No 2035.gada atteiksies no auto ar iekšdedzes dzinējiem, kas jādara, lai veicinātu pāreju uz elektroauto? Norvēģijas piemērs

Oslo, Norvēģijā, tika aizvadīta Baltijas mēroga klimata, transporta un enerģētikas ekspertu pieredzes apmaiņas vizīte. Tajā apkopota Norvēģijas pieredze efektīvas e-mobilitātes veicināšanā, kā arī apspriestas ilgtspējīgas e-mobilitātes attīstības iespējas Baltijas valstu reģionā. Tāpat vizītes laikā tika diskutēts par Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa pamatnostādnēm klimata izmaiņu ierobežošanā, virzoties uz klimata neitralitāti, kā arī plānu no 2035. gada atteikties no jaunu auto reģistrēšanas ar iekšdedzes dzinējiem.

Elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacija Oslo, Norvēģijā

Elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacija Oslo, Norvēģijā

Oslo, Norvēģijā, tika aizvadīta Baltijas mēroga klimata, transporta un enerģētikas ekspertu pieredzes apmaiņas vizīte. Tajā apkopota Norvēģijas pieredze efektīvas e-mobilitātes veicināšanā, kā arī apspriestas ilgtspējīgas e-mobilitātes attīstības iespējas Baltijas valstu reģionā. Tāpat vizītes laikā tika diskutēts par Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa pamatnostādnēm klimata izmaiņu ierobežošanā, virzoties uz klimata neitralitāti, kā arī plānu no 2035. gada atteikties no jaunu auto reģistrēšanas ar iekšdedzes dzinējiem.

Eiropas Savienībā transports rada 20% no kopējiem CO2 izmešiem, tāpēc mērķtiecīgi tiek virzīta vienota ES politika kopējo auto izmešu apjoma samazināšanai un pilnīgas klimata neitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Norvēģijai salīdzinoši īsā laika posmā ir izdevies īstenot veiksmīgu e-mobilitātes attīstības politiku, kļūstot par vadošo valsti pasaulē ar proporcionāli vislielāko reģistrēto elektroauto skaitu. Patlaban jau aptuveni 78% no visām jaunajām reģistrētajām automašīnām ir elektroauto.

EV testa braucieni
EV testa braucieni

Pieredzes apmaiņas vizītes iniciators bija uzņēmums “Møller Baltic Import”. Brauciena mērķis – iepazīt Norvēģijas pieredzi ilgtspējīgu transporta un klimata jautājumu risināšanā, lai veicinātu efektīvāku Baltijas valstu pāreju uz ilgtspējīgu mobilitāti, vienlaikus stiprinot reģiona enerģētisko neatkarību. Vizītē Oslo piedalījās valsts, pašvaldību institūciju un nevalstiskā sektora pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. 

Vienoti plānojot Baltijas reģiona e-mobilitātes veicināšanas politiku, mums ir iespēja pārņemt Norvēģijas labās prakses piemēru visas Baltijas mērogā. Politiska vienprātība, valsts nostādņu izstrāde un koordinēta rīcība ir priekšnoteikumi, kas var sekmēt Baltijas valstu reģiona attīstību. ES Zaļā kursa stratēģija, virzoties uz klimata neitralitāti, principā noteikusi autoindustrijas attīstības virzienu, kā arī nākotnē radīs būtisku ietekmi uz patērētāju paradumu maiņu. Tāpēc mēs jau tagad pielāgojamies šim attīstības vektoram un paredzam vērienīgas investīcijas videi draudzīgu risinājumu izstrādē. Tuvāko gadu laikā “Volkswagen” grupa plāno investēt 89 miljardus eiro nozares attīstībā, tostarp 52 miljardus – tieši e-mobilitātes risinājumu izstrādē.

2030. gadā grupas pārstāvēto zīmolu klāstā būs aptuveni 70 elektroauto modeļu, tādējādi radot daudzveidīgu piedāvājumu. Tai pat laikā Latvijas un visas Baltijas mērogā ir steidzami jāveicina vienotas infrastruktūras un uzlādes staciju tīkla attīstība, kā arī jāpilnveido valsts atbalsta mehānismu programma gan elektroauto iegādei, gan ikdienas lietošanai. Ir skaidrs, ka šāda pāreja ir izaicinājumiem bagāts ceļš, taču mums ir iespēja aizgūt citu valstu pieredzi, kas līdz šim jau sekmīgi ir īstenojusi e-mobilitātes un klimata ilgtspējas attīstības programmas.

“Volkswagen” Baltijā un “Audi” Latvijā un Lietuvā vairumtirgotāja “Møller Baltic Import” izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde

Vizītes ietvaros Baltijas valstu pārstāvji tika iepazīstināti ar Norvēģijas ieviestajām likumdošanas, nodokļu un atbalsta programmām, valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu ciešās sadarbības piemēriem, kā arī praktiskiem infrastruktūras risinājumiem, kas ļāvuši Norvēģijai kļūt par vadošo valsti pasaulē e-mobilitātes un elektroauto lietojuma ziņā.

Norvēģijas e-mobilitātes veiksmes atslēga ir sekmīga mijiedarbība starp infrastruktūras attīstību, nodrošinot pieejamu un ērtu elektroauto uzlādes iespēju visā valsts teritorijā, un sekmīgu un stimulējošu nodokļu un atvieglojumu politiku, kā arī valsts atbalstu šo automobiļu īpašniekiem. Būtisku e-mobilitātes izaugsmi veicināja tirgū pieprasītu un mūsdienīgu auto modeļu elektrifikācija, sniedzot iespēju patērētājiem izvēlēties iemīļotos auto zīmolus un modeļus ar elektrisko piedziņu. Tādējādi ir ļoti svarīgi vienlaikus attīstīt gan infrastruktūru, gan nodrošināt daudzveidīgu elektroauto piedāvājumu. Savukārt pirktspējas veicināšanai ir jādomā gan par valsts atbalsta mehānismiem elektroauto iegādei, gan par stimulējošu nodokļu sistēmu.

Ulfs Tore Heknebijs (Ulf Tore Hekneby) “Harald A. Møller” izpilddirektors

Attīstot mērķtiecīgu e-mobilitātes politiku, Norvēģijas valdība ieviesa vairākus e-mobilitāti stimulējošus pasākumus un atbalsta sistēmu kopumu. To apjoms gadu gaitā ir mainījies, bet galvenais uzsvars ir bijis padarīt elektroauto finansiāli izdevīgākus to īpašniekiem un gala lietotājiem. Piemēram, Norvēģijā elektroauto reģistrācija ir bezmaksas, iegāde nav aplikta ar PVN (jāpiemin, ka iekšdedzes dzinēju auto šīs likmes gadu gaitā ir kāpušas), kā arī izveidota nodokļu un atvieglojumu politika. Papildus tam veicināta ērta elektroauto lietošana: pieeja sabiedriskā transporta joslām, bezmaksas autostāvvietas u.c.

Norvēģijas EV un PHEV tirgus daļa
Norvēģijas EV un PHEV tirgus daļa

Lai gan pēdējo gadu laikā visās trīs Baltijas valstīs ir vērojams pakāpeniski augošs pieprasījums pēc elektroauto, tie veido tikai nepilnus 3% no kopējā Baltijas valstu auto tirgus. Vienlaikus ir vērojama patērētāju paradumu maiņa. Galvenie iemesli, kāpēc iedzīvotāji arvien biežāk dod priekšroku elektroauto, ir alternatīvu, tostarp ekonomiski izdevīgāku, enerģijas resursu izmantošana.

Ikdienā novērojam arvien lielāku patērētāju interesi par elektroauto piedāvājumu, ko būtiski veicinājusi jaunu modeļu ienākšana tirgū, kā arī valsts atbalsts elektroauto iegādei. Turpinoties degvielas cenu kāpumam, arvien vairāk klientu racionālu finansiālu apsvērumu dēļ izvērtē iespēju pārsēsties no ierastā iekšdedzes dzinēja auto uz elektroauto. Vienlaikus elektroauto īpašniekiem ir arī vairākas citas priekšrocības, tostarp zemāki auto ekspluatācijas nodokļi, samazināti izdevumi par tehnisko apkopi, bezmaksas autostāvvietas un citas ekstras.

Mazumtirgotāja “Møller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Izīda Gerkena

Norvēģijas–Baltijas pieredzes vizītē Oslo piedalījās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valsts pārvaldes, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un uzņēmumu pārstāvji, kā arī klimata un transporta speciālisti. Vizītē no Latvijas piedalījās eksperti no Auto asociācijas, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses, Rīgas domes un Ogres novada domes, kā arī pārstāvji no inovāciju kustības VEFRESH un biznesa vides. Arī no Lietuvas un Igaunijas vizītē piedalījās valsts pārvaldes un pašvaldību sektora pārstāvji, kā arī nevalstisko organizāciju un uzņēmumu pārstāvji.

Norvēģijas–Baltijas valstu pieredzes apmaiņas tikšanās Oslo norisinājās šā gada novembrī. To iniciēja Møller Baltic Import SE un ar Norvēģijas vēstniecības Latvijā atbalstu organizēja Norvēģijas Tirdzniecības kamera Latvijā ar sadarbības organizācijām Igaunijā un Lietuvā.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

3.4 5 balsojumi
Raksta novērtējums
Pieraksties
Paziņojums no
guest
4 Komentāri
jaunākais
vecākais visbalsotākais
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
2222
2222
Viesis
18/12/2022 00:02

Pēc pieredzes apmaiņas ar Norvēģiju, VARAM arī plāno atcelt pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu elektro auto iegādei?

Pēdējoreiz rediģēja 1 mēnesis atpakaļ 2222
Kārlis Mendziņš
Atbilde  2222
20/12/2022 19:54

Ja to atcels, tad darīs ES līmenī. Tagad jau drīzāk jāskatās uz ilgstpējības ministriju

JanisB
JanisB
Viesis
16/12/2022 11:06

Grūts ceļš ejams…. Skaidrs, ka Norvēģijā to izdarīt ir daudz vieglāk iedzīvotāju un valsts turības dēļ – vidējā alga LV pēc nodokļiem 1k eur, Norvēģijā 3.5k eur. Pat pēc pirktspējas viņiem ir gandrīz 2x lielāka alga. Tā nu diemžēl ir, ka pie LV dzīves līmeņa kko vairāk par dacia elektroauto vairumam būs grūti iegādāties, bet tas atkal vairumam tomēr nederēs.

Nu vienīgi jāskatās, kā attīstīsies lietoto auto tirgus, bet nu cerēt, ka pie mums tagad nāks iekšā daudz lietoti elektroauto no Eiropas arī ir naivi. Rietumeiropieši taču ātrāk pāries uz elektroauto, nekā mēs. Attiecīgi tie auto būs uz izķeršanu. Tas, ko mēs redzēsim ir, ka pie mums plūdīs rietumeiropiešu iekšdedzes dzinēju auto, jo ar laiku tiem pieprasījums rietumeiropā kritīsies.

nedarata
nedarata
Viesis
15/12/2022 10:19

Nu tas ka Norvēģijā algas ir bišķi lielākas arī palīdz.

4
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: