Pētījums: Kam jāmainās, lai sabiedrība pārvietotos “zaļāk”?

7

Kam gan būtu jānotiek, lai rūdīts autobraucējs atteiktos no savas komforta zonas un pārkāptu uz elektroauto, sabiedrisko transportu vai velosipēdu?

Rīga, satiksme

Rīga, satiksme (Pexels)

Kam gan būtu jāmainās, lai rūdīts autobraucējs atteiktos no savas komforta zonas un pārkāptu uz elektroauto, sabiedrisko transportu vai velosipēdu?

Nupat ir skaidrs, ka dēļ pieņemtajām Eiropas Savienības regulām attiecībā uz siltumnīcas gāzu emisiju samazināšanu tuvākajā laikā atbrīvošanās no vieglo iekšdedzes auto radītajiem izmešiem būs neizbēgama realitāte. Kā liecina statistika, tieši personīgie auto ar dīzeļmotoriem ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emitentiem Latvijā. To radītais emisiju daudzums daudzkārt pārsniedz pilsētu sabiedriskā transporta, dzelzceļa un aviosatiksmes radītās SEG emisijas.

Šo veco dīzeļauto nomaiņa pret videi draudzīgiem spēkratiem būs viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijai, bet ne tikai. Tāpēc loģisks šķiet jautājums – vai videi draudzīga pārvietošanās Latvijā kopumā maz ir iespējama?

Swedbank veiktais pētījums liecina, ka tā nav neizpildāma misija, ja vien tiek novērsti šķēršļi vairākās jomās, kas pagaidām kavē videi draudzīgākas mobilitātes paradumiem iedzīvoties Latvijas sabiedrībā. Tie saistīti ar sabiedriskā transporta tīkla attīstīšanu, elektroauto pieejamību un infrastruktūru, “Park&ride” sistēmas izveidi un transporta koplietošanas risinājumu iedzīvināšanu.

Valsts subsīdijas var iekustināt elektroauto tirgu

Viens no risinājumiem ceļā uz videi draudzīgāku pārvietošanos ir novecojušā autoparka atjaunošana un pāreja uz elektriskajām vai hibrīd-automašīnām. Taču šo auto augstā cena ir galvenais iemesls, kas attur iedzīvotājus no to iegādes (norāda 76% cilvēku). Tāpat nozīmīgi šķēršļi ir arī valsts atbalsta trūkums šādu auto iegādei (43%), kā arī atbilstošas infrastruktūras izveide (40%).

Lai virzītos Eiropas zaļā kursa virzienā un sasniegtu noteiktos klimatneitralitātes mērķus, būs nepieciešami dažādi risinājumi, kas atbalsta videi draudzīgāku pārvietošanos. Swedbank jau šobrīd ir ieviesusi izdevīgākus aizņemšanās nosacījumus “zaļāku” auto iegādei, un redzam, ka iedzīvotāju interese par šādiem auto ik gadu pieaug. Savukārt no nākamā gada paredzētais valsts atbalsts 4500 eiro apmērā elektroauto un hibrīdauto iegādei potenciāli veicinās videi draudzīgu auto pieejamību vēl plašākam lokam. Uz to cer arī 58% aptaujāto iedzīvotāju.
Taču skaidrs, ka tikai atbalsta risinājumi jaunu auto iegādei nerisinās samilzušo problēmu ar novecojušo auto parku un nevirzīs mūs straujiem soļiem pretī “zaļākai mobilitātei”. Tam būs nepieciešama kompleksa pieeja, ko uzsver arī lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju. Taču labā ziņa – cilvēki nepieturas pie vecajiem paradumiem tikai tāpēc, ka tā ir ērti, bet drīzāk racionālu iemeslu vadīti. Ja videi draudzīga pārvietošanās kļūs gan finansiāli, gan no infrastruktūras viedokļa pieejamāka, arī cilvēki visdrīzāk pārorientēsies no “vecā” uz “zaļo”.

Sergejs Romaņuks, Swedbank auto finansēšanas jomas vadītājs

Koplietošanas transports interesē, bet grūti atteikties no sava auto

Koplietošanas transportlīdzekļu plašāks pielietojums arī varētu būt viens no risinājumiem, lai tiektos uz “zaļāku” ikdienu. Jāatzīst, tikai 18% cilvēku Latvijā ir pamēģinājuši kādu no koplietošanas transportlīdzekļiem (auto, velosipēds, motorollers, skūteris), pie tam vien tikai desmitā daļa iedzīvotāju, kas ikdienā pārvietojas ar personīgo automašīnu (kā šoferi vai pasažieri), būtu gatavi biežāk izmantot koplietošanas automašīnas. Starp pretargumentiem dominē nevēlēšanās atteikties no priekšrocībām, ko sniedz privātais auto (52%), kā arī tas, ka koplietošanas auto nav pieejams dzīvesvietas tuvumā (33%).

Park&Ride” piepilsētās un pilsētu robežās: viens no risinājumiem

Viens no veidiem, ar kuriem sekmēt cilvēku pārvietošanās paradumu maiņu, varētu būt “Park&Ride” ieviešana, kas paredz, ka automašīnas tiek novietotas apsargātā autostāvvietā – pilsētas iebraukšanas robežā, un tālāk cilvēki brauc ar sabiedrisko transportu. Gandrīz puse (49%) respondentu uzskata, ka šādas sistēmas ieviešana lielajās pilsētās motivētu cilvēkus mazāk braukt ar auto. Tiesa gan vairāk kā trešdaļa (36%) respondentu atzīst, ka viņu pārvietošanās paradumus tas neietekmētu. “Park&Ride” sistēmas izveide būtu jāskata kontekstā izdevīgu autostāvvietu lokāciju, kā arī ar sabiedriskā transporta tīkla attīstību, – jaunu savienojumu izveidi, kas ļautu ērti nonākt galamērķī, apbraucot sastrēgumus.

Kopumā jāsaka, ka izvirzītie mērķi videi draudzīgas mobilitātes virzienā ir ambiciozi, un līdz 2030. gadam būs daudz paveicamu mājasdarbu. Taču tā ir arī iespēja veidot jaunus pārvietošanās paradumus pilsētu un nacionālā mērogā, nefokusējoties tikai uz personīgo automašīnu lietošanu, bet gan uz daudzveidīgu, ērtu un videi draudzīgu pārvietošanās tīklu, kas ietver dažādus pārvietošanās līdzekļus.

Uzlādēts viedoklis

Patīkami redzēt, ka sabiedrība ir gatava racionālu iemeslu dēļ mainīt paradumus. Diemžēl, skatoties jauno automašīnu tirdzniecības tendencēs, kur dominē krosoveri, kas ir vienā cenu kategorijā ar EV, tas neatspoguļojas. Par lietoto auto tirgu vēl ir pāragri spriest, jo tikai tagad EV sāk sasniegt to vecumu, kāds vidējam latvietim patīk, pērkot auto no ārzemēm. Tas nāk, protams, arī ar izvēli – pirmie Nissan Leaf, Citroen C-Zero un tamlīdzīgi. Lai gan EV cenu paritāti sola jau 2024. gadā, jorpojām ir jāpagaida pāris gadi, lai varētu redzēt, kā 10+ gadus vecie EV ietekmē lietoto auto tirgu.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

4 2 balsojumi
Raksta novērtējums
Pieraksties
Paziņojums no
guest
7 Komentāri
jaunākais
vecākais visbalsotākais
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Arnis Bergs
Arnis Bergs
Viesis
15/11/2021 14:48

Jāņem vērā, ka LV pēc vieglo auto skaita/1000 iedz. ir pēdējā vietā ES, tātad paradumi jau šobrīd ir salīdzinoši zaļi. “Vecs autoparks” – lozungs bez pamatojuma, piem., nobraukums dažādās vecuma grupās, faktiskā degvielas patēriņa uz 100km salīdzinājums, auto kalpošanas laiks un radītā vides piesārņojuma kopējā “pēda”, IKP uz iedzīvotāju un Džini koeficients.

Ģirts
Viesis
15/11/2021 10:52

Pirms mēneša pārdevu savu 2012.gada dīzeļmašīnu un mēģinu dzīvot ar koplietošanas mašīnām, skrejriteņiem, sabiedrisko, velo un kājām. Dzīvoju centrā. Vairāk vai mazāk izdodas. Brīvdienās biju ar Fiqsy mašīnu aizdevies uz Viļņu. Nobraucu 620 km. Nomā samaksāju 83.40 EUR (ar 20% atlaidi). Pa ceļam Ielādēju 11EUR. Salīdzināmi ar izmaksām autobusam diviem cilvēkiem turp/atpakaļ, kā arī manu veco dīzeli un esošajām degvielas cenām. Parasta (sakarīga) nomas mašīna, ar garantijām, pilnvarām plus degvielu sanāk dārgāk. Forši, ka Lietuvā ir atrodamas pie šosejām 50kwh bezmaksas uzlādes. Citādi būtu dārgāk. Padzīvošu šādā režīmā līdz subsīdijām un mēģināšu saprast vai man maz vajag auto. Laiks gan aiziet ilgāks, jo abos virzienos divreiz pa ceļam lādējos (15-30min.).

Normunds
Normunds
Viesis
15/11/2021 09:33

Jāpalielina nodoklis visiem jauniem auto, jo lai saražotu jaunu auto ar “zaļumu” tur ir mazs sakars. Visiem pārvietošanos jāveic ar kājām, velosipēdu vai zirgu. Nu vēl tālākiem maršrutiem sabiedriskais transports.

Visvaldis
Visvaldis
Viesis
15/11/2021 08:43

Ļaudis,kas nelieto un nevēlas telefonus ar apgrūtinājumiem(Viedtelefonus-laika zagļus),vienkārši netiek lietot koplietošanas transportu.

Visvaldis
Visvaldis
Viesis
15/11/2021 08:36

Valsts subsīdijām elektroauto iegādei ir jābūt tādām,lai dīzeļauto un elektroauto cenas pie auto pirkšanas novienādotos.

Visvaldis
Visvaldis
Viesis
15/11/2021 08:32

Pirmkārt ir jāizskauž apstākļi,ka elektromobīļu ātrās uzlādes cenas uz 100km pārsniedz dīzeļauto uzpildes cenas apmēram divas reizes !

Kārlis Mendziņš
Atbilde  Visvaldis
16/11/2021 17:29

Kur izrāvi, ka pārsniedz 2x dīzeļauto cenu uz 100 km? Cik tagad sanāk maksā dīzelim 100 km? ~10€?
E-mobi tīklā cena ir 0.15 €/min, kas nozīmē, ka EV ar patēriņu 20 kWh/100km (kas ir daudz) un uzlādes spēju 40kW (kas ir nekas īpašs) izmaksas uz 100 km ir 4.5€.
Nemaz nerunājot par uzlādi mājās vai bezmaksas iespējas.

Pēdējoreiz rediģēja 2 gadi atpakaļ Kārlis Mendziņš
7
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: