Kāpēc nevajag ēst sniegu? Ne tikai dzelteno
Sniegu, kas ir dzeltenā krāsā, nevajadzētu ēst pašsaprotamu iemeslu dēļ. Diemžēl, nesenie zinātniskie pētījumi liecina, ka sniegu vispār nebūtu vēlams ēst.
Pētījums, kas publicēts “Environmental Science: Process & Impacts” (“Vides Zinības: Process & Ietekme”), norāda uz to, ka sniegs nav veselīgs un no tā ēšanas ir jāizvairās. Sniegs labi absorbē mazās daļiņas. Tieši tāda izmēra, kādas ir sastopamas mašīnu izplūdes gāzēs.
Sniega ēšana ir pielīdzināma deguna pielikšanai pie mašīnas izpūtēja. Kā zināms, gaisa piesārņojums ir nopietns drauds veselībai – katru gadu 3.3 miljoni cilvēku mirst no tā, ka tiek elpots netīrs gaiss.
Šī iemesla dēļ ir svarīgi apzināties to, ka piesārņojums tiek absorbēts dažādos veidos. Daudz kas paliek gaisā, ko elpo cilvēki, dzīvnieki un augi, bet daudz arī tiek filtrēts caur apkārtējo vidi, kas rada netiešu kaitējumu.
Pētnieku grupa no Montreālas MakGilla Universitātes (McGill University in Montreal) nolēma pārbaudīt sniega spējas absorbēt piesārņojumu. Savā pētījumā tika simulēti sniegaini apstākļi mākslīgā vidē – sniega kambarī. Šajā kambarī tika maisīti dažādi sniega paveidi ar tipiskiem gaisa piesārņojumiem, ko var atrast automašīnu izplūdes gāzēs. Analizēs meklēja organisko oglekli, benzīna paliekas, toluolu, etilbenzīnu un ksilēnus pirms procesa, pēc procesa un procesa laikā.
Pētnieki atklāja, ka bija vajadzīga tikai viena stunda, lai piesārņojums sniegā būtu ievērojami palielinājies. Toksiskās daļiņas tiek ieslodzītas mazajās sniega daļiņās vai samaisījās izkusušajā sniegā. Tas nozīmē, ka sniegs kalpo kā efektīvs uzkrājējs mašīnu izplūdes gāzēm.
Kad sniegs izkūst, piesārņojums vai nu paliek izkusušajā ūdenī vai arī iztvaiko.
Nākamreiz, kad izbāz mēli, lai noķertu kādu sniega pārslu, padomā, vai vēlies to ar veca dīzeļa garšu!