Ātrās uzlādes stacijas

Uzlādēts

Tavs ceļvedis elektroauto un atjaunīgās enerģijas pasaulē

Propāna baloni

Dabasgāze nekad nekļūs par atjaunojamo enerģiju, arī transportā – nē!

2020. gada 27. oktobris

Eiropas Savienība ir vienojusies paaugstināt CO2 izmešu samazinājuma mērķi 2030. gadam robežās no 55% – 60%. Uzstādītā latiņa ir augsta, prasa nopietnu plānošanu un mērķtiecīgu darbu, attiecīgi arī nacionālie mērķi un likumdošana būs jāpiemēro jaunajiem apstākļiem. Ir skaidrs, ka atjaunojamo energoresursu loma klimata politikas realizēšanā tikai pieaugs.

Jāatgādina, ka Eiropas Parlaments jau pirms gada pasludināja ārkārtas stāvokli klimata jomā, aicinot Eiropas Komisiju nodrošināt, ka visi tiesību aktu un budžeta priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C un veikt darbības, lai ievērojami samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai arī daļa sabiedrības joprojām dzīvo maldos, ka tas ir kas tāls un mūs neskar – jau patlaban Latvijā sastopamies ar klimata izmaiņām – mežu ugunsgrēki un ieilguši sausuma periodi, kas mijas ar lietusgāzēm, ietekmē gan indivīdus, gan uzņēmējus, jo īpaši lauksaimniekus.

Tajā pašā laikā Saeimā tiek virzīts LR Ekonomikas ministrijas priekšlikums terminēti ievērojami samazināt akcīzes nodokli vienam no fosilās enerģijas veidiem – transportā izmantojamai dabasgāzei (CNG), nosakot, ka no 2021. gada līdz 2025. gadam akcīzes nodokļa likme CNG (kā transporta degvielai) ir 1,91 eiro par 1 MWh, savukārt no 2026.gada – 10 eiro par 1 MWh, lai it kā veicinātu videi draudzīga transporta izmantošanu. Tas neizbēgami liek uzdot jautājumu, vai klimata mērķu aizsegā pieņemam racionālus, godīgu konkurenci atbalstošus un ilgtspējīgus lēmumus?

CNG izmantošanas rezultātā rodas vidēji par 25% mazāk CO2 izmešu, salīdzinot ar, piemēram, dīzeļdegvielas transportlīdzekļiem. Likuma izstrādātāji paredzējuši, ka CNG izmantošana transporta sektorā samazinās CO2 izmešus par 30%. Iespējams, šāds mērķis būtu teorētiski sasniedzams, ja teju viss transporta sektors pārietu uz šo enerģijas avotu, ko būtu grūti iedomāties. Ir redzams, ka CNG jau līdz šim ir bijušas būtiskas konkurences priekšrocības pret citām fosilajām transporta degvielām, bet šāda atlaide nav bijusi pietiekoša, lai tā būtu konkurētspējīga ar citiem fosilās enerģijas transporta degvielas veidiem.

Rodas iespaids, ka īstermiņa mērķa vārdā grasāmies stimulēt pārejas risinājumus, kamēr pārējā Eiropa jau ir ceļā uz bezemisiju transportu ar elektrodzinēju vai ūdeņraža dzinēju. Tā ir arī transporta sektora muļķošana, ar īslaicīgu atbalstu vedinot izmantot nekonkurētspējīgas tehnoloģijas. Piemēram, Volkswagen koncerns ir pārtraucis jaunu CNG automašīnu ražošanu, jo autoražotājs vēlas efektīvāk un pēc iespējas ātrāk pāriet uz elektroauto ražošanu. Savukārt Beļģijas VRT News veiktajā pētījumā, kurā tika salīdzinātas dažādu transporta degvielu ietekme uz vidi un gaisa kvalitāti, secināts, ka saspiestās CNG iegūšanas un transportēšanas process ir videi ļoti nedraudzīgs, jo procesā tiek nopludināts liels apjoms metāna, kam ir līdz pat 28 reizēm lielāka negatīva ietekme uz atmosfēru kā CO2.

Sabiedriskā transporta sektorā, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu bezemisiju autobusu iegādei, atsevišķos projektos jau šobrīd, bet lielākā mērogā tuvāko 5 gadu laikā kopā ar vēja enerģijas nozares attīstību, ekonomiski izdevīgi būs izmantot atjaunojamo enerģiju – zaļo ūdeņradi, biometānu un elektroenerģiju. Tā ir Latvijas iespēja šodien plānot risinājumus, kas nesīs ieguvumu arī pēc 50 un vairāk gadiem.

