaiņām, ja redz tam pamatojumu. Valdībām, pieņemot lēmumus, ir pienākums katru no tiem izskatīt, lai tie pēc iespējas mazāk negatīvi ietekmētu vidi. Vienlaikus izglītības iestādēm, mācot savus izglītojamos, ir jāizglīto par rīcību sekām un jāizglīto par labākajām alternatīvām.

Izpētot gandrīz 7’000 zinātniskos pētījumus no visas pasaules, zinātnieki ir nonākuši pie 10 efektīvākajiem veidiem, kā mājsaimniecībām samazināt savu ietekmi uz vidi. Zinātnieki ir pierādījuši, ka diēta, pārvietošanās un dzīvesvieta, ir ar lielākajām ietekmēm.

Augstāk esošajā infografikā ir uzrādītas 10 efektīvākie veidi, kā samazināt piesārņojumu. Kopumā tie atbild par aptuveni 12 CO2e (CO2 ekvivalents, ņemot vērā ne tikai CO2, bet arī citas siltumnīcefektu izraisošās gāzes) tonnām. Jāņem vērā, ka tās ir galējās vērtības un 1. ar 2. un potenciāli arī 5. savā starpā izslēdz viens otru.

Efektīvākie veidi

Starp Top 5 efektīvākajiem veidiem 4 ir saistībā ar transporta sektoru. Transporta sektorā, protams, visefektīvākais veids kā mazināt savu oglekļa pēdu ir dzīvot bez automašīnas. Otrs labākais veids, kas ir ļoti pielīdzināms pirmajam, ir braukšana ar bateriju elektriskajiem transportlīdzekļiem. Nedaudz vairāk atpaliek 1 garāks lidojums. Starp mazāk ietekmīgiem faktoriem var pieminēt hibrīdauto izmantošanu.

Vegāniskajai diētai, ir lielākais efekts, ja runa ir par ēdienu. Kā redzam, no svara ir arī tas, kā tiek pagatavots ēdiens. Indukcijas (elektriskās plītis) ir visefektīvākās un rada vismazāko piesārņojumu, it īpaši kombinācijā ar zaļo elektrību.

Dzīvesvietai lielākā ietekme ir zaļajai elektrībai (saules, vēja, hidro), kam seko renovācija un siltināšana, siltumsūkņi un uz atjaunojamajiem energoresursiem balstīta apsilde. Kā redzam, atkritumu šķirošana un spuldzīšu nomaiņa uz efektīvākām neiekļuva Top 10, bet arī tas ir no svara.

Šis pētījums nepiemin, bet arī ģimenes papildinājums ir ļoti ietekmējošs faktors, kuru ņēma vērā cits pētījums. Vēl viens bērns ģimenē rada vēl vienu piesārņotāju, kuram it īpaši pirmajos mēnešos ir milzīgas prasības (piemēram, autiņbikses). Protams, nav ētiski pieņemts mūsu sabiedrībā rekomendēt neradīt atvases. It īpaši Latvijā, kur paredz, ka šī gadsimta beigās dzīvos pat ne pusmiljons cilvēku.

Izvēle

Tiem no mums, kas vēlas uzlabot klimata situāciju, jāzina, kādos veidos mūsu rīcībai var būt vislielākā iespējamā ietekme. Kā redzam, neviens no šiem veidiem nav tāds, ko būtu īsti grūti izdarīt. Jau tagad mājsaimniecības var pieprasīt saviem energopakalpojumu sniedzējiem, lai viņiem piegādātā elektrību būtu 100% no atjaunīgajiem energoresursiem. Ja kāds nav gatavs atteikties no privātās automašīnas, tad jaunu un lietotu elektroauto piedāvājums kļūst ar katru dienu plašāks. Nomainīt gāzes plīti pret indukcijas var jebkurā brīdī. Šobrīd lidošana pa lielam nenotiek, bet mēs turpinām savu dzīvi.

Tās nav lietas, kas prasa radikālas pārmaiņas tādā ziņā, ka tās prasītu mainīt mūsu dzīvesstilu pilnībā, bet tās ir ļoti efektīvas. Pakāpeniskām pārmaiņām mums diemžēl vairs nav laika. Valdībai, protams, ir jāņem vērā ne tikai šie 10 veidi, bet šis var kalpot par mazo špikeri, kad rodas nepieciešamība. Izglītības iestādēm tikmēr ir jāizglīto indivīdi, it īpaši jaunā paaudze, par savas izvēles sekām.

Pandēmijas laikā mēs pieredzējām, ka spējam izdzīvot bez automašīnām. Pilsētās sen nebija bijis tik svaigs gaiss, vēlreiz pierādot, ka autotransports ir viens no lielākajiem piesārņotājiem.

Rīcību adaptācija, ņemot vērā iepriekšminēto, sākot no valdības, patiešām ietekmētu klimata mērķu sasniegšanu visā pasaulē. Mums nav jāatgriežas tādiem, kādi bijām pirms pandēmijas. Mums ir jābūt labākiem un ilgtspējīgākiem.