Patiesās elektroauto izmaksas 4 gados (TCO)
Pēc 4 gadiem kopā ar 2012. gada Citroen C-Zero varu teikt tikai to labāko par to. Tas ir mainījis mani un manu ģimeni uz labo pusi.
Citroen C-Zero
Pēc 4 gadiem kopā ar 2012. gada Citroen C-Zero varu teikt tikai to labāko par to. Tas ir mainījis mani un manu ģimeni uz labo pusi.
Es savu elektroauto, 2012. g. Citroen C-Zero, iegādājos lietotu pirms 4 gadiem. Togad bija garāka un aukstāka ziema kā aizgājusī. Tanī dienā ārā valdīja teju -30°C sals un uzreiz piedzīvoju ugunskristības, jo bija jābrauc no Tukuma uz Rīgu. Tolaik nebija tik labs uzlādes tīklu pārklājums kā tagad. Tas bija jādara vienā piegājienā līdz Bauskas ielai Rīgā.
Šo gadu laikā esmu nobraucis aptuveni 48’550 km ar to (64’050 km uz odometra). Protams, tas nav nekāds rekords un zinu citus, kas ir veikuši vairāk par mani ar tādu pašu mašīnu. Tomēr var teikt, ka esmu dzīvs piemērs, ka ar elektroauto, kas spēj veikt vien 100 km ar vienu uzlādi, kā vienīgo auto ģimenē, var dzīvot arī daudzdzīvokļu namā.
Šoreiz statistikai lielu daļu nobraukuma iedeva viens brauciens pa Latviju, kurā vienā piegājienā tika veikti 1’000 km. Ar iepriekšējo gadu izmaksām var iepazīties šajā un šajā rakstā.
Statistika
- 48’550 km
- 4 gadi
- 9x izlādēta mašīna līdz brīdim, kad tā tālāk vairs nebrauc bez uzlādes
Kas tika darīts tās reizes, kad izlādējās mašīna? Tas pārsvarā notika netālu no uzlādes stacijas, uz kuru devos. Pacēlu īkšķi un paļāvos uz cilvēku labsirdību, lai pavelk atlikušos 100-200 metrus.
- Tiešās izmaksas:
- 831.90 € par uzlādi (~100€ no mājas rozetes, 659.40 no publiskajām stacijām, 72.50 par stāvvietu ar bezmaksas uzlādes staciju)
- 1’214.23 € par apdrošināšanu (OCTA + KASKO)
- ~105 € par TA
- 15 € par savirzes regulēšanu
- 488 € par riepām (1 vasaras + 1 ziemas komplekts + 2 ziemas riepas (pārdūru vienu))
- Kopā 2’654.13 €
- Citas izmaksas:
- ~260 € par aksesuāriem (vējstiklu šķidrums, slotiņas, bērnu sēdeklis u.c.)
- ~200 € par mazgāšanu
- 10 € par parkošanās sensoriem
- 170 € par satiksmes pārkāpumiem
- Kopā 640 €
- Līzinga izmaksas:
- 8’909.16 €
- Kopā:
- 12’203.29 €
Sadalīju izmaksas tiešajās un citās izmaksās. Tiešās izmaksas ir tādas, no kurām es nevarēju izvairīties vai nevaru ievērojami ietekmēt to izmaksas. Citas izmaksas šajā gadījumā ir tādas, no kurām varēju izvairīties vai kuras varēja būt ievērojami lielākas vai mazākas.
Ja skatāmies uz izmaksām, kas saistās ar uzlādi, tad ar manu elektroauto esmu vidēji pārvietojies ar 1.71 €/100 km lielu monetāro patēriņu. Tomēr ņemot vērā visas tiešās izmaksas, tai skaitā apdrošināšanu, esmu pārvietojies ar 5.46 €/100 km lielu patēriņu. Ja ņemam vērā visas izmaksas, ieskaitot arī līzinga maksājumus, tad patēriņš kļūst par 25.13 €/100 km.