Pagājušajā nedēļā publicētajā Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam novērtējumā Eiropas Komisija norāda, ka mūsu valstij ir risks nesasniegt 2030. gadā plānotos mērķus, ja netiks saglabāts atjaunojamo enerģijas avotu ieviešanas temps. Latvijai tiek pārmests konkrēta un mērķtiecīga plāna trūkums. Tāpat visai skaidri tiekam aicināti līdz 2030. gadam atteikties no fosilo kurināmo subsidēšanas. Ņemot vērā Latvijā noteiktos atjaunojamās enerģijas mērķus 2030. gadam, kas paredz 7% šī enerģijas veida īpatsvaru enerģijas galapatēriņā transportā, valsts atbalsts nekonkurētspējīgas fosilās enerģijas izmantošanas veicināšanai nav atbalstāma rīcība un var būtiski aizkavēt un sadārdzināt mērķu sasniegšanu. Tāpēc aicinām likumdevējus strādāt pie pamatotiem, konkurenci neierobežojošiem, ilgtermiņa risinājumiem, nevis izmantot īstermiņa “plāksterus”.

Vēja enerģijas asociācijas vadītāja Andra Vanaga viedoklis.

Uzlādēts viedoklis

Es jau ilgstoši saku, ka CNG nav nākotnes, bet makaroni jau ir uzkārti. Tā liekas, ka T. Linkaitis piekritīs visam, ja tikai ļaus viņam uzlikt dažus jaunus vilcienus uz sliedēm. Neatkarīgi no tā, vai tie ir elektriskie vai dīzeļa. Tikmēr gāzes industrija berzē rokas, jo no ļoti paredzamās nāves to glābj potenciālais burtu apvienojums CNG. Tas ir tas pats, kas LNG, bet saspiests. Tikai nesakiet to politiķiem…

Iepriekš jau rakstīju, ka nevaru atrast nevienu pētījumu, kas apgalvotu to, ka CNG patiešām mazāk izdala CO2. Kā tad šie cipari tiek panākti – salīdzinot ābolus ar apelsīniem, t.i., dati iegūti, salīdzinot divas it kā vienādas mašīnas, bet ar ļoti atšķirīgām jaudām. Es varu pateikt, ka dīzelis ir 5x vairāk piesārņojošs kā benzīns, salīdzinot lielāko Range Rover (dīzeļa) ar mazāko up! (benzīna). Nebūs melots, bet tas nebūs godīgs salīdzinājums.

Runājot par ūdeņradi transportā… Tam ir labāki pielietojuma veidi, piemēram, apsildē, kur tas var būt 80% efektīvs. Transportā tam ir aptuveni 20% efektivitāte. Tā būtu enerģijas izšķiešana un diži neuzlabotu kopējo izmešu bilanci. Kad zaļā elektroenerģija būs tik daudz, ka nezināsim, kur lai to liek, tad varēsim domāt par tā lietošanu transportā. Par ūdeņradi, kas rodas no gāzes, es vispār neuzskatu, ka būtu vērts runāt.

Efektivitāte "no akas līdz riteņiem".
Efektivitāte “no AER līdz riteņiem”.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

5 1 balsojums
Raksta novērtējums
Patika raksts? Atbalsti Uzlādēts iekš Patreon!
Dabasgāze nekad nekļūs par atjaunojamo enerģiju, arī transportā – nē! 1
Pieraksties
Paziņojums no
guest
13 Komentāri
jaunākais
vecākais visbalsotākais
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Jevgenijs

Latvija ir DabasGazes infrastruktura, un CNG nevajag transportet, tikai saspiest.
Mes iegustam elektibu Latvijaa – dedzinot CNG (zaudejam 50%), tad transportejam lidz auto (zaudejam vel 10%), tad uzpildam elektrisko auto (vel 10%), tad izmantojam braucot (zaudejam vel 10%).
CNG dzinejs patiesho nem CNG un sadedzina braucot izmanto 30% energijas, plus apkurei ziemaa.

Paslaik nav kur dabut pietiekamu daudzumu elektro auto un tas ir loti dargi. Uz CNG var parbuvet gandriz jebkuru auto, gan dizeli , gan benzina.

Kad elektribu mes nemsim parsvara no atjaunojamiem resursiem, kad elektro auto bus daudz un vini bus cenas zina konkurentspejigi, visas parejas masinas pazudis pati par sevi. Bet to ir ilgi jagaida, pagaidam

Arnis Bergs

Uz CNG var parbuvet gandriz jebkuru auto“: oriģinālajiem CNG auto ir speciāli motori.

Jevgenijs

Fuj, loti nekorekts un vienpusigs raksts. CNG iegust no mesliem (BioGas), to parstradajot un sadedzinot dzinejaa dabujam CO2 un H20, ja to nedarit uz gaisu aiziet loti bistams CH4, kas rada lielako ietekmi uz klimatu neka CO2. Jau tagad piemeram Igaunijaa tu vari izveletis uzpildit ar dabas gazi vai Bio Gazi.
Daudzi petijumi rada ka CNG ir efektivaks un ekologiskaks neka elektriskas auto. Un galvenais, paslaik, CNG auto ir 2 reiz letaka (un tik pat darga uzpildee) neka elektriskas auto.
Pats braucu ar veco CNG auto. Vieniga problema paslaik latvijaa , ka mes izmantojam dabas gazi, neviss BioGas , un ka nav pietiekamu uzpildes staciju.

Kārlis Mendziņš

Nekorekti. CNG var iegūt arī no mēsliem, bet pārsvarā to iegūst no dabasgāzes. Tamdēļ arī nosaukums – C[ompressed]N[atural]G[as]. Attīrot visas gāzes, kas nāk no mēsliem, iegūst tā saucamo biometānu (CH4), kuru tad var lietot, lai radītu CNG ar piedēkli bio.
Jau ir aprēķināts, ka šādā veidā nevar nodrošināt autoparka vajadzības, ka tad ir nepieciešams piejaukt dabasgāzi un vēl kultivēt lauksaimniekus ražot vairāk mēslu. Līdz ar to CNG kā tāds CNG nav uzskatāms par atjaunojamu energoresursu. Lauksaimniecībai kā tādai vajag ievērojamu reformu, kura notiks. Ar lauksaimnieku līdzdalību vai bez.
Par tiem pētījumiem – izaicinu tevi uz mazu eksperimentu. Ieslēdzamies slikti vēdinātās telpās, piemēram, kuģu konteineros. Es būšu vienā ar ieslēgtu elektroauto. Tu būsi otrā ar ieslēgtu CNG auto. Pēc stundas tiekamies pie tējas.
Par lētumu var diskutēt daudz un dikti. Priekš elektroauto elektrību var ražot pats vai iegūt daudz kur par velti, remonti ir mazāk un uzlādes iespējas krietni plašākas, bet no otras puses ir augstāka iegādes cena. Nu jau nav vairs 2 reizes augstāka un paredz, ka pēc 5 gadiem būs cenu paritāte salonā.

Arnis Bergs

To Biogāzi, ko šobrīd izmanto koģenerācijā, neiegūst no tīriem mēsliem: tiek piejaukta, piem., speciāli šim nolūkam audzēta kukurūza.

Arnis Bergs

No biogāzes iegūta biometāna izmantošana transportā varētu būt lietderīga, ja biogāzi iegūst tikai no atkritumiem. Tā kā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde ir aktuāla problēma un ES apņemšanās, tad Latvijā, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu, tikai vēl jāizveido īpašs izmaksu efektīvs modelis.

Valdis Vītoliņš

No atkritumiem vai kultūraugiem iegūt visu transportam nepieciešamo gāzes apjomu nav iespējams. Tās varētu pietikt, labākajā gadījumā, vienai “Potjomkina” sādžai, bet viss pārējais tāpat nāks no fosilām krātuvēm.
Vai varat minēt atsauces, kur pierādīts, ka auto ar gāzi ir ekoloģiskāks par elektrisku auto?

Pēdējoreiz rediģēja 1 mēnesis atpakaļ Valdis Vītoliņš
Kārlis Mendziņš
Valdis Vītoliņš

Tur viņi ir pierādījuši, ka gāzes transports radītu mazāk izmešu nekā elektriskais transports, ja gāzi iegūtu kā biometānu vai ražotu gāzi ar lieko (saules gaismas vai vēja) enerģiju.

Pēdējoreiz rediģēja 1 mēnesis atpakaļ Valdis Vītoliņš
Kārlis Mendziņš

Un pat tad tas ir diskutējams jautājums… Ja elektrību iegūtu no šīs gāzes, būt lielāks ieguvums.

Valdis Vītoliņš

Arī šis raksts ir no tās pašas sērijas “ja iekšdedzes auto brauktu ar bioetanolu…”

Pēdējoreiz rediģēja 28 dienas atpakaļ Valdis Vītoliņš
Kārlis Mendziņš

Es ADAC neuzticētos nevienā rakstā. Šī organizācija sagatavo informāciju tādu, kādu vajag pasūtītājiem.

13
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x
()
x

Teksta kļūdas atskaite

Sekojošais teksts tiks nosūtīts mūsu redaktoriem: