Koki palīdz cīnīties ar piesārņojumu

Jau zinām, ka koki, pārveidojot oglekļa dioksīdu skābeklī, palīdz attīrīt gaisu, bet izrādās, ka tie spēj darīt arī daudz vairāk.

Nesenā Barbaras Māras vadītā pētījumā, kurš veikts Lankasteras Universitātē atklāts, ka arī Latvijā bieži sastopamie nokarenie bērzi (betula pendula) spēj absorbēt līdz pat 50% no transportlīdzekļu radītā kaitīgā piesārņojuma.

Piesārņojums izpaužas izplūdes gāzu, bremžu kluču radīto putekļu un dažādu citu metālisku daļiņu veidā kopumā. Šāds piesārņojums var būt gan cietā, gan šķidrā veidā un tas jau ticis saistīts ar dažādām elpceļu slimībām, piemēram, astmu. Mazā izmēra dēļ daļiņas viegli nokļūst plaušās un tur arī paliek. Tie, kuri dzīvo pilsētu tuvumā atrodas paaugstināta riska grupā saslimt.

Šī pētījuma laikā tika mēģināts noskaidrot kā koki palīdz kontrolēt piesārņojumu, lai šīs zināšanas varētu pielietot jaunos pilsētplānošanas projektos. Pētnieki izmantoja nokarenos bērzus, kuri ir atrodami gan Eiropā, gan Dienvidrietumāzijā. Svarīgi atcerēties, ka ne visiem kokiem piemīt līdzvērtīga spēja absorbēt piesārņojošās daļiņas.

Kā tas notika?

Pētījums tika veikts viena kvartāla ietvaros un daļiņu saturs tika noteikts, balstoties uz paraugiem, kuri tika iegūti katrā no astoņām mājām, kuras piedalījās projektā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot tieši cik daudz piesārņojuma ieelpo katra ģimene. Pēc tam, kad tika paņemti sākotnējie paraugi, uz ielām tika izvietoti nokarenie bērzi. Tie tika novietoti starp ielu un mājām, tādējādi radot barjeru, lai piesārņojums netiktu cauri. Ar mitru salveti tika paņemti putekļu paraugi no dažādām vietām, kamēr ar sensoru katras 10 minūtes tika mērīts piesārņojošo daļiņu kopējais līmenis gaisā. Pēc divām nedēļām tika konstatēts, ka mājās, pie kurām tika izvietoti nokarenie bērzi, piesārņojuma līmenis bija vairāk kā par 50 procentiem mazāks.

Rezultāti

Pēc tam pētnieki centās noskaidrot, kas ir tas, kas palīdz kokiem būt tik efektīviem. Ar elektronmikroskopu izpētot lapas, tika atklātas matiņiem līdzīgas struktūras, kuras absorbē gaisā esošās daļiņas.

Vēl ir nepieciešami padziļinātāki pētījumi, lai noskaidrotu cik ātri lapas absorbē piesārņojumu, vai tam ir kāds negatīvs, paliekošs efekts uz kokiem, vai piesārņojums tiešām paliek koku lapās, kā arī vai ar vēju tas netiek izpūsts ārā, tādējādi turpinot ietekmēt cilvēku veselību.

Avots: iflscience