Elektrības mikroģenerācijas pieslēgumi Latvijā un Lietuvā 1 : 10. Kādēļ un kā jāmaina šīs proporcijas?
Turpinot sabiedrību izglītojošo pasākumu ciklu par Eiropas Zaļo kursu, biedrība “Baltijas Starptautiskā atjaunojamās enerģijas asociācija” 27.maijā no plkst. 11.00 līdz 13.00 portālos www.delfi.lv un www.uzladets.lv aicina sekot bezmaksas vebināram par tēmu: „SAULES ENERĢIJAS MIKROĢENRĀCIJA LATVIJĀ: POTENCIĀLS UN REALITĀTE”.
Turpinot sabiedrību izglītojošo pasākumu ciklu par Eiropas Zaļo kursu, biedrība “Baltijas Starptautiskā atjaunojamās enerģijas asociācija” 27.maijā no plkst. 11.00 līdz 13.00 portālos www.delfi.lv un www.uzladets.lv aicina sekot bezmaksas vebināram par tēmu: „SAULES ENERĢIJAS MIKROĢENRĀCIJA LATVIJĀ: POTENCIĀLS UN REALITĀTE”.
Kopš mājsaimniecībām no pagājušā gada pavasara vairs nav jāmaksā OIK mainīgā daļa par tīklā nodoto un atpakaļ saņemto elektrību, arī Latvijā sākusi sekmēties saules paneļu un citu uzstādīto mikroģeneratoru atmaksāšanās. Tomēr straujākas zaļās enerģijas ražošanas attīstībai neatliekami nepieciešami arī citi papildu uzlabojumi likumdošanā un finansēšanā.
Ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme nav iedomājama bez energoefektivitātes pasākumu īstenošanas un resursu efektīvas izmantošanas. Tādēļ nozīmīga loma Latvijas ekonomikas Atveseļošanas fonda plānā veltīta klimata pārmaiņām un vides ilgtspējai, paredzot šim mērķim lielāko daļu – 37% no kopējā Latvijai piešķirtā Atveseļošanās fonda finansējuma. Papildus energoefektivitātei vēl būs pieejams arī finansējums no ES struktūrfondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Darbības programmas.
Gatis Silovs, EM Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs
Valsts plānotās atbalsta programmas atjaunīgās enerģijas mikroģenerācijas veicināšanai Latvijā būs viena no galvenajām pasākuma diskusiju tēmām. Pagaidām, piemēram, saules enerģijas ražošanā ievērojami atpaliekam pat Baltijas valstu mērogā.
Patlaban Lietuvā mikroģeneratoru pieslēgumi pārsniedz jau 10’000, kamēr Latvijā lepojamies ar pārsniegtiem 1000 pieslēgumiem. Vēl bēdīgāk mums sokas ar attālinātu ģenerēšanu un patērēšanu citā vietā. Šajā rādītājā esam tikai sākuši pielāgot likumdošanu, kamēr kaimiņi jau lepojas ar vairāk par 2000 šādiem lietotājiem.
„Ignitis Latvija” izpilddirektors Kristaps Muzikants
„Ignitis Latvija” izpilddirektors Kristaps Muzikants dalīsies pieredzē par to, kādēļ Latvijā pagaidām šajā jomā tik ļoti “buksējam” un kā jārod motivācija visu tomēr attīstīt.
Atjaunojamo resursu, ieskaitot saules enerģiju, plašāka izmantošana palīdzēs īstenot Eiropas zaļo kursu. Mums ir visas nepieciešamās tehnoloģijas un zināšanas, lai saules enerģiju izmantotu gan siltuma, gan elektrības ģenerēšanā. Latvijā saule spīd tikpat daudz, cik Dānijā un Vācijā. Tas ir nopietns, zaļš, nākotnes resurss ar lielu potenciālu. Ceram, ka vairāku Latvijas pašvaldību piemēram drīz sekos citas, un saules enerģija kādu dienu kļūs par normu un ikdienu.
Mārtiņš Zemītis, Eiropas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks
Par pašvaldību pieredzi un arī problēmām saules enerģijas projektu realizācijā stāstīs Rēzeknes pilsētas domes Attīstības un investīciju nodaļas vadītājs Imants Mekša un Mālpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Valts Mihelsons.
Saules enerģijas mikrostaciju esam uzstādījuši un izmantojam mācību kompleksā Rīgā, Dārzciema ielā. Uzskatu, ka mūsdienīgās izglītības iestādēs jauniešiem jāmāca ne tikai fizika, matemātika, ķīmija, svešvalodas un citi priekšmeti, bet arī pašām skolām ar savu labo piemēru jāspēj parādīt, kā viss jaunais, progresīvais un perspektīvais realitātē tiešām darbojas.
Rīgas Valsts tehnikuma direktore Dagnija Vanaga
Lai gan Latvijā saules paneļus joprojām apvij dažādi mīti un stereotipi, tostarp – Latvijā nav tik daudz saules, eksperti apstiprina, ka pēdējos gados interese par saules paneļiem pieaug. Saules paneļi kļūst cilvēkiem un videi arvien draudzīgāki, jo elektroenerģijas ražošanā nav nekādu emisiju un tehnoloģijas nepārtraukti attīstās. Lai veicinātu aktīvāku saules enerģijas izmantošanu un saules paneļu uzstādīšanu, „Citadele banka” vasarā plāno piedāvāt labvēlīgākus nosacījumus. Šobrīd klienti paneļu iegādei izmanto patēriņa kredītu – jebkurš interesents, izmantojot savu autorizācijas ierīci, mājas lapā var aizpildīt pieteikumu patēriņa kredītam līdz pat 15 000 eiro un saņemt atbildi dažu minūšu laikā.
Jānis Mūrnieks, “Citadele banka” privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs
„Citadele banka” padomes loceklis un SIA „MBC Enerģija” īpašnieks Klāvs Vasks vebinārā dalīsies ar savu pieredzes stāstu: kāds ekonomiskais pamatojums jau tagad saules enerģijas izmantošanā ir privātpersonām un uzņēmējiem.
Vebinārā runās arī par līdz šim plašāk sabiedrībā neapspriestu lietu – lai mikroģenerācijas rezultātā iegūto elektrību varētu lietot, tā līdz patērētājiem ir jānovada. Kā paredzēta enerģijas sadales sistēmas transformācija izkliedētās ģenerācijas laikmetā un, vai no tās būs ieguvumi sabiedrībai kopumā, stāstīs AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Komentārs bija domāts tikai tiem, kuri apskata visu valsts enerģētiku, kur elektrība veido tikai 13% no visa patēriņa. Muļķīgi būtu ieciklēties tikai uz elektrību un neredzēt pārējos 87%.
Lilākā daļa saules radiācijas šķiet ir siltuma starojums, ko akumulē vide grunts utt. To zaļo enerģiju var paņemt visu gadu un daudz vairāk nekā ar PV.
OIK nav jāmaksā par PV. Nepriecājieties, tas nav viedi, jo ir šaurs skatījums. OIK kādam būs jāsamaksā viņu vietā. Un tie ir ne mazāk pat vairāk zaļo tehnoloģiju, elektroautomobiļu un siltumsūkņu īpašnieki, kas to OIK samaksās ar uzviju.
OIK nav jāmaksā tikai par to apjomu, ko pats saražojis saulainā laikā un vēlāk pats parērē pa nakti vai vēlāk ziemā. Par to neviens cits arī neko nemaksā.
Brīnumi nenotiek. Ja biznesā, īpaši jau regulētajā, vieniem ir atļauts maksāt mazāk, citiem tas būs jāsamaksā viņu vietā, respektīvi vairāk. Pakalpojumi jau ir vienādi.
Viens ražo un pēc tam to arī patērē, otrs tikai parērē, bet pakalpojumi ir vienāds, vai ne?
Par nodračīšanu vienatnē arī prostitūtēm jāsamaksā, jo PAKALPOJUMI TAČU IR VIENĀDI 🙂
kas atiecas uz minētajiem “zaļo tehnoloģiju” cienītājiem – viņi var būt tikai tik zaļi cik zaļu elektrību patērē, ne vairāk. Obligātā iepirkuma mērķis ir šo zaļumu nodrošināt un nepieļaut, ka lētā-netīrā elektrona ražotājs izkonkurē pārējos.
Nezinu kuru klasi jau esi pabeidzis, bet skaidri un gaiši tika teikts, ka elektrības patēriņš Latvijā ir tikai 13%. Tas par to: “tik zaļi cik zaļu elektrību patērē, ne varāk…” Par to, ka elektroautomobiļi ir 3 reizes energoefektīvāki par iekšdedzes, laikam nav jēgas pieminēt. Tāpat to, Dinars, nesapratīsiet.
Transports Latvijā sastāda 31%. Kad dīzeļkūpinātājus padzīs no ielām, kas būs enerģijas avots?
Industriju, kas veido 21% arī spiež samazināt CO2.
Kāds šai diskusijai sakars ar elektroauto 3x efektivitāti? Igaunijā, kur lielu HES nav un TEC svilna degakmeni, elektrības ražošanas CO2 ir tik augsts, ka EV nespēj kompensēt iekšdedzes dzinēja izmešus.
OIK taisni ir domāts, lai kaimiņu un pašu sivēni nevarētu tik viegli konkurēt pārdodot savu netīro elektrību pa lēto.
Balts, melns, labs, slikts … padzīt no ielām, degakmens elektrība, dīzeļdegviela, Saules, Mēness enerģijas. Ejiet studējiet enerģētiku, lai būtu lielāka lietu skaidrība, un ja paveiksies, varēsiet arī reāli strādāt tās labā.