Tīkla baterija, saules paneļi, vēja parks

MK dod zaļo gaismu “Augstsprieguma tīklam” izvietot baterijas

“Augstsprieguma tīkls” ir ļauts iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves jeb baterijas ar faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā.

Baltijas valstu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu 2025. gadā rada nepieciešamību pēc balansēšanas jaudas rezervēm. Lai nodrošinātu rezervju pieejamību, AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) ieskatā, nepieciešama elektroenerģijas bateriju iegāde, ko 21. septembrī akceptēja Ministru kabinets.

AST prioritārais mērķis ir sekmīgi ieviest sinhronizācijas projektu, kas paredz 2025. gadā Baltijas elektroenerģijas sistēmu savienot sinhronā darbā ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmu. Viens no būtiskajiem priekšnosacījumiem ir ieviest elektroenerģijas sistēmas frekvences regulēšanas spēju, kam būs nepieciešams nodrošināt līdz šim Baltijas energosistēmā neesošas balansēšanas un frekvences regulēšanas rezerves.

Elektroenerģijas bateriju iegādei plānots piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, kas AST sniegs iespēju ievērojami mazināt negatīvo ietekmi uz pārvades pakalpojumu tarifu, kas, savukārt, sagaidāma saistībā ar AST pienākuma nodrošināt balansēšanas jaudas rezerves izpildi. Ņemot vērā minēto, AST plāno iesniegt pieteikumu Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai.

AST valdes loceklis Gatis Junghāns

Kontinentālajā Eiropā jaudas rezervju balansēšanas pakalpojumu pārvades sistēmas operatori iepērk speciāli organizētā rezervju tirgū, bet Baltijā šāds tirgus šobrīd neeksistē. Pamatojoties uz Elektroenerģijas balansēšanas jaudas rezervju tirgus izpēti, ko AST veica kopā ar Baltijas pārvades sistēmas operatoriem (PSO) “Litgrid” AB un “Elering” AS, kuras ietvarā tika izvērtēti iespējamie rezervju pieejamības un attīstības scenāriji, secināts, ka Latvijā ir būtiski uzstādīt un ekspluatēt baterijas gan no energoapgādes drošuma, gan ekonomiskā pamatojuma viedokļa.

  Porsche centrā atklāj Latvijā jaudīgāko elektroauto lādētāju
Baltijas elektrotīkla karte
Baltijas elektrotīkla sinhronizācijas karte. Avots: ast.lv

Minētās izpētes rezultāti atklāja, ka ar esošajiem jaudu resursiem Baltijā kopumā nebūs iespējams nodrošināt balansēšanas jaudas rezerves pilnā apmērā, kas, vienlaikus pastāvot bažām par jaunu resursu pieejamību uz sinhronizācijas projekta ieviešanas laiku 2025. gadā, rada apdraudējumu sinhronizācijas sekmīgai īstenošanai.

AST kā pārvades sistēmas operators pilnībā apzinās jaudas rezervju tirgus attīstības un konkurences veicināšanas nozīmīgumu. Tāpēc AST elektroenerģijas bateriju iegādi un ekspluatāciju primāri saista ar nepieciešamību sekmīgi īstenot Baltijas valstu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, tomēr turpmākai balansēšanas jaudas tirgus attīstībai AST kā ilgtermiņa risinājumu saskata pakāpenisku iegādāto elektroenerģijas bateriju ekspluatācijas pārtraukšanu nākotnē.

Akciju sabiedrība ar 2021. gada 1. septembra vēstuli lūdza piešķirt atļauju akciju sabiedrībai iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā. Iesniegumā akciju sabiedrība norādīja,  ka  tā vēlas iesniegt pieteikumu Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai elektroenerģijas uzkrātuvju iegādei. 2021. gada 21. septembra MK sēdē rīkojums tika pieņemts.

  Elektroauto pieprasījums Latvijā 2020. g. audzis par 230%. 2020. g. 4. ceturkšņa statistika

AST kopīgi ar pārējiem Baltijas PSO ir izstrādājuši Baltijas balansēšanas ceļa karti, lai informētu Baltijas elektroenerģijas tirgus dalībniekus par gaidāmajām izmaiņām Baltijas balansēšanas modelī un paredzamo aktivitāšu laika plānu. Aktivitāšu laika plāns ir informatīvs un atkarīgs no Baltijas pārvades sistēmas operatoru un Baltijas valstu regulatīvo iestāžu lēmumiem.

Galvenās paredzamās aktivitātes ir:

  • izmaiņas Baltijas mFRR balansēšanas enerģijas tirgū, lai integrētu to ar Eiropas mFRR balansēšanas enerģijas apmaiņas platformu MARI;
  • frekvences atjaunošanas rezervju ar automātisku aktivizāciju (aFRR) ieviešana, kas veicinās ar aFRR Eiropas balansēšanas enerģijas platformu PICASSO integrētu enerģijas tirgus izveidi;
  • izmaiņas nebalansa norēķinos atbilstoši izmaiņām balansēšanas enerģijas tirgos, kā arī pārejot no vienas stundas nebalansa norēķina perioda uz 15 minūšu periodu;
  • Baltijas slodzes un frekvences kontroles bloka izveide;
  • balansēšanas rezervju kapacitāšu tirgus izveide.

Uzlādēts viedoklis

Pārsteidzoši, ka par šo neviens iepriekš nebija ziņojis. Tās ir lielas ziņas. 80 MW/160 MWh ir liels projekts. Tas jaudas ziņā ir pielīdzināms pusei no TEC-1. Latvijas vēstnesī gan minēts, ka tā ir kopējā jauda, kas nozīmē, ka tie varētu būt vairāki projekti atsevišķās vietās. Teorētiski vislabākais risinājums būtu tādus izvietot pie elektroenerģijas ražotājiem un teorētiski visvairāk iegūtu tieši TECi, kam strauja reakcija uz situāciju nozīmē augstas izmaksas. Vienlaikus no valsts drošības aspekta varbūt labāk būtu vairākas vietas visā valstī, koncentrējoties uz vitāli svarīgākajiem punktiem.

  Aptauja: Enerģijas ieguvē arvien būtiskāka kļūst ietekme uz vidi un veselību

Šobrīd lielākais bateriju projekts ir ASV esošais Moss Landing Energy Storage Facility ar kopējo jaudu 400 MW/1’600 MWh.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Uzlādēts veikals. Viss Tavam elektromobīlim/elektroauto. Uzlādes stacijas, wallbox, kabeļi un aksesuāri.
5 1 balsojums
Raksta novērtējums