Platenē veidos milzīgu saules parku
Uzņēmums European Energy Latvia iecerējis Tārgales pagasta Platenē, netālu no Ventspils-Rīgas šosejas, veidot, iespējams, Latvijā lielāko saules enerģijas parku, kurā ražos zaļo enerģiju.
Uzņēmums European Energy Latvia iecerējis Tārgales pagasta Platenē, netālu no Ventspils-Rīgas šosejas, veidot, iespējams, Latvijā lielāko saules enerģijas parku, kurā ražos zaļo enerģiju.
Uzņēmums rīkoja projekta prezentāciju Ventspils novada iedzīvotājiem. Sapulce Tārgales pamatskolā bija pietiekami labi apmeklēta un pagāja konstruktīvā gaisotnē, iedzīvotājiem un pašvaldības pārstāvjiem uzklausot saules parka attīstītājus un uzdodot dažādus jautājumus par projekta īstenošanu.
Uzņēmuma Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš pastāstīja, ka European Energy ir dāņu enerģētikas uzņēmums, kas darbojas jau teju 20 gadus. Uzņēmums pēc lieluma līdzinās Latvenergo un nodarbojas ar atjaunīgo enerģiju – saules parkiem, sauszemes un atkrastes vēja parkiem, kā arī alternatīvās degvielas ražošanu.
Tārgalē iecerētais saules enerģijas parks uzņēmumam nebūs vienīgais Latvijā – līdzīgs taps arī Brocēnos. Mazāks saules parks jau darbojas Lietuvā. Projekta vadītājs Ilvars Pūpols pastāstīja, ka jaunā saules elektrostacija jau pavisam drīz taps Platenes pļavās. Tā atradīsies aiz degvielas uzpildes stacijas, pa kreisi no Ventspils–Rīgas šosejas, braucot no Ventspils. Uzņēmums jau pirms kāda laika ir noslēdzis līgumu ar zemes īpašnieku.
Būvēs jau nākamgad
Projekta jauda ir 110 megavati. 138 hektāros plānojam uzstādīt ap 180 tūkstošiem saules paneļu. Šis ir liels projekts Latvijas un arī Baltijas mērogā. Arī mūsu uzņēmumam šis ir salīdzinoši liels projekts, lielākais šobrīd ir Dānijā – aptuveni 350 megavati. Celtniecību plānojam uzsākt nākamgad, šajā gadā aktīvi strādājam pie projektēšanas.
Projekta vadītājs Ilvars Pūpols
Sanāksmē izskanēja, ka zeme, uz kuras izvietos saules paneļus, pēc lietošanas veida šobrīd ir lauksaimniecības zeme, taču praktiski to lauksaimniecībai izmantot nevar, jo tikai sausākos periodos tur var uzbraukt smagā tehnika. Saules parka apkalpei uzņēmums izbūvēs nepieciešamos pievedceļus līdz transformatoriem, kā arī uzturēs esošo drenāžas sistēmu. Ja būs nepieciešams, nāksies arī nosusināt.
Tā kā grunts nav tik stabila, šai vietā plānots uzstādīt fiksēta slīpuma paneļus, ne grozāmos. Saules paneļus izvietos uz metāla rāmējuma, ko dzīs zemē, neveicot betonēšanu, kas esot salīdzinoši ātrs un lēts risinājums. Paneļu rindas cita no citas atradīsies 6,5 metru attālumā, bet teritoriju ieskaujošajam žogam, lai mazinātu vizuālo ietekmi un respektējot tuvāko māju iedzīvotājus, priekšā iestādīs dzīvžogu ar apkārtnei raksturīgām koku sugām vairākās rindās.
Pūpols norādīja, ka uzņēmums savos projektos visā pasaulē pievērš uzmanību vides jautājumam un tam ir salīdzinoši augstas prasības attiecībā uz vides saglabāšanu. Lai arī Latvijas likumdošana to neprasa, uzņēmums vēlas radīt labās prakses piemērus lielu projektus attīstībai. Jau agrīnā projekta stadijā iesaistīti vietējie vides eksperti, lai izvērtētu dabas vērtības projekta īstenošanas vietās. No ekspertiem uzņēmums sagaida ieteikumus, kā saimniekot videi draudzīgi. Projektā paredzēts veidot bioloģiskās daudzveidības saliņas, radot vidi, kur putniem baroties un kukaiņiem dzīvot. Plānots gādāt arī par to, lai parks nebūtu kā barjera faunai.
Atbildot uz jautājumu par to, cik daudz dzīvojamo māju ir jaunā parka tiešā tuvumā, Pūpols sacīja, ka puskilometra attālumā no parka ir ap 10–12 māju. Uzņēmumam jau ir izsniegta būvatļauja. Būvniecība ilgs no sešiem līdz astoņiem mēnešiem un radīs zināmas neērtības tuvējo māju iedzīvotājiem laikā, kad zemē dzīs paneļu rāmējumu. Uzņēmuma pārstāvis uzsvēra, ka būvnieki nestrādās nakts stundās un arī brīvdienās darba laiks būs limitēts. Pa kabeli saules parkā saražoto enerģiju nogādās Ventspils apakšstacijā – jau esot noslēgta vienošanās ar visiem zemes īpašniekiem, kuru zemes gabalus šķērsos kabelis.
Uzņēmums plāno konkursu būvdarbu veicējiem rīkot februārī vai martā. Uz jautājumu, vai būvnieku izvēlēsies pēc lētākās cenas, Pūpols atbildēja, ka svarīgākais būs nevis cena, bet kvalitāte un būvuzņēmēja spēja dot garantiju savam darbam.
Savukārt, atbildot uz vaicājumu, vai uzņēmums tuvumā plāno attīstīt arī vēja parku, Pūpols sacīja, ka papildu vēja turbīnām bez tām, kas Platenē jau ir, viņaprāt, neesot vietas. Taujāts par to, vai saules parka darbība radīs arī skaņu, viņš skaidroja, ka skaņa radīsies no mazajiem ventilatoriem, kas dzesēs invertorus, tāpēc neliela zumēšana ir sagaidāma, bet trokšņu risks esot zems.
Iespējams, ganīsies aitas
Teritorijā būs jāpļauj zāle, kas varētu būt darba iespēja kādam uzņēmumam, vai arī zāli noēdīs aitas – līdzīgos projektos pasaulē tiekot meklētas iespējas sadarboties ar zemniekiem. Dānijā esot tā – zemnieks sezonas sākumā uz parka teritoriju atved aitas, tās mitinās tām izbūvētā nojumē, ir ierīkota dzirdināšanas sistēma. Pasākumā izskanēja komentārs, ka jāņem vērā, – Platenē ir spēcīga vilku populācija.
Pastāvīgu darbinieku parka uzraudzīšanai un apkopei uz vietas nebūs. Parku ikdienā uzraudzīs attālināti ar kamerām ar kustības detektoriem, bet iekārtas, kad tas būs nepieciešams, apkalpos un labos servisa darbinieki. Nokrišņi Latvijā esot pietiekami regulāri, lai saules paneļus nebūtu nepieciešams speciāli mazgāt.
Uz jautājumu par to, kas ar saules paneļiem notiks, kad pēc 25–30 gadiem beigsies to ekspluatācijas termiņš, sapulcējušies sprieda, ka šobrīd ir grūti pateikt, kādas tad būs paneļu pārstrādes iespējas. Alnis Bāliņš skaidroja, ka jau tagad ir rūpnīcas, kur pārstrādā saules paneļus, bet līgums ar zemes īpašnieku paredz, ka parka attīstītājiem ir pienākums pēc tam visu novākt un sakārtot. Esot pētījumi, kas liecina, ka saules parki to ekspluatācijas laikā salīdzinājumā ar intensīvu lauksaimniecību atstāj daudz mazāku negatīvu ietekmi uz vidi.
Uzņēmuma pārstāvji arī sacīja, ka uztver pagasta iedzīvotājus kā projekta kaimiņus un ir gatavi iespēju robežās iesaistīties pagasta dzīvē un atbalstīt pasākumu norisi.
Raksts oriģināli publicēts VentasBalss.lv