Elektroauto pilsētā: kāda ir optimālā sniedzamība?

Daudzus gadus briedušajām pārmaiņām auto tirgū nu ir zināms konkrēts lūzuma punkts.

Šī gada februārī Eiropas Parlaments nobalsoja par to, ka no 2035. gada Eiropas Savienībā vairs nebūs iespējams pārdot jaunas mašīnas ar iekšdedzes dzinēju. Marta beigās ES valstu ministri vienojās par nedaudz koriģētu kompromisa lēmumu, paziņojot, ka pēc šī termiņa tomēr drīkstēs vēl tirgot vieglos transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinēju, bet tikai tad, ja to darbina klimatneitrāla degviela.

Turpmākajos gados notiks vēl citas izmaiņas saistībā ar auto, piemēram, palielināsies nodevas par vidi piesārņojošu transportu. Tā iespaidā par pāreju uz elektrisko transportu, visdrīzāk, nāksies domāt pat tiem, kas nekad to nav plānojuši.

Pagaidām ar elektroauto brauc salīdzinoši neliela cilvēku daļa, taču tā ar katru dienu palielinās, un daudzi ir izvēles procesā, izsverot – ko, kāpēc, par cik.

Skepsi ietekmē veci mīti

Izplatītākie aizspriedumi, kas atkal un atkal izskan diskusijās par elektroauto un to praktiskumu, saistīti ar sniedzamību ar pilnu akumulatora uzlādi. Skeptiķi uzskata, ka tā ir pārāk maza. Tomēr pamats šim stereotipam izzūd, un tam ir vismaz divi iemesli. Pirmkārt, daudzi pilsētnieki ir sapratuši, ka veikt lielus attālumus viņiem patiesībā vajag samērā reti. Otrkārt, elektroauto autonomija palielinās ar katru jauno modeli vai esošā modernizāciju.

Piemēram, pirmais Nissan elektroauto parādījās salīdzinoši nesen – 2010. gadā. Tas bija Leaf, kam bija 24 kWh akumulators un kas pēc NEDC testiem ar pilnu uzlādi varēja nobraukt līdz 174 km. Tas bija pieticīgs attālums, kas jo vairāk saruka ziemā. Salīdzinājumam: šogad gaidāmais Peugeot e-408 spēs nobraukt 400 km un daudz mazāk “ņems galvā” ārējo temperatūru. Bet vai ar to pietiks?

Galvenie izvēles kritēriji

Žurnāla Profi Latvija galvenais redaktors Guntars Pulss uzskata, ka vajadzība pēc autonomijas ir ļoti individuāls jautājums un ka atbilde ir jābalsta uz faktiskajām ikdienas vajadzībām.

Vērtējot potenciālo elektroauto pirkumu pēc sniedzamības kritērija, ir jāatbild uz diviem jautājumiem – pirmkārt, cik gari ir ikdienas maršruti un, otrkārt, kādas ir iespējas uzlādēt akumulatoru mājās vai darbā.

Žurnāla Profi Latvija galvenais redaktors Guntars Pulss

Viņš arī piedāvā formulu, pēc kuras veikt aprēķinus, lai, kā pats joko, “vēlāk nenāktos ciest no psiholoģiskām problēmām”.

Ņemiet dienas nobraukumu un sareiziniet to ar 3, ja jums mājās ir uzlādes stacija, vai ar 7, ja ērta pieslēguma punkta nav ne mājās, ne darbā. Tātad, ja dienā noripināt 50 kilometrus un jums nav sava lādētāja, ar pilnu uzlādi vajadzētu spēt nobraukt vismaz 350 km.

Žurnāla Profi Latvija galvenais redaktors Guntars Pulss

Uzlādes tīkla operatora Eleport Latvija vadītājs Kārlis Mendziņš piekrīt, ka nobraukums jāvērtē individuāli. Viņš par šo jautājumu ierosina domāt pat radikālāk – vai, dzīvojot pilsētā, savs auto vispār ir nepieciešams? Ja nav iespējas no tā atteikties, pilsētā labāk izmantot mazu, kompaktu mašīnu, domā speciālists.

Cilvēki izvēlas braucamo, ņemot vērā ģimenes lielumu un citus sadzīviskus apsvērumus. Faktiskais nobraukums var būt ļoti atšķirīgs – daudzbērnu ģimenei tas var sasniegt 150 kilometrus dienā, bet pilsētniekam, kurš dzīvo viens, – 15 km. Ja cilvēks izvēlas savu pirmo elektroauto, es ieteiktu salīdzināt pēc akumulatora kapacitātes.

Eleport Latvija vadītājs Kārlis Mendziņš

Lielāka sniedzamība var nozīmēt īsāku laiku garākā ceļā. Tomēr, pēc Kārļa Mendziņa domām, tā pa īstam lielai autonomijai ir jēga tad, ja nav ērtu uzlādes iespēju vai ja mašīna tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai.

Visos citos gadījumus liels akumulators drīzāk ir apgrūtinājums – sākot ar krietni augstāku iegādes cenu un dārgāku apdrošināšanu, beidzot ar lielāku enerģijas patēriņu un lielāku pašmasu.

Eleport Latvija vadītājs Kārlis Mendziņš

Šodienas piedāvājums der ikviena vajadzībām

Labā ziņa ir tāda, ka šodienas tirgus spēj apmierināt vairākuma pircēju vajadzības. Guntara Pulsa ieskatā pilsētai visvairāk ir piemēroti kompakti auto, piemēram, Volkswagen e-up, Honda e un modernizētais Peugeot e-208. Pēdējais mazo elektroauto vidū izceļas ar sniedzamību līdz 400 km, tāpēc der arī starppilsētu braucieniem.

Profi Latvija redaktors norāda arī, ka līdzās kompaktiem gabarītiem un labai manevrētspējai ir vēl daudzi citi kritēriji, tostarp markas prestižs, braukšanas komforts un dizains. Taču izvēles iespēju netrūkst, un tās palielinās vai ik mēnesi. Tā šogad būs pieejams Peugeot e-408, kas izceļas ar interesantu virsbūves formu un oriģinālu dizainu. Premium segmentā ir pieejams BMW iX utt.

Īpaši aktuāli pilsētu iedzīvotājiem

Tiem, kuri dzīvo privātmājā, ar pilnu uzlādi veicamais attālums nav tik svarīgs kā daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Ja ir sava stacija, mašīnu var palādēt pie katras iespējas, un tam pat nevajag īpaši daudz laika.

Ja sava uzlādes punkta nav ne mājās, ne darbā, lielāka sniedzamība ir vēlama, bet nav obligāta. Uzlādes jautājumam veltot nelielu plānošanu un koriģējot ikdienas paradumus, braukšanai nepieciešamo elektrību ir iespējams uzpildīt publiskajās stacijās pie tirdzniecības centriem, izklaides vietām u.tml.

Mazliet sarežģītāk ir tad, ja nav sava uzlādes punkta un jāsagatavojas tālākam braucienam, piemēram, no Rīgas uz Daugavpili vai Liepāju. Uzlādei gluži vienkārši vajadzēs vairāk laika un būs jāsameklē vieta, kur to netraucēti izdarīt. Tiesa, augot staciju skaitam, tas viss kļūst aizvien vienkāršāk. Vislielākie izaicinājumi gaida tos, kam regulāri veicami lieli attālumi vai jābrauc uz attālām vietām, kur uzlādēt akumulatoru var būt grūtāk. Taču arī ar šādu scenāriju elektriska braukšana nav izslēgta – galvenais ir katrus elektroauto lietošanas apstākļus izsvērt individuāli.