Shell zaudē tiesā – būs jāsamazina emisijas par 45%

Hāgas tiesa ir devusi rīkojumu Shell līdz 2030. gada beigām samazināt pasaules oglekļa emisijas par 45% salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni. Lietu ierosināja vietējā zaļā kustība.

Nīderlandes tiesa bezprecedenta lēmumā konstatēja, ka naftas giganta ilgtspējības politika ir nepietiekami „konkrēta”, ziņo the Guardian. Ņemot vērā, ka Royal Dutch Shell ir plaša ietekme uz enerģētikas nozari un citiem piesārņojošiem starptautiskiem uzņēmumiem, tika paziņots, ka uzņēmuma pienākums ir rūpēties ne tikai par peļņu un ka Shell, tā piegādātāju un pircēju emisiju samazināšanas līmenis ir jāpielāgo Parīzes klimata nolīgumam.

Shell ir nekavējoties jāsamazina CO2 emisijas. Šādam lēmumam būs tālejošas sekas uzņēmumam un tas var ierobežot Shell grupas potenciālo izaugsmi. Procenti, uz kuriem attiecas samazināšanas pienākums, atsver Shell grupas komerciālās intereses.

Hāgas tiesas tiesnese Larisa Alvina (Larisa Alwin)

Nīderlandes Zemes draugu (Friends of the Earth Netherlands) advokāts Rodžers Kokss aicināja organizācijas visā pasaulē saņemties un rīkoties tiesā, lai piespiestu starptautiskos uzņēmumus pilnībā piedalīties klimata ārkārtas situāciju risināšanā.

Šis ir pagrieziena punkts vēsturē. Šī lieta ir unikāla, jo tā ir pirmā reize, kad tiesnesis lielai piesārņojošai korporācijai pavēl ievērot Parīzes klimata vienošanos. Šim spriedumam var būt lielas sekas arī citiem lielajiem piesārņotājiem.

Friends of the Earth Netherlands advokāts Rodžers Kokss (Roger Cox)

Shell, kas paziņoja, ka pārsūdzēs spriedumu, bija devītais lielākais piesārņotājs pasaulē 1988.-2015. g., liecina Carbon Majors datu bāze. Pārsūdzība par nolēmumu varētu ilgt divus gadus, taču Kokss sacīja, ka viņš cer, ka uzņēmuma vadītāji un akcionāri tikmēr rīkosies.

Shell februārī bija teicis, ka tas paātrinās uzņēmējdarbības pāreju uz neto nulles emisijām, ieskaitot mērķus samazināt enerģijas produktu oglekļa intensitāti par 6–8% līdz 2023. gadam, par 20% līdz 2030. gadam, 45% līdz 2035. gadam un 100% līdz 2050. gads.

Bet tiesā advokāti veiksmīgi apliecināja, ka uzņēmums gadu desmitiem ir zinājis par CO2 emisiju bīstamajām sekām un tā mērķi joprojām nav pietiekami stingri. Tika apgalvots, ka Shell pārkāpj Nīderlandes civilkodeksa 6: 162. pantu un pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 2. un 8. pantu – tiesības uz dzīvību un tiesības uz ģimenes dzīvi -, radot draudus citiem, ja bija iespējams veikt alternatīvus pasākumus.

Tiesa nosprieda, ka gan Nīderlandes likumos, gan konvencijā patiešām ir noteikti pienākumi un ka uzņēmums jau ilgu laiku zina par oglekļa emisiju kaitējumu. Kaut arī uzņēmums nebija rīkojies nelikumīgi, tiesa paziņoja, ka tā ir konstatējusi, ka ir noticis “nenovēršams samazināšanas pienākuma pārkāpums”.

Šis spriedums ir patiešām labas ziņas klimatam. Tas palielina spiedienu uz lielajiem piesārņotājiem un palīdz mums Eiropā pastiprināt klimata politiku arī attiecībā uz viņiem. Viņi vairs nevar izvairīties no klimata krīzes: uz tiem jāattiecina arī starptautiskie klimata mērķi.

EP deputāts Bass Eikhūts (Bas Eickhout)

Tiesa piebilda, ka uzņēmuma “ambīcijas un politikas nodomi attiecībā uz Shell grupu lielā mērā ir diezgan nemateriāli, nenoteikti un nesaistoši plāni ilgtermiņā”. Tā atklāja, ka tie ir “atkarīgi no tempa, kādā globālā sabiedrība virzās uz Parīzes nolīguma klimata mērķu sasniegšanu”, ļaujot tai virzīties lēnāk, un ka “emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam iztrūkst”.

Klimata pārmaiņu jomā ir steidzami jārīkojas, tāpēc mēs esam paātrinājuši centienus līdz 2050. gadam kļūt par enerģijas nulles emisijas enerģijas uzņēmumu, līdzās sabiedrībai, izvirzot īstermiņa mērķus, lai izsekotu mūsu progresam.
Mēs ieguldām miljardiem dolāru energoresursos ar zemu oglekļa emisiju līmeni, ieskaitot elektrisko transportlīdzekļu uzlādi, ūdeņradi, atjaunojamos energoresursus un biodegvielu. Mēs vēlamies palielināt pieprasījumu pēc šiem produktiem un vēl ātrāk paplašināt mūsu jaunos enerģētikas uzņēmumus. Mēs turpināsim koncentrēties uz šiem centieniem un pilnībā ceram pārsūdzēt šodienas vilšanos izraisījušo tiesas lēmumu.

“Shell” pārstāvis

Shell bija apgalvojis, ka lietai nav juridiska pamata un ka Parīzes mērķu sasniegšana ir tikai valdību atbildība. Tiesa atzina, ka “kopš 2012. gada pastāv plaša starptautiska vienprātība par nevalstiskas rīcības nepieciešamību, jo valstis nevar pašas risināt klimata jautājumu”. Shell darbība un produkti katru gadu rada aptuveni 1% no pasaules emisijām, bet uzņēmums iegulda miljardiem naftas un gāzes resursos, sacīja tiesa.