Eiropā vēja enerģijas nozare attīstās, Latvijā – spītīgi nemainīga
Latvijā aizvadītajā gadā nav izveidots neviens jauns vēja parks. Latvijas Vēja enerģijas asociācija aicina valstiskā līmenī risināt sasāpējušos likumdošanas un starpnozaru sadarbības jautājumus.
Latvijā aizvadītajā gadā nav izveidots neviens jauns vēja parks. Latvijas Vēja enerģijas asociācija aicina valstiskā līmenī risināt sasāpējušos likumdošanas un starpnozaru sadarbības jautājumus.
Aizvadītajā gadā Eiropā izveidoti jauni vēja parki ar 14,7 GW jaudu (Eiropas Savienības valstīs – 10,5 GW), liecina asociācijas WindEurope apkopotie dati. Latvijā aizvadītajā gadā nav izveidots neviens jauns vēja parks, joprojām jaudai paliekot nemainīgai – 78,6 MW apmērā. Latvijas Vēja enerģijas asociācija aicina valstiskā līmenī risināt sasāpējušos likumdošanas un starpnozaru sadarbības jautājumus, lai sniegtu iespēju Latvijā pilnvērtīgi attīstīt vēja enerģijas apgūšanu.
Aizvadītais gads pandēmijas dēļ ir bijis sarežģīts visiem, arī Eiropas vēja enerģijas nozarei izaugsmes temps ir bijis lēnāks, nekā paredzēts, tomēr tas nav apstājies. Redzam jaunas vēja enerģijas apguves uzlecošās zvaigznes, piemēram, Polija, tāpat arī valstis, kas jau spēj teju pusi enerģijas nodrošināt no atjaunojamās vēja enerģijas, piemēram, Dānija un Īrija. Diemžēl mūsu vieta Eiropas vēja kartē nav mainījusies – esam apakšgalā un aizvadītais gads ir pagājis “mīņājoties uz vietas”, ar daudz runām, bet maz darbiem, kas tiešām veicinātu nozares attīstību. Ceram, ka šis gads iezīmēsies kā pagrieziena punkts, kurā veiksmīgi aizsāktā sadarbībā ar valsts un pašvaldības pārvaldes institūcijām palīdzēs plānošanas stadijā esošajiem moderno tehnoloģiju vēja parkiem nonākt līdz pirmo projektu realizēšanai.”
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags
Latvijā patlaban ir nemainīgi trešā mazākā uzstādītā vēja enerģijas jauda Eiropas Savienībā (78,6 MW pēc Latvijas Vēja enerģijas asociācijas datiem), apsteidzot tikai Slovēniju un Slovākiju. Lietuvā vēja enerģijas jauda ir septiņas reizes lielāka nekā Latvijā (548 MW), bet Igaunijā – četras reizes lielāka (320 MW).* Lietuvā vēja enerģija veido 13% no saražotā apjoma, Igaunijā – 11%, savukārt Latvijā – tikai 2%. Jāatgādina, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam paredz 800 MW vēja enerģijas jaudas uzstādīšanu Latvijā.
2020. gada noslēgumā Eiropā darbojās vēja parki, kuru kopējā jauda bija 220 GW. Aizvadītajā gadā izveidoti jauni vēja parki ar 14,7 GW jaudu, 80% no tiem – uz sauszemes. Visaktīvākās vēja enerģijas apguvējas pērn bijušas Nīderlande (uzstādīti 2 GW), Vācija (1,7 GW), Norvēģija (1,5 GW), Spānija (1,4GW) un Francija (1,3 GW).
Vēja enerģija patlaban veido 16% no visas Eiropas saražotās elektrības. Tomēr jauni vēja parki Eiropā netop pietiekami ātrā tempā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības klimata un enerģijas mērķus. Galvenā problēma ir atļauju izsniegšana. Atļauju saņemšanas noteikumi un procedūras ir pārāk sarežģītas, uzraugošajās iestādēs ir nepietiekams cilvēkresursu daudzums, lai efektīvi apstrādātu un izvērtētu pieteikumus. Valdībām šis jautājums būtu jārisina, pretējā gadījumā “zaļais kurss” ir apdraudēts.
WindEurope vadītājs Džails Diksons (Giles Dickson)
Lai arī Eiropā kopējā vēja enerģijas jauda sasniedz jau 220 GW, tomēr WindEurope norāda, ka attīstības tempi ir pārāk lēni, lai sasniegtu nospraustos “zaļā kursa” mērķus un sasniegtu klimatneitralitāti. Eiropā turpmākajā piecgadē plānots audzēt vēja parku jaudu ik gadu par 15 GW, taču, lai nodrošinātu 55% emisiju samazinājumu, gadā uzstādītā vēja enerģijas jauda būtu jādubulto.
29. aprīlī notiks šī gada lielākā Latvijas vēja enerģijas nozares konference “WindWorks. Powering Latvia’s energy future”, kurā tiks runāts par Latvijas virzību uz ilgtspējību un ekonomisko izaugsmi, apgūstot klimatam draudzīgus elektroenerģijas ražošanas risinājumus. Konferencē vēja enerģijas eksperti no Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas dalīsies pieredzē par vēja enerģijas ieguvumiem un izaicinājumiem, attīstot lieljaudas vēja parkus, kā arī par labākajām praksēm sabiedrības iesaistei un nākotnes atkrastes vēja enerģijas uzglabāšanas iespējām. Vietējie eksperti un valsts institūciju pārstāvji diskutēs par jomas attīstības šķēršļiem un to pārvarēšanu. Plašāka informācija par konferences norisi būs pieejama Latvijas Vēja enerģijas asociācijas Facebook lapā.
Par Latvijas Vēja enerģijas asociāciju
Vēja enerģijas asociācija darbojas kopš 1998. gada, un tās mērķis ir sekmēt vēja enerģijas izmantošanu Latvijā, līdzdarbojoties nozares normatīvā regulējuma un vides sakārtošanā, kā arī veicināt sabiedrības informētību un izpratni par atjaunojamajiem, it īpaši vēja, energoresursiem.
Tad, kad Šķēli iesēdinās, tāpat kā Lembergu, tad arī daudz kas sāks attīstīties.
Tur, kur vēja enerģiju izmanto plašāk, elektrība ir dārgāka, elektrības piegādes nestabilākas, bet izmeši par kilovatstundu lielāki (jo vēja trūkumu sedz ar fosilo kurināmo). Latvijai nav vajadzības sekot šādiem sliktiem piemēriem un tā vietā, tāpat kā Igaunijai, ir jāraugās kodolenerģijas virzienā.
http://www.nextbigfuture.com/2018/09/frances-nuclear-clean-energy-is-over-three-times-faster-and-cheaper-than-germanys-solar-and-wind.html
Vai arī VES liek tur, kur ir dārgāka elektrība, lai mazinātu tās cenu.
Piekrītu, ka Latvijai nav vajadzības sekot sliktiem piemēriem kā mini-AES izbūvēšana.
Tās ir tikai sekas veiklu darboņu 21.gs. sākumā iedibinātai rijībai, oik utt. Norēķinu sistēmas ir tā sačakarētas, ka vēl daudzi gadi aizies tās normalizācijai. Politbiznesi rullē, bet tirgus tā īsti nestrādā.
Nekas neiet, jo tāda ir Kremļa stratēģija un arī mūsu atpalikušie pensionāri, kuri gaida impērijas atgriešanos.