Ekoloģiski vai ērti? Elektroauto lietotāja pieredze (UX)
Ja neskaitām numurzīmes un klusāku gaitu, vizuāli elektroauto diez ko neatšķiras no parastajiem auto. Arī uzlādes punkti, salīdzinot ar degvielas uzpildes stacijām, ir pavisam nelieli, neuzkrītoši skapīši bez norādēm, lielām nojumēm, kurus nezinātajam viegli neievērot.
Ja neskaitām numurzīmes un klusāku gaitu, vizuāli elektroauto diez ko neatšķiras no parastajiem auto. Arī uzlādes punkti, salīdzinot ar degvielas uzpildes stacijām, ir pavisam nelieli, neuzkrītoši skapīši bez norādēm, lielām nojumēm, kurus nezinātajam viegli neievērot.
Daudziem nepamanīts būs palicis fakts, ka realitātē elektroauto skaits pēdējo 4 gadu laikā valstī desmitkāršojies no 130 līdz 1240. Pārskatāmā nākotnē to skaits viennozīmīgi pieaugs, un, līdz ar to ievērojami augs arī uzlādes staciju skaits. Lai noskaidrotu, kā mainījusies elektroauto lietotāju pieredze pilsētās un cik ērts ir šis pārvietošanās līdzeklis ikdienā, 24. martā, sociālo tīklu lietotnē “Clubhouse”, uz diskusiju aicināju vairākus elektroauto lietotājus un uzlādes tīkla pārstāvjus – Elīna Gaile-Sarkane no RTU, Artūrs Lindenbergs no LMT, Māris Avotiņš no Fiqsy, Pauls Beinarovičs no CSDD, Ansis Valdovskis no Latvenergo un Kārlis Mendziņš no Uzlādēts.lv.
Uzlādes staciju pārklājuma tīkls ir labāks, nekā tu domā
Sarunas gaitā atklājās, ka, ja pirms 3-4 gadiem brauciena maršruts tiešām bija rūpīgi jāplāno un teju jāpakārto pieejamajām uzlādes vietām, tad šobrīd par to galva jālauza krietni mazāk. Pēdējo divu gadu gaitā uzlādes staciju pārklājumu tīkls Latvijā ir krietni paplašinājies, Ansis Valdovskis, “Latvenergo” elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs pārstāvis, apstiprināja, ka 2019. gadā “Elektrum” staciju skaits bija vien 7, kamēr 2020. gadā jau 36, un plāni uz 2022. gadu ir kopumā 100 stacijas. Pauls Beinarovičs apstiprināja, ka līdz gada beigām VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) būs jau 139 uzlādes stacijas. Tādējādi, cilvēku bažas par palikšanu ceļmalā, “nekurienes vidū” ir plaši izplatītas, bet realitātē reti pamatotas. Kā norādīja Kārlis Mendziņš (Uzlādēts.lv), tagad mums sāk parādīties gluži jauni izaicinājumi – staciju noslodze un rindas “pīķa stundās”. Savukārt Māris Avotiņš no koplietošanas auto uzņēmuma “Fiqsy”, konstatējis, ka deviņu mēnešu laikā ar koplietošanas servisa auto ir nobraukti 1,2 miljoni kilometru un ne reizi nav bijis jāsauc evakuators tukšas baterijas dēļ – tas noticis tikai pārsistu riepu dēļ.
Lādē ātri vai lādē gudri
Vai nākotnē visas cerības liekam uz ultra uzlādes stacijām? Atbilde viennozīmīgi ir nē. Dažādas vajadzības, dažādas jaudas stacijas. Ņemot vērā, ka automašīna 95% no sava laika pavada stāvot un tas būtu piemērots laiks, kas jāizmanto uzlādei, ir nepieciešams veidot pārklājumu ar ne vien ātrām un investīciju ziņā daudz dārgākām stacijām, bet arī ar lēniem un izmaksu ziņā draudzīgākiem uzlādes punktiem. Esot garākos pārbraucienos pa Latviju uz lielajām maģistrālēm, mēs pērkam laiku, un tur būtu nepieciešamas ātrās uzlādes stacijas, bet, esot darbā, mājās vai brīvdienu nesteidzīgajā ritmā, varam atļauties lādēt lēnākā režīmā, darot kādas citas nodarbes. Tā piemēram, RTU profesore Elīna Gaile – Sarkane pārvietojoties ikdienā ir iemanījusies iekļauties savā optimālākajā auto baterijas uzlādes diapazonā – vidēji 15-60%, kas ļauj taupīt uzlādes laiku stacijā un lādēt, kad ir nepieciešamība, nevis, kad baterija ir tukša.
UX balstīti risinājumi
Artūrs Lindenbergs (LMT), atsaucoties uz saviem ikdienas novērojumiem, atzīst, ka būtiskākie izaicinājumi, ar ko lietotājam jāsaskaras, ir norēķinu sistēmas nepilnības, mulsinošas pakalpojuma lietotnes un rindas. 21. gs. mums ir iemācījis izmantot mobilās lietotnes, bezkontakta norēķinus, izvēles iespējas un ātru ritmu. Ērtums, pieejamība un maksimāli maza paradumu maiņa – to pašu lietotāji vēlētos redzēt arī uzlādes stacijās. Tādēļ nepieciešams domāt par vienotu lietotni, kur lietotāji var norēķināties par uzlādi, neatkarīgi kādā uzlādes stacijā viņi atrodas, un norezervēt vietu stacijā sev vēlamajā laikā, paļaujoties, ka nebūs jāgaida rindā. Artūrs šeit aktualizēja vēl papildus tēmu – darba auto vai transporta kompensācijas. Ir vajadzīga pārdomāta sistēma kā notiek apmaksa par elektrību darbiniekam, ja auto tiek lādēts mājās un tiek patērēta privātas mājsaimniecības elektrība. Lai risinātu šos un līdzīgus izaicinājumus, aicinām interesentus piedalīties inovāciju kustības VEFRESH organizētajā “Urban Mobility hackathon”, kas norisināsies tiešsaistē jau 15. aprīlī.
Garantija, ka būs atbalsts
Šobrīd elektroauto lietotāji un īpašnieki bauda dažādas privilēģijas – ar elektroauto var braukt pa sabiedriskā transporta joslām, ir nodokļu atvieglojumi, Liepājā un Rīgā pašvaldības stāvvietās var stāvēt bezmaksas un Jūrmalā nav jāmaksā iebraukšanas maksa. Ņemot vēra, ka jauna auto iegāde gan privātpersonai, gan uzņēmumam ir vismaz vidēja termiņa lēmums, šie apsvērumi iespaido izvēli par labu elektroauto iegādei. Svarīgi, lai iedzīvotāji var rēķināties, ka šie atvieglojumi būs spēkā konkrētu laika periodu, piemēram, līdz 2030. gadam, kā arī tiks noteikts atbilstošs trīs līdz piecu gadu pārejas posms, ja šīs privilēģijas mainīsies.
Braukt un lādēt, nevis lādēt un braukt
Papildus nepieciešamajiem uzlabojumiem sabiedrībā tomēr pastāv virkne mītu, kurus nepieciešams atspēkot kopīgā nostājā – daloties ar reālu ikdienas pieredzi un kliedējot bažas, nevis biedējot ar evakuatoriem un pļavās noslāpušiem auto. Būtiski, ka ir pieejama informācija par to, kā labāk un ērtāk vadīt savu dzīvi ar elektroauto. Sarunas noslēgumā dalībnieki vienojās, ka pirms iegādāties auto būtiski izmēģināt testa vai īres auto, lai novērtētu, kā jaunais auto pielāgojas jau esošajiem ikdienas ieradumiem, vadoties no principa “braukt un lādēt, nevis lādēt un braukt”, kas ir solis tuvāk tam, lai elektroauto Latvijas ielās un ceļos parādītos arvien biežāk.
Autors: Viesturs Celmiņš, VEFRESH inovāciju apkaimes vadītājs.
Cik saprotu no 2030 mums jāsāk pildīt Eiropas regulas:
Kad beidzot valsts sāks subsidēt elektroauto iegādi ?
Kad pie visām DUS būs izvietotas uzlādes stacijas ?
Un cik saprotu mums arī trūkst elektriķu kuri var veikt elektroauto specifiskos remontus, piemēram bateriju nomaiņas…
Vispārīgi jau no 2020. g. ir regulas, kas attiecas uz transporta sektoru. Briesmīgi izgāzāmies.
Valsts šobrīd nevēlas pat runāt par subsidēšanu. Vienlaicīgi ar vieglu prātu apsver subsidēt gāzes mobiļus….
Šobrīd izskatīšanas stadijā ir noteikums, kas liktu visiem DUS izlikt vismaz rozeti.
Elektriķu netrūkst. Visi oficiālie servisi ir aprīkot ar nepieciešamo ekipējumu. Ir “garāžas”, kas to dara jau tagad.
Kādu rozeti? Vai 1 fāzi 10A? Ja tā būtu 3 fāzes 16A, tad jau būtu labi…
Par elektrtiķiem servisos – iespaids ka tie ir īpašas personas, pie kurām jāpierakstās labu laiku iepriekš 🙂
Šī te prātīgā spriedelēšana nekādi nepalīdz e-mobi salabot Appstore lietotni – joprojām kartes vietā rādās balta lapa ar uzlādes stacijām.
Varu paziņot labas ziņas – drīzumā būs pavisam jauna lietotne. Es jau to izmantoju kādu laiku un varu teikt, ka tā ir krietni labāka par iepriekšējo.
Kaut kāda “deja vu” sajūta – kaut ko līdzīgu rakstīji pirms gada, tad parādījās esošā lietotne ar baltu karti…:)
Visā šajā uzlādes jezgā prasās pēc Eiropas stingrās rokas, kura ieviestu vienotu norēķinu sistēmu, lai pie katras kastes nav jāinstalē sava lietotne. Nez kādēļ benzīnu var nopirkt ar maksājuma karti brīvi visā Eiropā? Tās kastes ir gana dārgas, lai bankas terminālim arī varētu atlicināt kādu drusku. Labi, saprotu, visādi lokālie projekti, subsīdijas, bet tad lai man kā iebraucējam ir drusku dārgāk, bet saprotami un pieejami.
Nedzīvoju LV, bet ar pieredzi Beļģijā un apkārtnē mani kaitina – cenu neprognozējamība. Man ir jau 4 uzlādes kartes un likās, ka visas būs vienādas – katra prasa par sesiju 0,30 vai 0,35€ + uzlādes maksa par kWh. Bet AC uzlādes stacijās maksa atkarībā no kartes ir 0,32-0,70€/kWh, savukārt DC maksā 0,35-0,83€/kWh. Un tad vēl varianti, kur var maksāt mēnesī kaut kādu maksu, pat 20-30€ un būs lētāka maksa par kWh vai kaut kāda iekļautā maksa.
ar LV gan man liekas ne pārāk godīgi tas, ka uzlādes maksa ir par min. Varēja tomēr kWh, un pēc 45min skaitīt klāt vēl tos pašus 0.15€/min.
e-mobi izgāja uz to, ka pārdod stāvvietu nevis uzlādi. Tāpēc jāmaksā par laiku nevis par patēriņu. Elektrum piedāvā par kWh.
Pirms gada noteikti ko tādu nerakstīju. e-mobi app nav piedzīvojusi atjauninājumus vismaz gadu.
Piekrītu, ka šobrīd sanāk tizli, ka reģionālā situācija neļauj ērti lietot citu reģionu uzlādi.
Patiesībā kartes terminālis ievērojami sadārdzina kastes izmaksas. Priekš AC tas sanāk 2x dārgāk. Priekš DC +10%.
AC lai paliek mājām, viesnīcām un IKEA.
Savukārt DC stacijām normāli būtu vismaz 4 vietas, terminālis varētu būt kopīgs. Vajag pašpikot no pašapkalpošanās benzīna stacijām.
Par “normāli” ir jāmaksā daudz: 4*50kW pieslēguma izveidošana un regulārais maksājums par uzstādīto jaudu. Kādai jābūt uzlādes pakalpojuma cenai, lai atmaksātos? Šobrīd e-mobi tīklu subsidē no valsts budžeta.
Tādam e-auto īpatsvaram, kā tagad, tas neatmaksāsies, kā neatmaksājas arī tagadējie e-mobi. Vai tad nedrīkst pasapņot? 🙂
Jautājums ir būtisks. ICE automobiļu lietotāji ar saviem degvielas un auto nodokļiem nenosedz infrastruktūras uzturēšanas, kā arī piesārņotā gaisa izraisīto slimību un darba spēju zaudējuma izmaksas: tātad, ceļa infrastruktūras uzturēšanā jau šobrīd piedalās visa sabiedrība. Manuprāt, uzlādes DC pieslēgumi nebūs rentabli, tomēr būs neatņemama ceļa aprīkojuma sastāvdaļa, tātad, jārod optimālais uzlādes DC pieslēgumu apjoms.
Vēl viens būtisks jautājums: kas notiks ar asfalta ražošanu, kad pasaule izlems nepumpēt naftu?
Grozies kā gribi – kad nafta vairs nešļāksies no zemes, cilvēces dzīres nāksies ierobežot.
Asfaltam alternatīvie materiāli ir jau pieejami (kaut vai atkritumi). Līdz šim tie nav bijuši ekonomiski pamatoti. Pieaugot naftas cenai, pieaugs alternatīvu risinājumu konkurētspēja.
Signālu dzīres – patēriņa – ierobežošanai cilvēce saņēmusi daudz agrāk, nekā prognozēts: signāls Covid pandēmijas skaņās.
Normāli ir tā, ka 80% elektroautomobiļu neuzlādē ātrajās uzlādēs, bet citur. Latvijā būtu daudz darāmā, lai informatīvi un ar veiksmīgiem piemēriem plaši attīstītu kaut vai līdz 11kW uzlādes vietas. Elektrības rēķinos dīvainā kārtā pastāvīgās jaudas (kW) uzturēšanās izmaksas ir pieliktas pie mainīgajām (kWh), kas stipri bremzē elektrifikāciju.
To sakārtojot, sakārtots arī pieslēgumu noslodze. Lai nebūtu jāprasa 50kW pieslēguma jauda, jau tagad ir risinājumi kā uzstādīt 50kW uzlādes punktu pie 20KW (3x32A) pieslēguma.
Manuprāt, AC pieslēguma uzlādes punktu ierīkošanai būtu jāizveido daudzgadīgu valsts atbalsta programmu, kā arī jāpārskata elektrības maksas metodiku.
Lūdzu paskaidrot par 50kW uzlādi no 20kW pieslēguma.
Nereklamējot konkrētus 50kW DC uzlādes ražotājus, pat vietās, kur no elektrotīkla var dabūt max 20kW pieslēguma jaudu var tos uzstādīt kopā ar akumulatoru baterijām. Var blakus uzstādīt un pieslēgt saules baterijas. Elektrības elastīgu eco risinājumu ir daudz un tie vēl attīstās. Galvenais ir saprast vai ļaudis grib ātro uzlādi konkrētā vietā un kāpēc?
Piemēram, te 20kW pieslēgumam:
Charging station with battery storage integration
DC power up to 50 kW
20 kW grid input power + 30 kW battery power, 30 kWh battery capacity or more.
Pateicos par atbildi. Vai ir informācija par salīdzinošām izmaksām?
Man kkā liekas, ka mūsu e-mobi ir ionity klons.
Nē, tā nav. Abi šie izmanto vienu back-end, bet tie nav kloni.