Kuras valstis ir Eiropas līderes e-autobusu ieviešanā?

Eiropā aizvien populārāki kļūst pilnībā elektriskie autobusi. Dažās valstīs to īpatsvars krietni pārsniedz 50% no jauno iepirkumu transportlīdzekļiem.

Dānijā, Luksemburgā, Nīderlandē pārsvarā ir autobusi bez emisijām. Zemāk parādīta diagramma parāda 2019. gadā reģistrēto nulles emisijas autobusu īpatsvaru Eiropas valstīs (gadā, reģistrējot vairāk nekā 1600 e-autobusu, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk kā 2018. gadā).

Rezultāti? Dānijai ir vadošā loma Eiropā ieviešot pilsētas autobusus bez emisijām, un 78% jauno transportlīdzekļu ir elektriski. Luksemburgā un Nīderlandē aptuveni divas trešdaļas jauno autobusu bija bez izmešu līmeņa. Citām ES valstīm, tajā skaitā Latvijai, tagad ir iespēja panākt, iekļaujot Covid atveseļošanas plānos autobusus bez emisijām, kas viņām jāiesniedz Eiropas Komisijai līdz aprīļa beigām.

Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā attiecīgi 26%, 24% un 23% no 2019. gadā reģistrētajiem pilsētas autobusiem bija bezemisijas (elektriskie vai ūdeņraža). Atpaliek Itālija, Polija, Vācija, Lielbritānija, Spānija un Francija, kas lieto 70% Eiropā pārdoto pilsētas autobusu. 2019. gadā mazāk nekā 10% no viņu nesen reģistrētajiem pilsētas autobusiem bija elektriski vai ar ūdeņraža šūnām.

Vācija 2020. gadā spēra nozīmīgu soli uz priekšu un tagad finansē 80% no augstajām e-autobusu iegādes izmaksām. Polija paziņoja, ka pilsētās ar 100 000 un vairāk iedzīvotāju līdz 2030. gadam viss sabiedriskais transports būs pilnībā elektrisks, un piešķīra 290 miljonus eiro šī mērķa atbalstam.

ES 750 miljardu eiro vērtais Covid atveseļošanas fonds ir skaidrs veids, kā finansēt e-autobusu ieviešanu. Tas būs svarīgi valstīm, kuras atrodas tabulas apakšdaļā: Austrija un Īrija 2019. gadā nereģistrēja nevienu pilsētas autobusu bez emisijas, savukārt Šveicē un Grieķijā mazāk nekā 4% jauno autobusu nebija emisiju. ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka Covid atveseļošanas plānos, ko tās pašlaik raksta, ir iekļauts finansējums fosilo autobusu nomaiņai ar nulles emisijas autobusiem.

Arī Latvija tiecas šajā virzienā. Janvārī atbalstītie grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā nosaka, ka Latvijai no šā gada 2.augusta līdz 2025.gada 31.decembrim ir jānodrošina, ka 35% no visiem iepirktajiem pilsētas autobusiem jābūt iepirktiem “tīriem”, tostarp pusei no visiem “tīriem” pilsētas autobusiem, jāiepērk bezemisiju pilsētas autobusus.

Savukārt no 2026.gada 1.janvāra līdz 2030.gada 31.decembrim Latvijai noteiktie mērķi paredz, ka 50% pilsētas autobusiem jābūt “tīriem”, tostarp saglabājot nosacījumu, ka pusi no visiem “tīriem” pilsētas autobusiem, jāiepērk bezemisiju pilsētas autobusus.

Portālā “Sustainable Bus” sniegto informāciju apkopoja un rediģēja Raitis Mazjānis. Papildus informāciju par Latvijas direktīvu pievienoja Kārlis Mendziņš.