Zaļāka zāles pļaušana
Pavasaris klāt un daudzi no mums sāk pievērsties dārza kopšanas darbiem. Putni čivina, ziedi plaukst un kaimiņš sestdienās septiņos no rīta pļauj zālienu ar savu skaļo zāles pļāvēju, kas visbiežāk ir ar iekšdedzes motoru.
Zāles pļāvējs
Pavasaris klāt un daudzi no mums sāk pievērsties dārza kopšanas darbiem. Putni čivina, ziedi plaukst un kaimiņš sestdienās septiņos no rīta pļauj zālienu ar savu skaļo zāles pļāvēju, kas visbiežāk ir ar iekšdedzes motoru.
Tā skaņa un citreiz arī smaka, kas nāk līdzi šiem pļāvējiem, nav īpaši iecienīta starp cilvēkiem, kam patīk nedaudz ilgāk pagulēt, mierīgi atpūsties un izbaudīt svaigo gaisu.
Daudzi nemaz nezina, ka ir arī citi varianti kā pļaut zālienu. Ir mehāniskie pļāvēji, mauriņa pļaušanas roboti, elektriskie zāles pļāvēji un arī elektriskie mauriņa traktori.
Mehāniskie (nemotorizētie) ir visdraudzīgākie videi un veselībai. Ar tiem pļaujot, cilvēks pastaigājas, nepatērē necik naudas izteiksmē un tas ir zālājam veselīgāk. Apkope ir teju neesoša, tikai tik, cik asmeņi reizi sezonā jāuzasina. Tomēr jārēķinās, ka lielām platībām (500+ m2) tas nebūs īpaši praktiski, ja būs vēlme arī kaut ko citu pa dienu darīt, un ka būs problemātiski nopļaut leknu un lielu (10+ cm) zāli.
Mauriņa pļaušanas roboti ir domāti vairāk mazdārziņiem un tie var pļaut patstāvīgi bez pieskatīšanas, līdzīgi kā putekļu sūkšanas roboti.
Elektriskie zāles pļāvēji ir divu veidu – ar vadu vai ar bateriju. Ar vadu aprīkots zāles pļāvējs ir ierobežots pļaušanas laukumā, bet ar akumulatoru esošais zāles pļāvējs ir ierobežots pļaušanas laikā (tipiski 1 – 2 stundas). Līdzīgi ir ar mauriņa traktoriem. Šiem zāles garums un leknums nav tāds šķērslis kā stumjamajiem zāles griezējiem.
Starp citu, zāles pļāvējiem nav tādu izmešu regulu, kā ir autotransportam un vēl nereti, tos uzpildot, aizlīst garām degviela tādējādi piesārņojot zemi. Vienā pētījumā tika secināts, ka, darbinot ar benzīnu darbināmu zāles pļāvēju, stundas laikā tiek izlaisti tik pat daudz izmešu, kā nobraucot 160 km ar automašīnu. EPA pieļauj, ka katru gadu aptuveni 65’000’000 litri degvielas aizlīst garām, uzpildot pļaujmašīnas.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Sakarā ar to ka šī lapa rāda nejaušus rakstus malā, ieraudzīju šo paseno rakstu. Izlasot rakstu un uzmetot aci avotiem, paliek skaidrs ka raksta autors zāli pats pļāvis nav, un angļu valodas prasmes arī klibo – avotā rakstīts “stunda pļaušanas ar pļāvēju VAR RADĪT PIESĀRŅOJUMU pat tik daudz, cik mašīna, nobraucot 100 jūdzes” – diemžēl raksta autoram klibo angļu valodas zināšanas, tāpēc “var” pārtapis par “tiek” un “piesārņojums” par “izmeši”. Ar “var radīt” ir domāts nopists pļāvējs ar nepareizi sakruķītu karbuli, ar kādu jāpļauj visu laiku esot dūmu mākonī, un ar “piesārņojumu” domāti ogļūdeņraži, oglekļa monoksīds un tamlīdzīgas lietas – pretstatīts tiek jauns benzīnnieks, kuram šādas vielas no izpūtēja praktiski nenāk. Ar vārdu “izmeši” latviešu valodā domā to, kas nāk ārā no izpūtēja – man vidēja lieluma depo nopērkams ķīniešu zāles pļāvējs, pļaujot pagaru zāli, stundas laikā sakurina ~0,5l benzīna – puslitram benzīna sadegot nekādīgi nevar radīt tikpat daudz izmešus kā nobraucot ar mašīnu 160 km, neatkarīgi no tā, kas tā par mašīnu… 🙂