Uzlādes tīkla izdzīvošanas jautājums, mazas baterijas jaunos elektroauto, katrs 5. jaunais auto Eiropā ir elektrisks

Eiropā katra piektā jaunā mašīna ir elektriska, Latvijā – vēl piedzīvojam hibrīdu bumu. Ko tas nozīmē uzlādei, otrreizējam tirgum un nākamajiem auto?

Ja klausās daļu komentāru internetā, iznāk, ka ar elektroauto var aizbraukt tikai līdz Rīgas apvedceļam, un tad jāgaida evakuators. Reālajā pasaulē Kārlis no Uzlādēts.lv ar Jāni no Latvijas Elektroauto biedrības (LEAB) mierīgi jau gadiem brauc ar elektroauto, bet šajā Uzlādēts.lv un LEAB epizodē Jānis dalās ar pieredzi, ko guvis, braucot ar Volvo EX90. Pie viena spriežam par to, ko E-mobi stacijas darīs pierobežā un kāpēc pēc pāris gadiem katram otrajam lietotajam auto tirgū būs spraudnis.

Šīs epizodes temati:

• 🔋 Volvo EX90 sajūtas – jauda, klusums un kāpēc 500 ZS neprovocē.
• 📈 Statistika Eiropā un Latvijā – cik daudzas mašīnas jau ir lādējamas.
• ⚡ E-mobi tīkls un privātie operatori – kāpēc Zilupei vajag valsti, bet Rīgai konkurenci.
• 🚙 Mazās baterijas jaunos elektroauto – vai <30 kWh baterija 2025. gadā ir pieņemama?
• 🛻 Elektriskais darba auto – ko Toyota dara ar pikapu un kam tas īsti der.
• 🧑‍🤝‍🧑 Kopiena un uzlādes čipi – kāpēc kļūt par LEAB biedru būs izdevīgi.

Īsumā

Epizodē aprunātie elektroauto: Volvo EX90, Volvo EX30, Renault Twingo, Renault 5, BMW i3, Nissan Micra, Dacia Hipster, Honda Super-N, Toyota Hilux.

Eiropas Savienībā un Norvēģijā 2025. gada 3. ceturksnī pilnībā elektriskie auto veidoja ap 18–19 % no visiem jaunajiem reģistrētajiem auto, pieskaitot plug–in hibrīdus – jau pāri 27 %. Tas nozīmē, ka gandrīz vairāk nekā katra ceturtā jaunā mašīna ir “uzlādējama”. Latvijā spraudņa hibrīdi šobrīd piedzīvo bumu un pārspēj dīzeļa automašīnu pieprasījumu.

Laba ziņa lietoto auto pircējiem: pēc 5 gadiem šie lādējamie auto sāks masveidā ieplūst otrreizējā tirgū. Ja šobrīd šķiet, ka “normāls” elektroauto ir par dārgu, tad pēc dažiem gadiem lietots 40–60 kWh auto kļūs par ikdienu, nevis eksotiku. Šo tendenci jau redz Vācijā un Nīderlandē, kur lietoto EV piedāvājums strauji pieaug.

Valsts veidotais un Eiropas Savienības līdzfinansētais E-mobi ātrās uzlādes tīkls (CSDD pārziņā) uzbūvēts ar domu – nodrošināt mugurkaulu pa visu Latvijas karti, aptuveni ik pēc 35–50 km. Tas ir īpaši svarīgi vietās, kur privātajam operatoram nav jēgas ieguldīt – pierobežā, mazās pilsētās, vietās, kur vidēji tur pieslēdzas “reizi mēnesī”.

Tikmēr privātie operatori (Virši, Eleport u.c.) arī nečammājas – jaudīgas stacijas, ērtas vietas, vairāk spraudņu. Tieši konkurence pilsētās un gar maģistrālēm ļauj elektroauto lietotājiem izvēlēties – lētāko, ātrāko vai ērtāko.

Priekš mūsdienām liekas, ka elektroauto ar <30 kWh baterijām ir “vēsture”, bet tiem ir ļoti loģiska niša: lēts piepilsētas auto, otrā mašīna ģimenē vai vienīgais auto cilvēkam, kurš dienā nobrauc 30–60 km. Ja uzlādes tīkli nodrošina, ka arī no Latgales dziļuma var aizbraukt uz Rīgu, 150–200 km reālā ziemas sniedzamība nav pasaules gals. Svarīgākais – saprast savu braukšanas profilu, nevis slīkt dīvānu ekspertu mītos.

Tomēr no īsta darbam paredzēta auto, kam ir paredzēts pavadīt ievērojamu daļu mūža ne uz gluda un asfaltēta ceļa, tiek prasīts, lai tas būtu aprīkots ar nopietna izmēra bateriju un spētu ar to darīt ko vairāk nekā tikai uzglabāt enerģiju priekš braukšanas.