Pieredzes stāsts: Pār Eiropu ar Hyundai Inster
Kad pie lādētāja Austrijā man neuzticīgi jautāja: ‘Tu tiešām atbrauci no Latvijas ar šito?’, es tikai pasmaidīju. Hyundai Inster pierādīja, ka pilsētas elektroauto spēj sagraut mītus par tāliem braucieniem, pārvēršot 2000 kilometru ceļu pāri Eiropai negaidīti baudāmā piedzīvojumā.
Mārtiņš Belte Hyundai Inster (Personīgais arhīvs)
Kad pie lādētāja Austrijā man neuzticīgi jautāja: ‘Tu tiešām atbrauci no Latvijas ar šito?’, es tikai pasmaidīju. Hyundai Inster pierādīja, ka pilsētas elektroauto spēj sagraut mītus par tāliem braucieniem, pārvēršot 2000 kilometru ceļu pāri Eiropai negaidīti baudāmā piedzīvojumā.
Raksta autors ir Mārtiņš Belte. Ja arī tev ir savs pieredzes stāsts, ar ko vēlies dalīties, raksti uz info@uzladets.lv.
Nedaudz personīgās EV vēstures: Pirmo reizi braucu ar elektrisko auto 2015. gadā – ar Volkswagen eUP, kad sadarbojos ar Ropažu pašvaldību. Tā pieredze mani pārliecināja, ka arī es vēlos sev elektrisko auto. Un beidzot 2017. gadā iegādājos lietotu Nisssan Leaf. Lai arī neliela baterija, tas nemazināja sajūtu, ka pārsēžos modernākā, klusākā un dinamiskākā transportā.
Ar Leaf ik mēnesi nobraucu vidēji 2000 km. Mana ikdiena tolaik bija Ropaži–Rīga–Ķekava, un Leaf mani visur aizveda bez stresa. Jā, tālaikiem izbraucieniem – uz Igauniju, Lietuvu vai Ērgļiem – bija biežāk jālādē – ik pēc 50–120 km. Taču paradoksāli: es galapunktā jutos labāk, nevis sliktāk. Tieši tāpēc, ka ik pa laikam biju spiests izkustēties. Tas bija mans pirmais nozīmīgais atklājums: uzlādes pauzes, ja tās pieņem, kļūst par svarīgu sastāvdaļu arī fiziskajai veselībai.
Laiks pagāja, nomainīju Nissan Leaf uz Tesla Model 3. Divi gadi atpakaļ pusi dzīves pārcēlu uz Horvātijas dienvidiem. Tur ar Model 3 manevrēt pa šaurajām ielām un intensīvajām parkošanās zonām atņēma jebkādu prieku no auto vadīšanas. Un mana dzīves biedre nebija gatava braukt ar tik lielu auto, tā vietā turpinot braukt ar savu Suzuki Swift. Bija atkal laiks pārmaiņām un 2025.gada vasarā iegādājos Hyundai Inster.
Izvēlējāmies tieši Hyundai Inster. Un beidzot Suzuki Swift aizstāja mazs, bet ietilpīgs EV
Kad pārcēlos uz Splitu (Horvātiju), dzīves biedrei mājās bija uzticamais Suzuki Swift. Mazs, veikls, ideāls šauro ielu manevrēšanai. Bet — tas bija iekšdedzes auto, un komforta ziņā neatbilda tam, pie kā biju pieradis. Vajadzēja kaut ko tādu pašu izmērā, bet mūsdienīgu un dinamiskāku. Un šeit sākās problēma.

Mazie auto vairs nav mazi. Pat Renault 5, kuru arī apsvērām, ir fiziski lielāks par veco Swift. Un Renault 5 gadījumā pasažieri neiegūst īpaši vairāk vietu kājām. Lielākajai daļai ražotāju jaunais “mazais” auto ir lielāks kā tā priekšteči. Hyundai Inster bija viens no retajiem īstajiem mazākiem elektroauto, kas reāli ir mazs, bet salonu izmanto netipiski efektīvi:
- augsti griesti,
- šaurāks un tikai nedaudz garāks par Swift,
- atbīdāmi aizmugurējie sēdekļi,
- priekšējie krēsli nolokāmi līdzeni – ja ļoti grib, var ieklāt matraci un gulēt,
- jumta sliedes, ja bagāžnies kādā situācijā ir pa mazu.
Gribu pieminēt, ka iekārdināja arī Vehicle2Load funkcija, ne tikai ar adapteri, bet arī salona iekšienē ir rozete, kuru jau pāris reizes esam izmantojuši. Un vēl tas amizantais dizains, kas sākumā likās jokains, bet jo ilgāk skatījāmies, jo vairāk tas mums iepatikās. Inster kļuva par loģisku Swift pēcteci, tikai ar daudz vairāk funkcijām un daudz mazāk motora trokšņa.
Pirmie iespaidi: mazs, praktisks, ērtāks nekā gaidīju – bet ar dažām arhioloģiskām pogām
Pēc Tesla Model 3, sēžoties Insterā, uzreiz jutu, ka kājas stāv ciešāk kopā. Bet — plecu platumam manam augumam problēmu nebija, sēdpozīcija pilnīgi pieņemama. Interesanti, ka pabraucot ar Mercedes CLA, šaurība likās pat tāda pati kā Hyundai Insteram. Kreiso elkoni uz durvīm nav kur likt, bet tas man ikdienā netraucē.
Pirmās ievērotās vājības:
| Funkcija / Elements | Problēma | Lietotāja komentārs |
| Start/Stop poga | Lieks solis | Pēc Teslas tas šķiet kaitinoši un novecojuši. |
| Accessory Mode | 12V baterijas risks | Ja nospiež pogu bez bremžu pedāļa, auto tērē mazo bateriju. |
| Infotainment | Lēndarbība | Sistēma ir lēnāka nekā konkurentiem; nācās glābt ar AI Box. |
| Digital Key 2 Touch | Reakcijas ātrums | Ļoti lēni atslēdz auto; ātrāk sanāk caur aplikāciju. |
| Baterijas sagatavošana | Nav manuālas vadības | Strādā tikai caur iebūvēto navigāciju, dodoties uz lādētāju. |
| Baterijas rādījums | Nelineāra izlāde | Pēdējie 20% iztek ātrāk nekā pirmie. Tas var pārsteigt nepieredzējušus braucējus. |
Bet kopējais pirmais iespaids bija ļoti labs: ērts, pārdomāts mazais auto, kuram vienkārši vajadzētu modernāku tehnoloģisko “arhitektūru”.
Brauciens uz Horvātiju: divas dienas, 2000+ kilometri un pārsteidzoši normālas izjūtas
Maršrutu uz Horvātiju jau biju veicis ar Tesla Model 3 SR+, līdz ar to shēma bija zināma. Lielā atšķirība: Tesla Supercharger tīkla pieejamība un ērtība. Līdz ar to, priekš Inster, papildus iegādājos ChargeMyHyundai Subscription, lai izmēģinātu Plug&Charge — piebrauc, iespraud un lādējas. Bez aplikācijām, bez kartēm. Atsevišķi tīkli to atbalsta, piemēram, Ionity, un, lai arī dārgāk, gribējās redzēt, vai ērtība attaisno cenu. Par to varu teikt, ka attaisno, jo mēs ikdienā, Splitā, tāpat bez maksas lādējamies.

Brauciens sākās ar nakšņošanu Viļņā pie radiem un pēc tam Čehijā. Viesnīcā pa nakti auto uzlādējās bez maksas. Līdz Čehijas-Austrijas robežai viss ritēja pēc plāna; patīkami pārsteidza, ka uzlādes punkti, ko ABRP piedāvāja Insteram, bija līdzīgās vietās, ko piedāvāja manai Teslai. Bet, ja padomā, tas bija sagaidāms, jo gan Hyundai Inster LR un Tesla Model 3 SR+ (2020) ir līdzīga izmēra baterijas un, galvenokārt sanāk Inster tikai nedaudz ilgāk lādēt, kā arī mazākā ātrumā braukt, lai nebūtu tik augsts patēriņš.
Par uzlādi:
Hyundai Inster tur 80 kW uzlādes jaudu ļoti stabilā, gludā līknē, un, ja no galvas atceros, tā krītas tikai pēc ~70%. Tas padara uzlādi ārkārtīgi paredzamu. Nav tā “vai nu man būs 40 kW vai 80 kW”. Ir nianses, kā vienmēr, bet pie 100+kW uzlādes punktiem, normālā baterijas temperatūrā šis ir devis man vairāk pārliecības sajūtu kā biju gaidījis.
Pie Austrijas robežas nolēmām eksperimentēt un braukt pa nemaksas ceļiem līdz pat Splitai. Te jāatzīst: dažviet tas bija lieliski, dažviet — pārlieku lēni un nogurdinoši. Patēriņš bija mazs, un uzlādes veicām ik pēc 3–4 stundām, kas ir pārāk reti, jo sagurums jau liek par sevi manīt pēc 2 stundu braukšanas.
Vienīgais “ko nu?” brīdis bija pie Plitvicas ezeriem, kur uzlādes punkts Elen nestrādāja un nācās meklēt kādas mazpilsētas lādētāju. Tagad atskatoties uz to, vajadzēja pamēģināt Hyundai uzlādes karti, nevis aplikāciju, jo stacija strādāja, tik aktivizēt no aplikācijas nekādi neizdevās.
Kopumā:
Ja ar Tesla Model 3 SR+ līdz Horvātijai ir divu dienu brauciens, tad ar Hyundai Inster ir precīzi tikpat — divas dienas. Ar nosacījumu, ka nebrauc sacensību režīmā. Un, ja gribam salīdzināt ar ICE, mani draugi, kas braukuši ciemos līdz Splitai no Latvijas, arī pavadīja 2-3 dienas ceļā.

Ja jāsteidzas 400 km garā šosejas distancē — Inster nav ideāls, jo uzlādes ātrums visu steigu atcels. Bet ja runa ir par atpūtas braucienu vai visas dienas braucienu, plānošana ir vienkārša un ceļš — komfortabls.
Ikdienā Inster ir izcils šaurajos dienvidos
Horvātijā dienvidos satiksme ir šaura. Ielas šauras. Parkošanās vietas vēl šaurākas. Un tur Inster jūtas kā mājās. Tā manevrētspēja ļauj iebraukt tur, kur citi pat nemēģina. Neskatoties uz mazajiem izmēriem, nesen četratā devāmies uz Bosniju – pat gariem pasažieriem aizmugurē bija pārsteidzoši ērti. Kā šoferis es jūtos kā karalis dēļ pārskatāmības — augsta sēdpozīcija, labi redzamas malas, ideāls izmainoties uz kalnu ceļiem vai autoparkiem.

Splitā joprojām ir vairāki 11 kW AC punkti bez maksas mums svarīgās ikdienas vietās; auto praktiski vienmēr ir pilns, un par “degvielu” nav jādomā. Šis auto mazajās dienvidu ielās dod pārliecību — mums tas ir svarīgi.
Noteikti jāuzlabo
Lai gan kopumā auto priecē, ir dažas lietas, kuras ražotājam noteikti vajadzētu uzlabot. Vispirms jau infotainment sistēma – tā ir lēna un savā funkcionalitātē pārāk vienkāršota, tādēļ situāciju nācās “glābt”, pievienojot Android Interface Box. Arī interjera izvēle ir kutelīgs jautājums. Tumšajā versijā lētā plastmasas apdare pārāk uzkrītoši krīt acīs, un, lai gan gaišais interjers situāciju vizuāli uzlabotu, dīleru salonos augstākajās komplektācijās tas praktiski nebija pieejams.
Tomēr vislielākais mīnuss, kas tiešā veidā ietekmē pārliecības sajūtu ceļā, ir baterijas procentu precizitāte. Salīdzinot ar Tesla ierasto lineāro rādījumu, Hyundai algoritms šķiet pat nedaudz absurds: pēdējie 20% enerģijas burtiski “iztek” krietni ātrāk nekā pirmās iedaļas. Tas var ne pa jokam pārsteigt nepieredzējušu braucēju, tādēļ ražotājam būtu kritiski svarīgi pielāgot šo algoritmu realitātei – drošība un paredzamība tomēr ir prioritāte.
Padomi jaunajiem EV lietotājiem: jāiepazīst savs auto
Mans centrālais padoms ir novazāts, bet joprojām patiess: iepazīsti savu auto. Nav gluži raķešzinātne. Iemācīsies arī lietojot:
- Iepazīsti savu auto: Ne visi EV rāda procentus lineāri un ne visi sildīs bateriju automātiski.
- AC pret DC: Izpēti, cik kW tavs auto spēj uzņemt un kā ziema to ietekmē.
- Nav raķešzinātne: Viss atnāks lietojot. Galvenais ir pieņemt uzlādes pauzes kā daļu no ceļojuma kultūras.
- Un tev nevajag speciālās EV riepas tavam EV.
Mazie, bet spilgtie atgadījumi ar Hyundai Inster
Horvātijā Inster ir izvērties par īstu uzmanības magnētu, un ne jau tikai sava neparastā dizaina dēļ – cilvēkus fascinē tas, cik praktisks šāds mazais elektroauto var būt realitātē.
Uzmanība mūs pavada ik uz soļa. Reiz, kad mana draudzene mēģināja noparkoties, viņu apstādināja divi vīrieši, lai izpētītu salonu. Izrādās, viens no viņiem jau bija nopircis šādu auto savai meitai un tagad aizrautīgi demonstrēja biedram, cik neticami daudz vietas tajā ir. Citreiz pie auto pienāca pilsētas uzraugi – nevis lai izrakstītu sodu, bet gan lai lūgtu atļauju apskatīt auto tuvāk, jo vietējā dome nopietni apsverot Inster iegādi pilsētas dienestu vajadzībām.
Neizpaliek arī kuriozi uz lielceļiem. Pie kāda Ionity lādētāja Austrijā mūs ilgstoši vēroja kāds Volkswagen ID.3 īpašnieks, līdz beidzot pienāca un ar neslēptu izbrīnu jautāja: “Tu tiešām no Latvijas atbrauci ar ŠITO? Drosmīgi!” Es viņu mierināju, sakot, ka Baltijā infrastruktūra ir līmenī, un aicināju droši braukt ciemos.
Arī praktiskais “testiņš” braucienā uz Bosniju izturēja kritiku – divi gara auguma pasažieri pēc ceļa aizmugurējos sēdekļos atzina, ka auto ir negaidīti ērts. Galu galā izskatās, ka Inster spēj iepriecināt un pārsteigt apkārtējos daudz vairāk, nekā sākotnēji varētu domāt pat skeptiskākais auto entuziasts.
Noslēgumā: Hyundai Inster ir mazs auto, kas izrādās “tieši pietiekams”
Hyundai Inster nav šosejas kumeļš, bet tas ir racionāla, patīkama un neticami ietilpīga izvēle, kas nebaidās arī no ļoti tāliem ceļiem:
- pilsētā un kalnu ceļos dara dzīvi vieglāku,
- lielos braucienos spēj vairāk, nekā no tā sagaida,
- ietilpst vietās, kur citi auto vienkārši nevar,
- un ir kārtīgs mazo EV konkurents.
Ja tava ikdiena ir pilsēta, piepilsēta, kalnu ciemi, ik pa laikam izbrauc tālāk, un tu gribi komfortabli veikli izmainīties ar milžiem, tad Inster ir īstā izvēle.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
