“Sunly” piesaista 300 milj. EUR – Latvijā tiks uzsākta četru saules hibrīda enerģijas parku būvniecība
Atjaunojamās enerģijas ražotājs “Sunly” ir piesaistījis finansējumu 300 miljonu eiro apmērā, lai sekmētu 1,3 GW saules, vēja un hibrīdo parku būvniecību ar enerģijas uzglabāšanas funkcijām Latvijā, visā Baltijā kopumā un arī Polijā.
"Sunly" veidotais SES (Publicitātes attēls)
Atjaunojamās enerģijas ražotājs “Sunly” ir piesaistījis finansējumu 300 miljonu eiro apmērā, lai sekmētu 1,3 GW saules, vēja un hibrīdo parku būvniecību ar enerģijas uzglabāšanas funkcijām Latvijā, visā Baltijā kopumā un arī Polijā.
Finansējumu nodrošina “Rivage Investment”, izmantojot otro augsta ienesīguma infrastruktūras fondu REDI HR2 un Infrastruktūras klimata risinājumu fondu, kā arī Dānijas investīciju uzņēmums “Copenhagen Infrastructure Partners”, izmantojot Zaļās Kreditēšanas fondu I. Finansējuma nodrošināšanā līdzdarbojas arī Norvēģijas lielākais dzīvības apdrošināšanas uzņēmums “Kommunal Landspensjonskasse”. Iegūtais finansējums demonstrē “Sunly” dominanci reģiona enerģētikas tirgū.
Šis finansējums ļauj mums sekmēt uzņēmuma darbību Baltijas valstīs un Polijā. Pateicoties tam, mēs varēsim uzsākt un finansēt 553 MW jaudas projektus visos Latvijas reģionos, tādējādi iegūstot dominējošo tirgus pozīciju. Visus projektus Latvijā plānojam veidot kā hibrīdus, integrējot saules, vēja un akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas (BESS).
“Sunly” līdzdibinātājs un vadītājs Prīts Lepaseps (Priit Lepasepp)
“Sunly” plāno attīstīt integrētus hibrīdparkus Baltijas valstīs un Polijā, kas apvieno vēja un saules enerģijas ražošanu, kā arī akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas vienā pieslēguma punktā un tiešā līnijā ar patērētājiem. Šī metode ievērojami veicina enerģijas ražošanas stabilitāti dažādos laika apstākļos, vienlaikus arī optimizē izmaksu efektivitāti, samazinot tīkla pieslēguma maksu, kas nākotnē veidos vairāk nekā pusi no kopējām enerģijas izmaksām. Šī pieeja būtiski uzlabos situāciju patērētājiem, īpaši lielajiem rūpnieciskajiem klientiem, kam ir augsts enerģijas patēriņš. Tāpat šī pieeja veicina enerģētisko drošību un darbības efektivitāti reģionā kopumā..
Esam gandarīti atbalstīt “Sunly” vadības komandu viņu ambiciozajā izaugsmes ceļā un palīdzēt paātrināt hibrīdo atjaunojamās enerģijas parku būvniecību Baltijas valstīs un Polijā. Mēs izprotam un atbalstām uzņēmuma misiju – ražot enerģiju, lai veicinātu ES enerģētisko drošību un nodrošināt ieguldījumus ar būtisku veiktspēju un ilgtspējīgu ietekmi.
“Rivage” partnere un infrastruktūras fondu komandas vadītāja Gaetāne Trača (Gaétane Tracz)
Ar šī finansējuma palīdzību nekavējoties tiks uzsākta četru saules parku būvniecība Latvijā, kuru kopējā jauda – 553 MW. Galvenais projekts “Zirņi” ietvers 270 MW saules enerģijas, 100 MW BESS un 200 MW vēja enerģijas, demonstrējot “Sunly” apņemšanos veicināt atjaunojamās enerģijas attīstību Latvijā. Visi parki Latvijā ir izstrādāti kā hibrīdparki, ar plāniem nākotnē integrēt tajos vēja turbīnas, akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas vai to kombināciju. Vienlaikus tiks attīstīts arī 244 MW Risti saules parks Igaunijā, kas spēj nodrošināt 55 000 mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņu. Plānots, ka šis būs hibrīdparks un vēlāk tajā tiks iekļautas sauszemes vēja turbīnas un akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas. 1,3 GW portfelī ietilpst arī vairāki lieli hibrīdie saules parki Lietuvā, kā arī mazi un lieli saules parki Polijā.
Esam priecīgi uzsākt sadarbību ar “Sunly” un viņu pieredzējušo vadības komandu. Šis finansējums būtiski veicinās atjaunojamās enerģijas projektu attīstību un būvniecību, atbalstot dekarbonizācijas mērķus Baltijas valstīs un Polijā, vienlaikus tas ir pievilcīgs ieguldījums Zaļās Kreditēšanas fondā I.
Dānijas investīciju uzņēmuma “Copenhagen Infrastructure Partners” partneris un Zaļās Kreditēšanas fonda I līdzvadītājs Jākobs Grots (Jakob Groot)
Finansējums ir sekmējis “Sunly” paplašināšanos, ko kopumā nodrošina 765 miljonu eiro aizņēmumu un finansējumu no investoriem, tostarp Francijas fonda “Mirova”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un dažādām citām bankām. 2023. gadā “Sunly” veiksmīgi piesaistīja aptuveni 200 miljonus eiro no esošajiem investoriem – “Mirova” un ERAB, lai turpinātu saules un vēja parku attīstību un būvniecību Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.
Esam gandarīti, ka mūs, pateicoties mūsu ilggadējai sadarbībai ar “Copenhagen Infrastructure Partners”, uzaicināja kā līdzieguldītājus atjaunojamās enerģijas projektos Baltijas valstīs un Polijā, . Šis ir viens no daudzajiem soļiem, lai sasniegtu mūsu kopējo mērķi – panākt, ka mūsu darbības atbilst Parīzes nolīguma mērķiem līdz 2050. gadam.
“Kommunal Landspensjonskasse” Investīciju un operāciju direktors Olivers Siems (Oliver Siem)
“Sunly” ir atjaunojamās enerģijas ražotājs, kas izstrādā un pārvalda atjaunojamās enerģijas projektus Baltijas valstīs un Polijā, kā arī iegulda jaunuzņēmumos elektrifikācijas sektorā. “Sunly” galvenā darbības joma – atjaunojamās enerģijas ražošana – spēlē izšķirošu lomu, lai sasniegtu reģiona klimata, enerģētiskās drošības un enerģijas pieejamības mērķus. Pašlaik “Sunly” jau uzbūvējis 230 MW saules parkus, un tiek būvēti saules parki ar 373 MW jaudu, kā arī vienā no saules parkiem ir integrēta 2 MWh uzglabāšanas sistēma. Papildus šim finansējumam “Sunly” meklē projektos balstītu augstāka līmeņa finansējumu, lai pilnībā segtu kapitāla izdevumus, kas nepieciešami Risti un Latvijas projektu īstenošanai. Jaunie 1,3 GW projekti palielinās “Sunly” kopējo atjaunojamās enerģijas jaudu līdz 1,6 GW un palīdzēs sasniegt ambiciozo mērķi – līdz 2030. gadam nodrošināt darbojošos atjaunojamās enerģijas projektus ar kopējo jaudu 4,6 GW.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Par visām šīm investīcijām varēju uzraut pāris AES un būtu mums patstāvīga-paredzama elektrība vairāk kā vajag. Visi te nāktu attīstīt rūpniecību (rūpniecībai nepieciešama patstāvīga un paredzama elektrība, ko nedod ne saule ne vējš), mēs dzīvotu labāk kā Norvēģijā. Turpretī būs tā, ka pēc 20 gadiem, kad nezinās ko darīt ar nokalpojošiem saules paneļu hektāriem un salūzušām vēja turbīnām prasīs naudu, lai būvētu AES, jo elektrības pieprasījums būs tik milzīgs, ka AES būs vienīgā izeja. AES ir patiesi zaļākā enerģija. Vācijas, Francijas piemērs. Vācija atsacījās no kodolreaktoriem par labu vējam un saulei, bet rezultātā turpina kurināt ogles un gāzi un būt atkarīgi, un nekas zaļš tur nav. Francijā viss super. Mums bija iespēja mācīties no labākajiem piemēriem. Turpināsim būt atkarīgi no fosīlajiem.
Cik maksā 1 AES?
Te Vācijas un Francijas elektroenerģijas bildes. Nedaudz citas skalas, bet arī Francija kurina gāzi. Varam novērot, ka par spīti aitām, kas bļauj, ka Vācijā ogles un gāze kopš AES slēgšanas ir uzkāpuši, tā ir tāda blēšana vien. Ogles ir samazinājušās, bet gāze aizstājusi ogles. Pat biomasa ir augusi līdzvērtīgi.
Tikai neskatīsimies uz sauli un vēju…
Vācijas elektrības cenas īstenībā ir dziļāka problēma, kur lielu daļu no cenas nosaka tas, ka visā valstī ir viena cenas zona, lai gan tīkla spējas pārbadīt elektrību ir ļoti reģionālas. Tamdēļ arī Zviedrija atteicās veidot nesen jaunu elektrības savienojumu ar Vāciju. Lai viņi vispirms sakārto savu elektrības pārvades un izcenojuma sistēmu.
Par 300 mj ”paris” AES neuzrausi… pat ja par mazo modularo runajam, tad tas prieks saksies no miljarda kaut kur. Un problema ari ta, ka privatie neies te buvet AES bez valsts naudas vai garantijam, var paskatities ka Igaunija piem. iet ar to buvesanu lidz sim… Nenoliedzu, ka varbt ari uzbuves kaut kad pec 2030.gada, bet Latvija var klut par elektribas eksportetajvalsti jau pec gadiem 3 ja uzbuves visus sos saules projektus un veju. Un ja par balansesanu runajam, mus jau balanse ar zviedru un somu AES tapat caur kabeliem un gaze ES taksonomija ari vel labu laiku skaitas ka akceptejams resurss no ka elektribu razot.
Bet galvenais jautajums ar AES ir kurs par to maksas (jo ka jau teicu, privatie, seviski LV kam nedraud elektribas nekas dizs iztrumums nakamajos gados, neies te par savu naudu AES buvet mistiskam 2033.g. kadam). Saules vai veja parkus var buvet pakapenis ki pa 50-100 mw jaudu un skatities kas notiek tirgu, cik vel vajag. Sajos apstaklos kad LV ir vairak ka 6gw saules un veja jaudu rezerveti buvet lidz kadam 2030.g. (kas ir vairak ka visas LV paterins sobrid), krit bateriju akumulatoru cenas un jau pirmie projekti LV ir ar baterijam, kas te ies vel ar AES planiem pec 2030.g. nezinot par cik augs paterins LV un kadas bus cenas?