Volvo apzināti pārspīlē elektroauto ietekmi uz vidi, bet tie tik vai tā ir labāki

Volvo, salīdzinot benzīna XC40 ar elektrisko XC40, nonākuši pie secinājuma, ka elektroauto ražošanas procesā ir atbildīgs par 70% lielāku ietekmi uz vidi, bet dzīves ciklā elektriskais tomēr ir labāks.

Nesen zviedru automašīnu ražotājs publicēja dzīves cikla analīzi savam pirmajam mūsdienu elektroauto – C40. Tanī publicētā informācija apgalvo, ka elektroauto ražošanas procesā ir atbildīgs par 70% lielāku ietekmi uz vidi nekā iekšdedzes. Tomēr pilnā dzīves ciklā elektroauto visos scenārijos ir labāks.

Jāpiezīmē, ka Volvo izmantotie dati un metodes, lai veiktu šo dzīves cikla analīzi, ir vairāk nekā apšaubāmi un realitātē aina ir vēl vairāk par labu elektroauto. Volvo izmantojuši avotu, kas tika safabricēts priekš #Astongate, un pat dramatizējuši datus. Astongate bija autoražotāju reakcija (dezinformācijas veidā) uz Lielbritānijas paziņojumu, ka no 2030. gada aizliegs jaunu iekšdedzes automašīnu tirgošanu. Saistība ar Aston ir dēļ tā, ka šī skandāla pamatā ir pētījums, ko “veica” Aston-Martin komunikācijas vadītāja sieva.

Pēc Volvo aprēķiniem elektroauto panāk izmešu līdzsvaru pēc 110’000 nobrauktiem kilometriem, ja izmanto globālo elektrību, 77’000 km, ja izmanto Eiropas elektrību, un 49’000 km, ja izmanto tikai vēja elektrību. Eindhovenas universitātes pētnieks Auke Hoekstra ir pierādījis, ka Volvo rezultāti ir nepareizi, panākot līdzsvaru jau pēc 25’000 km ar globālo elektrību, ņemot vērā reālos datus.

Pirmkārt, Volvo ir pārvērtējuši bateriju ražošanas ietekmi. Līdzīgi kā pirms gada Polestar, kas reiz bija Volvo meitas uzņēmums, to pavēstīja, mašīnas ražošana, neskaitot bateriju, ir ievērojami intensīvāka nekā iekšdedzes versijai, par spīti tam, ka iekšdedzes mašīnas ir sarežģītākas. Volvo pieņēmuši, ka bateriju ražošana prasa 90kg CO2 g/kWh, kas ir viens no sliktākajiem iespējamajiem rādītājiem. No šī vien nebūtu jāspriež par elektroauto ražošanas ietekmi uz vidi. Toties var sākt spekulēt, cik nopietni Volvo ir pieķērušies elektroauto ražošanas optimizēšanai.

Otrkārt, Volvo nenovērtē pietiekami savu automašīnu dzīves ilgumu. Volvo pieņem, ka mašīnu mūža ilgums ir 200’000 km. Taču realitāte automašīnu vidējais mūžs tiek lēsts 250’000 km un elektroauto baterijas pārdzīvo to. Un tas no ražotāja, kuru joprojām daudzi uzskata par šajā jautājumā labāko.

Treškārt, Volvo pieņem, ka elektrība nekļūst zaļāka. Ņemot vērā, ka šobrīd viens no aktuālākajiem tematiem globāli ir klimata krīze, ir muļķīgi tā uzskatīt. Nemaz nepieķeroties klāt tam, ka Volvo globālo un Eiropas elektrības pēdu ir dramatizējuši – 630 g/kWh un 420 g/kWh attiecīgi, kas patiesībā ir 475 g/kWh un 231 g/kWh (Latvijai 106.5 g/kWh).

Ceturtkārt, Volvo vadās pēc WLTP cikla datiem, kas nav tik patiesi kā EPA cikla dati, ko lieto ASV. Ņemot vērā to un benzīna ražošanas pēdu, benzīna Volvo XC40 ir atbildīgs par 296 CO2 g/km nevis 212 CO2 g/km. Pieņemot EPA ciklu un reālo elektrības ražošanu, elektriskais Volvo C40 ir atbildīgs par 27 CO2 g/km. Starpība ir ievērojama.

Kopsummā, elektroauto ražošanas pēda ir krietni mazāka (~25% lielāka par ICE) un starpība ražošanā tiek atsvērta daudz ātrāk nekā Volvo mēģina to pasniegt (pēc 16’000 km), izmantojot nepareizus izejas datus un balstoties uz puspatiesībām, kas tik vai tā gala rezultātā ir par labu elektroauto. Diemžēl, mediji, kas pārpublicēja šo ziņu, dzenoties pēc klikšķiem, to tikai pārtulkoja, nemēģinot iedziļināties.

Vienlaicīgi nav skaidra Volvo motivācija, lai ko tādu darītu. Mēģinātu novilcināt laiku pārejai uz elektroauto, lai gan paši ir apņēmušies līdz 2030. gadam pārtraukt iekšdedzes mašīnu ražošanu? Mēģināt novilcināt ātrāku pāreju? Mēģināt pievērst uzmanību sev?