Toyota nav apmierināta ar elektroauto rEVolūciju
Toyota izsenis nevēlas piedāvāt elektroauto un nesen Toyota vadītājs Akio Tojoda izteicās, ka ap elektroauto ir sacelts pārlieku liels “haips”. Ņemot vērā, ka daudzas valstis plāno aizliegt iekšdedzes dzinēju tirdzniecību, autoražotājam priekšā ir grūti laiki.
Toyota izsenis nevēlas piedāvāt elektroauto un nesen Toyota vadītājs Akio Tojoda izteicās, ka ap elektroauto ir sacelts pārlieku liels “haips”. Ņemot vērā, ka daudzas valstis plāno aizliegt iekšdedzes dzinēju tirdzniecību, autoražotājam priekšā ir grūti laiki.
Akio Tojoda, kas ir Toyota vadītājs, nesenā preses konferencē asi kritizēja elektroauto un teica, ka tās iznīcinās biznesus, pieprasīs milzīgas investīcijas un rada vairāk oglekļa emisijas. Šie izteicieni noteikti bija domāti Japānas valdībai, kas nolēmusi no 2035. gada aizliegt iekšdedzes dzinēju tirgošanu.
Toyota attieksme pret elektroauto ir klaji nicinoša, sakot, ka hibrīdi ir daudz labāki videi. Redzot, ka ar to nav gana, Toyota ir apsolījuši arī savu elektroauto, kuru prezentēs nākamgad (baumo, ka ražošana sāksies vien 2025.g.) un kurš būs aprīkots ar cietvielu baterijām. Ja vēsture ir kāds indikators par to, cik pieejams būs šis elektroauto, tad to ražos mazos apjomos un par augstu cenu, lai varētu turpināt vaimanāt, ka sabiedrība nevēlas elektroauto. Līdz tam brīdim galvenie elektroauto pārdošanas apjomi priekš Toyota būs no PSA grupas, kas ražos elektriskos Toyota komercauto.
Ja autoražotājs vēlas vēl būt nozīmīgs kādā no pasaules tirgiem, tam ir jāsāk tirgot elektroauto jau 2021. gadā. Lexus un Toyota jau ir spiesti to darīt Ķīnā ar elektriskajām UX un CH-R versijām.
Šobrīd Toyota vienīgais bezizmešu auto ir ūdeņraža Mirai. Tomēr visi Akio Tojoda minētie punkti ir attiecināmi arī uz šo tehnoloģiju. It īpaši infrastruktūras izbūve. Elektrība ir pieejama teju visur, ko nevar teikt par ūdeņradi.
Par elektroauto piesārņojumu jau sen būtu skaidrs un katrs kaut cik nopietnais pētījums ir nonācis pie secinājuma, ka elektroauto ir ievērojami labāki par iekšdedzes automašīnām. Citi argumenti, kas saistīti ar elektroauto baterijām, bet kurus A. Tojoda neizcēla, būtībā attiecas arī uz pašreizējiem Toyota hibrīdiem un tuvākajiem Toyota un Lexus elektroauto.
Nenoliedzami, ka, lai attīstītu elektroauto ražošanu, ir nepieciešamas investīcijas. Arī infrastruktūras izbūvei tādas ir nepieciešamas. Valstis ir ieinteresētas šādās investīcijās, jo tas ir ieguldījums sabiedrības veselībā.
Nevar arī noliegt, ka transporta sektora elektrifikācija iznīcinās to autonozari, kādu mēs zinām šobrīd. Vai tiks zaudētas vairākas darba vietas? Ļoti iespējams, bet tās tiks aizstātas ar jaunām darba vietām. Vai tamdēļ pretoties progresam?
Toyota visdrīzāk ir sapratuši, ka ir ceļā uz to, lai būtu autonozares Nokia vai Kodak. Maz ticams, ka kāds līdzi jutīs uzņēmumam, kurš nespēj piedāvāt labākus, drošākus un videi draudzīgākus produktus. Ja A. Tojoda senči varēja šo uzņēmumu radīt par pasaules vērtīgāko autoražotāju, tad A. Tojoda spēkos noteikti ir pārorientēt Toyota no iekšdedzes dzinēju mašīnu ražošanas uz elektroauto ražošanu. Vaimanāša ir atļauta, bet šajā gadījumā tā noteikti nepalīdzēs.
Pagaidām tas elektriskais Lexus neizskatās labs. Vācieši šim iedeva balvu par inovāciju – netipiski labu garantiju akumulatoram, bet tas arī viss…lādēšana ātrajā lādētājā ar Chademo līdz 50kW, kas mūsu apstākļiem vēl būtu OK, bet no maiņsprieguma – 6,6kW no vienas fāzes, kas man ir galīgi nepieņemami.
Pat Tesla pārorientējās uz Eiropas tirgu un ieviesa 11kW trīsfāzu lādēšanu un CCS ligzdu.
Par Japānu jāņem vērā, ka viņu elektrība ir stipri netīra, jo pēc Fukušimas avārijas viņi izvēlējās pāriet no kodolenerģijas uz fosilo kurināmo. (Viņi principā nevar izmantot saules gaismas un vēja enerģiju jo viņiem nav pieejamas tam nepieciešamās milzīgās platības.)
Toyota savukārt izvēlējās likt kārti uz ūdeņradi, kas nav ne zaļa, ne efektīva tehnoloģija, un tās vienīgā priekšrocība ir liels enerģijas blīvums uz masas vienību (ūdeņradis ir vieglākais elements visumā).
Agri vai vēlu gan Toyota, gan Japāna nonāks pie tā, ka pareizais ceļš ir elektriskais transports, kas iet ar elektrību, kas iegūta no kodolenerģijas.
Ir dzirdēts, ka viņi vēlas importēt ūdeņradi no Austrālijas, kas to ražotu no dabasgāzes un saules parkiem. To varētu izmantot TECos un h2auto.
Labums varētu būt tāds, ka daļēji var izmantot esošo uz ogļūdeņražiem balstīto infrastruktūru. Tikai mazāka efektivitāte, lielāka piņķerēšanās un tāda pat atkarība, kā šobrīd no naftas eksportētājiem.
Dabasgāze ar H2 lielāku piejaukumu >2-5% ir jau ar citiem degšanas lielumiem, kas prasa mainīt to izmantojošās iekārtas, kas noteikti nebūs lēti. H2 ir būtiski ātrāka aizdegšanās nekā metānam, kas draud ar liesmas nonākšanu iekārtās. Tās ir jāpārtaisa.