Rīga, satiksme

Pētījums: Kam jāmainās, lai sabiedrība pārvietotos “zaļāk”?

Kam gan būtu jāmainās, lai rūdīts autobraucējs atteiktos no savas komforta zonas un pārkāptu uz elektroauto, sabiedrisko transportu vai velosipēdu?

Nupat ir skaidrs, ka dēļ pieņemtajām Eiropas Savienības regulām attiecībā uz siltumnīcas gāzu emisiju samazināšanu tuvākajā laikā atbrīvošanās no vieglo iekšdedzes auto radītajiem izmešiem būs neizbēgama realitāte. Kā liecina statistika, tieši personīgie auto ar dīzeļmotoriem ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emitentiem Latvijā. To radītais emisiju daudzums daudzkārt pārsniedz pilsētu sabiedriskā transporta, dzelzceļa un aviosatiksmes radītās SEG emisijas.

Šo veco dīzeļauto nomaiņa pret videi draudzīgiem spēkratiem būs viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijai, bet ne tikai. Tāpēc loģisks šķiet jautājums – vai videi draudzīga pārvietošanās Latvijā kopumā maz ir iespējama?

Swedbank veiktais pētījums liecina, ka tā nav neizpildāma misija, ja vien tiek novērsti šķēršļi vairākās jomās, kas pagaidām kavē videi draudzīgākas mobilitātes paradumiem iedzīvoties Latvijas sabiedrībā. Tie saistīti ar sabiedriskā transporta tīkla attīstīšanu, elektroauto pieejamību un infrastruktūru, “Park&ride” sistēmas izveidi un transporta koplietošanas risinājumu iedzīvināšanu.

Valsts subsīdijas var iekustināt elektroauto tirgu

Viens no risinājumiem ceļā uz videi draudzīgāku pārvietošanos ir novecojušā autoparka atjaunošana un pāreja uz elektriskajām vai hibrīd-automašīnām. Taču šo auto augstā cena ir galvenais iemesls, kas attur iedzīvotājus no to iegādes (norāda 76% cilvēku). Tāpat nozīmīgi šķēršļi ir arī valsts atbalsta trūkums šādu auto iegādei (43%), kā arī atbilstošas infrastruktūras izveide (40%).

Lai virzītos Eiropas zaļā kursa virzienā un sasniegtu noteiktos klimatneitralitātes mērķus, būs nepieciešami dažādi risinājumi, kas atbalsta videi draudzīgāku pārvietošanos. Swedbank jau šobrīd ir ieviesusi izdevīgākus aizņemšanās nosacījumus “zaļāku” auto iegādei, un redzam, ka iedzīvotāju interese par šādiem auto ik gadu pieaug. Savukārt no nākamā gada paredzētais valsts atbalsts 4500 eiro apmērā elektroauto un hibrīdauto iegādei potenciāli veicinās videi draudzīgu auto pieejamību vēl plašākam lokam. Uz to cer arī 58% aptaujāto iedzīvotāju.
Taču skaidrs, ka tikai atbalsta risinājumi jaunu auto iegādei nerisinās samilzušo problēmu ar novecojušo auto parku un nevirzīs mūs straujiem soļiem pretī “zaļākai mobilitātei”. Tam būs nepieciešama kompleksa pieeja, ko uzsver arī lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju. Taču labā ziņa – cilvēki nepieturas pie vecajiem paradumiem tikai tāpēc, ka tā ir ērti, bet drīzāk racionālu iemeslu vadīti. Ja videi draudzīga pārvietošanās kļūs gan finansiāli, gan no infrastruktūras viedokļa pieejamāka, arī cilvēki visdrīzāk pārorientēsies no “vecā” uz “zaļo”.

Sergejs Romaņuks, Swedbank auto finansēšanas jomas vadītājs

Koplietošanas transports interesē, bet grūti atteikties no sava auto

Koplietošanas transportlīdzekļu plašāks pielietojums arī varētu būt viens no risinājumiem, lai tiektos uz “zaļāku” ikdienu. Jāatzīst, tikai 18% cilvēku Latvijā ir pamēģinājuši kādu no koplietošanas transportlīdzekļiem (auto, velosipēds, motorollers, skūteris), pie tam vien tikai desmitā daļa iedzīvotāju, kas ikdienā pārvietojas ar personīgo automašīnu (kā šoferi vai pasažieri), būtu gatavi biežāk izmantot koplietošanas automašīnas. Starp pretargumentiem dominē nevēlēšanās atteikties no priekšrocībām, ko sniedz privātais auto (52%), kā arī tas, ka koplietošanas auto nav pieejams dzīvesvietas tuvumā (33%).

  RTU pētnieki secina, ka zaļš transports Latvijai ir izaicinošs mērķis

Park&Ride” piepilsētās un pilsētu robežās: viens no risinājumiem

Viens no veidiem, ar kuriem sekmēt cilvēku pārvietošanās paradumu maiņu, varētu būt “Park&Ride” ieviešana, kas paredz, ka automašīnas tiek novietotas apsargātā autostāvvietā – pilsētas iebraukšanas robežā, un tālāk cilvēki brauc ar sabiedrisko transportu. Gandrīz puse (49%) respondentu uzskata, ka šādas sistēmas ieviešana lielajās pilsētās motivētu cilvēkus mazāk braukt ar auto. Tiesa gan vairāk kā trešdaļa (36%) respondentu atzīst, ka viņu pārvietošanās paradumus tas neietekmētu. “Park&Ride” sistēmas izveide būtu jāskata kontekstā izdevīgu autostāvvietu lokāciju, kā arī ar sabiedriskā transporta tīkla attīstību, – jaunu savienojumu izveidi, kas ļautu ērti nonākt galamērķī, apbraucot sastrēgumus.

Kopumā jāsaka, ka izvirzītie mērķi videi draudzīgas mobilitātes virzienā ir ambiciozi, un līdz 2030. gadam būs daudz paveicamu mājasdarbu. Taču tā ir arī iespēja veidot jaunus pārvietošanās paradumus pilsētu un nacionālā mērogā, nefokusējoties tikai uz personīgo automašīnu lietošanu, bet gan uz daudzveidīgu, ērtu un videi draudzīgu pārvietošanās tīklu, kas ietver dažādus pārvietošanās līdzekļus.

  Lietuva atjauno elektroauto subsīdijas - 5'000 € apmērā

Uzlādēts viedoklis

Patīkami redzēt, ka sabiedrība ir gatava racionālu iemeslu dēļ mainīt paradumus. Diemžēl, skatoties jauno automašīnu tirdzniecības tendencēs, kur dominē krosoveri, kas ir vienā cenu kategorijā ar EV, tas neatspoguļojas. Par lietoto auto tirgu vēl ir pāragri spriest, jo tikai tagad EV sāk sasniegt to vecumu, kāds vidējam latvietim patīk, pērkot auto no ārzemēm. Tas nāk, protams, arī ar izvēli – pirmie Nissan Leaf, Citroen C-Zero un tamlīdzīgi. Lai gan EV cenu paritāti sola jau 2024. gadā, jorpojām ir jāpagaida pāris gadi, lai varētu redzēt, kā 10+ gadus vecie EV ietekmē lietoto auto tirgu.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Uzlādēts veikals. Viss Tavam elektromobīlim/elektroauto. Uzlādes stacijas, wallbox, kabeļi un aksesuāri.
4 2 balsojumi
Raksta novērtējums