Ekoloģiski vai ērti? Elektroauto lietotāja pieredze (UX)

Ja neskaitām numurzīmes un klusāku gaitu, vizuāli elektroauto diez ko neatšķiras no parastajiem auto. Arī uzlādes punkti, salīdzinot ar degvielas uzpildes stacijām, ir pavisam nelieli, neuzkrītoši skapīši bez norādēm, lielām nojumēm, kurus nezinātajam viegli neievērot.

Daudziem nepamanīts būs palicis fakts, ka realitātē elektroauto skaits pēdējo 4 gadu laikā valstī desmitkāršojies no 130 līdz 1240. Pārskatāmā nākotnē to skaits viennozīmīgi pieaugs, un, līdz ar to ievērojami augs arī uzlādes staciju skaits. Lai noskaidrotu, kā mainījusies elektroauto lietotāju pieredze pilsētās un cik ērts ir šis pārvietošanās līdzeklis ikdienā, 24. martā, sociālo tīklu lietotnē “Clubhouse”, uz diskusiju aicināju vairākus elektroauto lietotājus un uzlādes tīkla pārstāvjus – Elīna Gaile-Sarkane no RTU, Artūrs Lindenbergs no LMT, Māris Avotiņš no Fiqsy, Pauls Beinarovičs no CSDD, Ansis Valdovskis no Latvenergo un Kārlis Mendziņš no Uzlādēts.lv. 

Uzlādes staciju pārklājuma tīkls ir labāks, nekā tu domā

Sarunas gaitā atklājās, ka, ja pirms 3-4 gadiem brauciena maršruts tiešām bija rūpīgi jāplāno un teju jāpakārto pieejamajām uzlādes vietām, tad šobrīd par to galva jālauza krietni mazāk. Pēdējo divu gadu gaitā uzlādes staciju pārklājumu tīkls Latvijā ir krietni paplašinājies, Ansis Valdovskis, “Latvenergo” elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs pārstāvis, apstiprināja, ka 2019. gadā “Elektrum” staciju skaits bija vien 7, kamēr 2020. gadā jau 36, un plāni uz 2022. gadu ir kopumā 100 stacijas. Pauls Beinarovičs apstiprināja, ka līdz gada beigām VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) būs jau 139 uzlādes stacijas. Tādējādi, cilvēku bažas par palikšanu ceļmalā, “nekurienes vidū” ir plaši izplatītas, bet realitātē reti pamatotas. Kā norādīja Kārlis Mendziņš (Uzlādēts.lv), tagad mums sāk parādīties gluži jauni izaicinājumi – staciju noslodze un rindas “pīķa stundās”. Savukārt Māris Avotiņš no koplietošanas auto uzņēmuma “Fiqsy”, konstatējis, ka deviņu mēnešu laikā ar koplietošanas servisa auto ir nobraukti 1,2 miljoni kilometru un ne reizi nav bijis jāsauc evakuators tukšas baterijas dēļ – tas noticis tikai pārsistu riepu dēļ.

Lādē ātri vai lādē gudri

Vai nākotnē visas cerības liekam uz ultra uzlādes stacijām? Atbilde viennozīmīgi ir nē. Dažādas vajadzības, dažādas jaudas stacijas. Ņemot vērā, ka automašīna 95% no sava laika pavada stāvot un tas būtu piemērots laiks, kas jāizmanto uzlādei, ir nepieciešams veidot pārklājumu ar ne vien ātrām un investīciju ziņā daudz dārgākām stacijām, bet arī ar lēniem un izmaksu ziņā draudzīgākiem uzlādes punktiem. Esot garākos pārbraucienos pa Latviju uz lielajām maģistrālēm, mēs pērkam laiku, un tur būtu nepieciešamas ātrās uzlādes stacijas, bet, esot darbā, mājās vai brīvdienu nesteidzīgajā ritmā, varam atļauties lādēt lēnākā režīmā, darot kādas citas nodarbes. Tā piemēram, RTU profesore Elīna Gaile – Sarkane pārvietojoties ikdienā ir iemanījusies iekļauties savā optimālākajā auto baterijas uzlādes diapazonā – vidēji 15-60%, kas ļauj taupīt uzlādes laiku stacijā un lādēt, kad ir nepieciešamība, nevis, kad baterija ir tukša.

UX balstīti risinājumi

Artūrs Lindenbergs (LMT), atsaucoties uz saviem ikdienas novērojumiem, atzīst, ka būtiskākie izaicinājumi, ar ko lietotājam jāsaskaras, ir norēķinu sistēmas nepilnības, mulsinošas  pakalpojuma lietotnes un rindas. 21. gs. mums ir iemācījis izmantot mobilās lietotnes, bezkontakta norēķinus, izvēles iespējas un ātru ritmu. Ērtums, pieejamība un maksimāli maza paradumu maiņa – to pašu lietotāji vēlētos redzēt arī uzlādes stacijās. Tādēļ nepieciešams domāt par vienotu lietotni, kur lietotāji var norēķināties par uzlādi, neatkarīgi kādā uzlādes stacijā viņi atrodas, un norezervēt vietu stacijā sev vēlamajā laikā, paļaujoties, ka nebūs jāgaida rindā. Artūrs šeit aktualizēja vēl papildus tēmu – darba auto vai transporta kompensācijas. Ir vajadzīga pārdomāta sistēma kā notiek apmaksa par elektrību darbiniekam, ja auto tiek lādēts mājās un tiek patērēta privātas mājsaimniecības elektrība. Lai risinātu šos un līdzīgus izaicinājumus, aicinām interesentus piedalīties inovāciju kustības VEFRESH organizētajā “Urban Mobility hackathon”, kas norisināsies tiešsaistē jau 15. aprīlī.

Garantija, ka būs atbalsts

Šobrīd elektroauto lietotāji un īpašnieki bauda dažādas privilēģijas – ar elektroauto var braukt pa sabiedriskā transporta joslām, ir nodokļu atvieglojumi, Liepājā un Rīgā pašvaldības stāvvietās var stāvēt bezmaksas un Jūrmalā nav jāmaksā iebraukšanas maksa. Ņemot vēra, ka jauna auto iegāde gan privātpersonai, gan uzņēmumam ir vismaz vidēja termiņa lēmums, šie apsvērumi  iespaido izvēli par labu elektroauto iegādei. Svarīgi, lai iedzīvotāji var rēķināties, ka šie atvieglojumi būs spēkā konkrētu laika periodu, piemēram, līdz 2030. gadam, kā arī tiks noteikts atbilstošs trīs līdz piecu gadu pārejas posms, ja šīs privilēģijas mainīsies.

Braukt un lādēt, nevis lādēt un braukt

Papildus nepieciešamajiem uzlabojumiem sabiedrībā tomēr pastāv virkne mītu, kurus nepieciešams atspēkot kopīgā nostājā – daloties ar reālu ikdienas pieredzi un kliedējot bažas, nevis biedējot ar evakuatoriem un pļavās noslāpušiem auto. Būtiski, ka ir pieejama informācija par to, kā labāk un ērtāk vadīt savu dzīvi ar elektroauto. Sarunas noslēgumā dalībnieki vienojās, ka pirms iegādāties auto būtiski izmēģināt testa vai īres auto, lai novērtētu, kā jaunais auto pielāgojas jau esošajiem ikdienas ieradumiem, vadoties no principa “braukt un lādēt, nevis lādēt un braukt”, kas ir solis tuvāk tam, lai elektroauto Latvijas ielās un ceļos parādītos arvien biežāk.

Autors: Viesturs Celmiņš, VEFRESH inovāciju apkaimes vadītājs.