Lai aprēķinātu TCO bieži ņem vērā arī pārdošanas ieguvumu. Šobrīd lētākais Citroen C-Zero ar līdzīgu nobraukumu Latvijas sludinājumu portālā maksā 5’800 €. Pieņemot, ka es to pārdotu par šādu summu šajā brīdī, TCO būtu 6403.29 jeb 13.18 €/100 km.
Īpaši apstākļi
Ņemot vērā, ka pirmo 1.5 gadu man bija tā laime lādēties tikai un vienīgi bezmaksas uzlādes stacijās, zemāk aprēķinu tiešās un netiešās izmaksas uz 100 km par pagājušajiem 2 gadiem (kopā 28’550 km):
- Uzlādes izmaksas:
- 359.05+306.85 => 2.33 €/100 km
- Tiešās + netiešās izmaksas:
- 2’261.89+2’771.40 => 17.62 €/100 km
Salīdzinot
Ņemot vērā, ka vizuāli C-Zero ir starp Citroen C2 un Citroen C3, attiecīgi salīdzinu to ar vidējo no abiem. Ja tic fuelly.com datiem, tad 2011. g. C3 patērē 7.1 l/100 km un 2008. g. C2 patērē 5.0 l/100 km. Vidējais – 6.0 l/100 km. Pirms gada un viena mēneša benzīns maksāja 1.307 €/l, raksta tapšanas brīdī tas maksāja 1.287 €/l, bet pagājušā gada septembrī tas maksāja 1.089 €/l. No šiem trim punktiem vidējais iepriekšējo 12 mēnešu griezumā – 1.227 €/l => 7.36 €/100 km. Salīdzinot benzīnu ar elektrību iepriekšējā gada laikā pie 14’550 km nobraukuma, starpība ir 764.03 €.
Tas nav ne daudz, ne maz, bet tie ir 263 Happy Meal komplekti papildus iepriekšējo gadu uzkrātajiem komplektiem.
Papildu bonusi
Ir jāņem vērā, ka no šiem 4 gadiem es vairāk kā 1.5 gadu dzīvoju centrā, kur man lētākā kaut cik tuvā stāvvieta izmaksātu 35 €/mēn, un man 2.5 gadus būtu jāmaksā par stāvvietu pie darba 30 €/mēn, kas lētākajā variantā būtu papildus 1’530 € + tās reizes, kad gribētu aizbraukt uz Vecrīgu, kino, pie draugiem vai kur citur, kur jāmaksā par stāvvietu. To ņemot vērā starpība ir 2’800+ € (RS stāvvietas ir bezmaksas).
Vēl jāņem vērā, ka elektroauto nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis (TEN). Kopā pa šiem gadiem bonusos iegūtu vēl aptuveni 1’000 Happy Meal komplektus. Es saprotu, ka ar laiku RS un CSDD šos atvieglojumus atcels, bet ir vairāki apstākļi, kas liek domāt, ka tas nenotiks tuvāko gadu laikā.
Tas vēl ir neņemot vērā to, ka man nav bijušas problēmas ar mašīnas tehniku, ja neskaita to, ka salona apgaismojums izdega un vajadzēja pielabot savirzi. Arī atsauces no citiem elektroauto īpašniekiem liecina, ka izmaksas uz servisu ir teju nekādas, ja salīdzina ar iekšdedzes līdziniekiem. C-Zero baterijām ir 10 gadu garantija, kas nozīmē, ka man ir vēl 1 gads zem garantijas.
Izmeši
Kas gan tas būtu par Uzlādēts.lv salīdzinošu rakstu, ja netiktu pieminēti izmeši. Iepriekš noskaidroju, ka starpība starp C2/C3 un C-Zero izmešos ir 161.3 CO2e g/km. Gada laikā atmosfērā nenokļuva 2.35 tonnas CO2e. Bet kopš mašīnas ražošanas brīža – 10.33 tonnas CO2e kg. Ar to pietiktu aptuveni 4 C-Zero bateriju pakām, pieņemot vecos ražošanas paradumus.
Pārmaiņas
Mašīna ir mani izmainījusi – esmu atbildīgāks pret vidi. Mēģinu pirkt produktus, kam ir mazāk iepakojuma, kas ir eko un ētiski pareizi ražoti, nebraukt ar mašīnu, ja tas nav loģiski, un mazāk pakļauties impulsa pirkumiem. Galvenais, ko es sapratu ir tas, ka dzīvot videi draudzīgāk ir vienkāršāk kā gaidīju. Var sākt ar mazumiņu vai arī uzreiz nocirpt vienu no lielajiem piesārņotājiem – transportu.
Vienīgais, ko patiesi vēlētos no šīs mašīnas būtu 2x lielāka baterijas ietilpība un nedaudz lielāks bagāžnieks. Tie, kas izstrādāja šo mašīnu, bija ļoti loģiski un praktiski domājoši cilvēki. Šī ir ļoti piemērota mašīna man.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Labdien! Interesanti, ka ari esat saakushi ar i miev vaagjiishiem, ion vai czero, bet brinums jau nekads ari nav, shajaa cenu kategorijaa ari citas izvelees nemaz nav. Paldies par dalishanos pieredzee, jons tiesham ir vagjits kas dzivesprieku vairo, nevis mazina, taa vadishana ir rotaljiga un viegla, skaidrs, ka akumulatoru var prasities lielaku, bet nu nebus ari kopejaa griezumaa milziigi zaudejumi ja uz taalakiem braucieniem naksies paladeties ar dargajam uzlad stacijaam. Tagad, 2022 gadaa 12 gada vagjiti jau var dabut par 4000 eiro, un ja vien tas neuzspragst vai nesaluzt pelshnji lupataas, tad kopejais izdevigums, ekonomija salidzinot ar iekshdedzes vagjiem var but vel saulainaka. Veelu veiksmi un prieciigu braukshanu! Vai varat padalities ar infu kaa ziemaa viss notiek, vai esat likushi dizelja krasni varbut vai taml risinajumus, vai tomer var iztikt taapat?
Labdien, Ansi!
Paldies par komplimentiem!
Ziemā neiespringu, jo investēt krāsniņā dēl tām 2 vai 3 nedēļām gadā neredzēju jēgu. Citi ir likuši, bet manām vajadzībām nebija pamatoti.
ok, bet tad kā darat – apsedzaties ar segām, jakām, cimdiem un siltapģērbu, un krāsns darbojas uz minimālo, tikai tik cik logi lai būtu caurredzami? Ziema vēl priekšā, mēģinu morāli sagatavoties :)) un otrs moments, mēģinu saprast, via vērts čunčināt uz 60-70, vai veikt ceļa gabalu ātrāk (90), bet ar lielāku strāvas patēriņu. Teorētiski uz 30km distanci, starpība laikā ir ap 6 minūtēm, kas nav liels kavēklis/traucēklis, bet rēķinot, ka par 6 minūtēm ilgāk tiek pavadīts ceļā – pa to laiku arī akumulators tiek patērēts ilgāk, kā uz 90 braucot, kur braukšanas laikā akumulators tiek tērēts vairāk, bet īsāku laika sprīdi. Varbūt ir kāda attiecība, sakarība, formula 🙂
katrā ziņā, lai Jums labi ripo! droši vien jau ir idejas nākamajam vāģim, kādam dārgākam droši vien?
Saģērbos atbilstoši laikapstākļiem, rēķinoties, ka salonā nebūs silts. Lielākā problēma ir vējstikla aizsvīšana/atkausēšana.
Ar braukšanu virs atļautā neaizrāvos, bet zem arī neturējos. Kādus 60-70 km pa šoseju var ar pilnu uzlādi un normālu apsildi. Ja uz pilnu klapi iet sildītājs, tad 50 km.
Nevienu formulu tādu nezinu, bet “lēnāk brauksi, tālāk tiksi” strādā šajā gadījumā.
Šobrīd gan braucu ar darba auto, bet šis kalpo radiem, kam attālumi ikdienā mazi un uzlāde pie mājas – diskomfortu neizjūt.
Gan jau ka zināms, bet vienalga pastāstīšu: ja norādīto galamērķi nevar sasniegt ar uzstādīto ātrumu, Tesla ziņo, ar kādu ātrumu jābrauc, lai to izdarītu. Tātad tur tiek veikta kaut kāda ekstrapolācija.
Veiksmiigi Jums! Principaa, izpetiju ka viens entuziasts bija samerijis tekosho paterinju caur obd interfeisu ja, braucot dazhados atrumos, visekonomiskakais bija 40kmh, 60 jau vairak eediigs, 70 vel ediigaaks, ipatneji ka 30kmh vairs nekadu jutamu ekonomiju nedeva, saprotams, kautkads optimals videjs atrums starp ekonomiju un tomer puslidz vel pienjemamu atrumu butu 60-70kmh robezhaas. Mans vagjiits shados atrumos nobrauc lidz 75km. Priecee tas, ka tiesham apkopees un remontos draudziigs, neprasa naudas terinjus, skaidrs ka pilnai laimei 2x akumulators jau prasiitos. Nez kaadi ir Jusu nakamie plaani, kaadu citu jaunu el vaagji izveeloties? Redz, no vienas puses, kamer esosjajam vagjim vel ir kada necik veertiiba, iespejams labak negaidit kamer tas nokalpojas lidz shrota cenai, un to pardodot skatities uz kadu jaunu el vaagji?
Pie noteikta ātruma gaisa pretestība sāk spēlēt lomu 🙂
Šobrīd braucu ar darba elektroauto Nissan Leaf, bet Citroen C-Zero joprojām ir ģimenē. Doma ir tāda, ka, ja tas kā auto vairs nebūs aktuāls, tad baterijas jau nu noteikti būs vērtīgas.
“Gada laikā atmosfērā nenokļuva 2.35 tonnas CO2” – nabaga daba … tik daudz CO2 nedabūja fotosintēzes procesam un tik daudz skābekļa neizdalīja rezultātā …
Un kā ar tiem 100, 200 metriem kur kāds bija jāaptur lai aizvelk līdz stacijai??
Cik ir TCO analogam Benzīna auto?
Kāds elektroenerģijas ražošanas CO2 emisijas rādītājs (t/MWh) izmantots CO2 ietaupījuma aprēķinos? ”Ja Eiropas elektroenerģijas ražotāju CO2 emisijas intensitātes vidējais rādītājs nozarē bija 0,31 t/MWh, tad Latvenergo tas bija tikai 0,16 t/MWh” https://latvenergo.lv/lv/jaunumi/preses-relizes/relize/eiropa-elektroenergijas-razosanas-kaitigas-emisijas-samazinatas-par-12-latvenergo-par-188-tukst-tonnu
Paldies!
Aprēķiniem tika izmantoti dati, kas aprakstīt šajā rakstā https://uzladets.lv/cik-netirs-ir-mans-elektroauto/
Ļoti entuziastiski, otimistiski:
” Arī atsauces no citiem elektroauto īpašniekiem liecina, ka izmaksas uz servisu ir teju nekādas, ja salīdzina ar iekšdedzes līdziniekiem”
Vai kāds ņems vērā manu pieredzi? ZOE pēc 2 gadiem (20t km) jau mainīja piekares detaļas, ICE ko tādu nebiju pieredzējis.
Šie ir smagāki par ICE, bet piekare ir tāda pati, tātad lielāka slodze. Arī griezes moments ir lielāks.
Varbūt ka mazie C-Zero ir labāk konstruēti, tomēr ar tādu negribu braukt 🙂
Peugeot iOn ir otrs auto, ar kuru man patīk braukt pēc Ford Fiesta XR2i. Citi auto starpā bija lielāki un praktiskāki ģimenes vajadzībām. Tā kā Mitsubishi i-MiEV/Peugeot iOn/Citroën C-Zero ir aizmugures piedziņas auto, to piekare ir izturīgāka, jo vieni riteņi nodrošina tikai vilkmi, bet otri tikai stūrēšanu. Nopērkot auto, regulēju savirzi, jo redzēju, ka priekšējām riepām ir noplēstas malas. Pēc tam man raizes sagādāja sarūsējušās bremzes, kuras ar laiku nomainīju gan priekšā, gan aizmugurē (kad auto iegādājos, tas bija braukts reti, tomēr vienu ziemu jau pa Latvijas sālītajiem ceļiem). Nekas cits ritošai daļai (pieklauvēju pie koka) 2,5 gadu laikā un nobrauktiem 50000km nav remontēts/mainīts. (Bija jānomaina kondicioniera sūkņa stiprinājuma bukse, kas bija izļurkājusies un grabēja, kas sākumā likās saistīta ar ritošo daļu.)
Jaunai mašīnai bija jāmaina piekare?
Nu ja…par to jau stāsts. Pēc 2 gadiem “plaukti”, tad stabilizatora sviriņas. Pēc 2,5 gadiem mainīja stūres mehānismu. Visu cieņu Renault servisam+ražotājam, man iedeva 75% atlaidi, jo garantija bija beigusies nupat. Tomēr servisu man nācās apmeklēt biežāk kā ar iepriekšējiem, ICE auto.
Labi, nebraucu ar auto kā ar jēlu olu, ar 20km/h pa bruģi un gandrīz apstājoties pāri tramvaja sliedēm, bet tā darīju arī iepriekšējā dzīvē.
Kad snaikstījos gar jauno ZOE, gribēju uzzināt vai tam ir kas savādāks piekarē, atbildes nebija.
Rūsējoši bremžu diski laikam ir kopēja problēma e-auto. Tos grūti nožāvēt, bremzējot, tad jāieskrienās un jāspiež bremze tik stipri, lai pārspētu rekuperācijas jaudu.
Vai vari nosaukt, tās nelaimīgās francūzietes valsts reģistēcijas nummuru.
Un vēl viens maziņš jautājums,kurā no Renault servisiem tika veikti remonti?
Tad kad iegādājos (tā bija pirmā Zoja Latvijā), tikai Mūsa Motors bija spējīgi uzņemties servisēšanas pienākumu, ko nosaka Eiropas noteikumi.
Valsts reģistrācijas numuru gan neteikšu, jo tagad tai ir jauns īpašnieks.
Paldies par info,pilnīgi pietiekoši.
Ja ikdienā ir daudz bruģa (ne bedres) varu ieteikt braukt ar nedaudz mīkstākām riepām. Nepiepumpēt tās cietas.
Paskaties uz ID.4 apskata titulbildi, kurā tas redzams uz bruģa ar zemā profila riepām! Vai Tu sadūšotos tām samazināt spiedienu?
Tagad braucu ar ID.3, kuram arī ir līdzīgas riepas. Jāsaka ka tas pa bruģi ripo pārsteidzoši mīksti un klusi.
Es tikai iesaku pārbaudītus paņēmienus nepārspīlējot, bet sabalansējot balstiekārtas veselības uzturēšanu ar spiedienu riepās, braucot ikdienā pa bruģi. Labs efekts esot riepās pildīt slāpekli, vismaz no smago auto lietotājiem.
Vai vari pastāstīt, ko labu dara slāpeklis riepās?
Iespējams kļūdos, bet pie temperatūras izmaiņām nav tik lielas spiediena izmaiņas riepā.
Tas izriet no N molekulu fizikālām īpašībām, salīdzinājumā ar gāzu maisījuma, kas ir gaisā, īpašībām. Prasiet saviem fizikas skolotājiem, izpētiet. Ir tā iegājies, ja dod gatavu recepti un bez maksas, tad tai vnk netic.
Te nav stāsts par ticību, bet par zināšanu bagāžu. Apgalvojums par N2 īpašajām spējām riepās man šķita aizdomīgs. Izrādās ka uz tā bāzes pat ir bizness, kurš apgalvo, ka N2 molekulas ir lielākas par citām (kas gan cits gaisā atliek, ja ne O2), un tādēļ spiediens krītās lēnāk – riepas esot retāk jāpumpē. Papētīju apgalvojumu: N2/O2 molekulu izmēra attiecība ir 1,06 – ievērojama 😀
Pēdējais salmiņš biznesam: N2 esot tīra gāze, bez mitruma, tādēļ riteņu diski nekorodējot.
Par Normunda hipotēzi, par spiediena-temperatūras atkarību. Tas atšķirās pie temperatūrām, kuras tuvas šķidras gāzes agregātstāvoklim, tātad tālu no mūsu pierastajām.
Pagaidām uzskatu ka šis mīts ir iznīcināts.
Galvenais, ka tēmu papētīji un ar savu viedokli esi apmierināts 🙂
Mana pieredze ar Peugeot iOn (2011.g):
īpašumā 21 mēneši (pirku Oslo, pats braucu pakaļ)
nobraukti 38 026 km (pārsvarā Kalngale-Rīga)
izmaksas uz 100 km – 6,60 EUR, kas ir pilnīgi visas saistītās izmaksas, pie tam, ka pārdošanas nedēļā nopirku priekšējās riepas un gadu iepriekš aizmugurējās.
Starp citu, nomainīju uz Mitsubishi i-MieV.
iOn, C-Zero un i-MieV tehniski ir ļoti līdzīgi auto.
Pilnībā piekrītu rakstā paustajam. Šīs ir ekoloģiskas, mazas, viegli pārredzamas un vadāmas, un lietošanā lētas mašīnas. To vienīgais trūkums ir maza bateriju kapacitāte. Tā kā es četrus cilvēkus ar to pārvietoju reti, lai palielinātu bagāžnieka tilpumu, aizmugures sēdekļu atzveltnes mēdzu turēt vertikāli.
Līzinga izmaksas ir diezgan bargas — tās pārsniedz mana 2012. gada Peugeot iOn cenu, kuru gan nopirku 2 gadus vecāku un ar 65000km nobraukumu (tagad nobraukums ir ap 115000km). 9 reizes palikt uz ceļa man šķiet daudz, jo es 2,5 gadu laikā to esmu piedzīvojis tikai 1 reizi. Tā kā šādas mašīnas vairs neražo, dabūt pilnīgi jaunas baterijas no autoražotājiem nevar. Nedaudz jaunākas baterijas var mēģināt dabūt, piemēram, https://www.facebook.com/Carel1956/posts/1690059034509072 Esmu mēģinājis dabūt pilnīgi jaunas baterijas, ar nedaudz citu ķīmiju, bet elektriski savietojamas no Yuasa: http://www.gsyuasa-lp.com/SpecSheets/LIM50EN_Data_Sheet.pdf, bet, diemžēl, nesekmīgi. Bateriju maiņa uz jaunākām un ietilpīgākām vecākiem elektroauto varētu būt jauns bizness kādam autoservisam, kas vēlas nodarboties ar automašīnu apkopi arī pēc 20 gadiem.
Visas reizes bija tiešām tuvu uzlādei. Ir arī gadījies piebraukt pie uzlādes stacijas un tur rāda, ka 1%.
Pirms 4 gadiem zem 10k nopirkt bija retums. Patiesā cena jau bija 8k, bet līzings +papīru kārtošanas nodeva uzliek savu slogu.
Visu cieņu jūsu kopienas centieniem veicināt elektro automobiļu popularitāti Latvijā, bet mans racionālais prāts nespēj pieņemt domu par to, ka ar 9000 vērtu auto var nobraukt tikai 100 km.
Fīlings man bija 2018.-2019. ar līdzīgu 100km Leaf bateriju izbraukāt Igauniju, arī Lietuvu, kur par uzlādes veikšanu nebija jāautorizējas un nekādi graši nebija jāmaksā! Tas tik ir100% atbalsts. Nopērc elektroautomobili un brauc bez izmešiem darba darīšanās vai atpūtā pa restorāniem.
Nav slikti ar 9000 eur 100km. 90eur/km 🙂 Es rēķinu savas kopējās izmaksas par elektroautomobili uz 100km un man sanāk izdevīgi.
Latvijā nav ceļu nodokļa, bet gan ekspluatācijas nodoklis. Un nav korekti salīdzināt ar C3 tikai tādēļ, ka C3 ir 5 vietīgs auto. Kā pilsētas auto ir labs.
Patreiz no elektroauto simpatizē Mini, bet cena ir neadekvāta.
P.S. man kopumā patīk mazi auto daudz priekšrocību ikdienas pilsētas dzīvē. Bet līdzko ienāca dzīvē 3 bērni esmu spiests braukt patreiz ar busu. Ar busu arī forši braukt jo daudz ko var salikt.