Ātrās uzlādes stacijas

Uzlādēts

Tavs ceļvedis atjaunīgajā enerģijā

Nav otras planēts, ko izmantot

Baltijas vides, zinātnes un profesionālās organizācijas aicina savu valstu premjerus iestāties par ES klimata mērķu paaugstināšanu

2020. gada 13. oktobris

Baltijas vides, zinātnes un profesionālās organizācijas savu valstu premjeriem ir nosūtījušas atklāto vēstuli, kurā uzsver, ka klimata joma atrodas ārkārtas stāvoklī un tāpēc ir nepieciešama izlēmīga un drosmīga rīcība. Organizācijas aicina premjerus nākamājā Eiropadomes sanāksmē atbalstīt ES klimata mērķa paaugstināšanu par vismaz 65%.

Eiropas Savienības līmenī līdzīgu vēstījumu pauž 47 sadarbības tīkli, kas pārstāv vairāk vairāk nekā 800 uzņēmumus un 330 sabiedriskās organizācijas. To vidū ir tādas organizācijas kā Climate Action Network  Europe, EU Chapter of the Club of Rome, Oxfam EU, European Council for an Energy Efficient Economy, ECOLISE un citas.

Vēstulei Baltijas valstu premjeriem pievienojušās tādas Latvijas organizācijas kā Zaļā brīvība, Pasaules dabas fonds, Rīgas Tehniskā Universitāte / EIT Climate KIC, Latvijas siltumuzņēmumu asociācija, Latvian Architects Declare, Latvijas Vēja enerģijas asociācija, Latvijas atjaunojamās enerģijas federācija u.c. Plaši pārstāvēta ir arī Lietuva un Igaunija – vēstulei pievienojušās vairākas nozīmīgas organizācijas no sociālās, inovāciju, vides aizsardzības, enerģētikas un tehnoloģiju jomām.

Baltijas vides, zinātnes un profesionālās organizācijas atklātajā vēstulē premjeriem uzsver, ka risks gadsimta beigās pieredzēt temperatūras paaugstināšanos par 3,2°C ir ārkārtīgi augsts. Tas savukārt nozīmē biežākus meža ugunsgrēkus, aizvien lielākus sausuma periodus un plūdus, kā arī ekstrēmākus laika apstākļus. Organizācijas brīdina, ka “arvien nepietiekamā, pārāk vēlā rīcība klimata jomā vai tās trūkums ES izraisīs labklājības samazināšanos par 175 miljardiem eiro gadā, un tam būs ārkārtīgi spēcīgas sekas nākamajās paaudzēs.”

Vēlamies arī uzsvērt, ka rīcības, kas vērstas uz klimata politikas mērķu sasniegšanu, nedrīkst būt pretrunā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas mērķiem un īstenošanas pasākumiem.

Pasaules dabas fonda vadītājs Jānis Rozītis

Kā liecina vairāki pētījumi, SEG emisiju samazinājums par 65% līdz 2030. gadam ne tikai novērstu vides un klimata kaitējumus,  bet arī  palīdzētu ES ietaupīt vairāk nekā 10 triljonu eiro. Palielināts, pietiekami ambiciozs un zinātnē balstīts klimata mērķis ir būtiski svarīgs, plānojot un veidojot taisnīgai un ilgtspējīgai pārejai nepieciešamos ieguldījumus gaidāmajā daudzgadu ES budžetā un ES atveseļošanas fondos. 

  Vai transporta nozares ilgtspējība ļaus sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā [vebinārs]

“Lai to panāktu, ir vajadzīga rūpīga stratēģiskā plānošana, kas pievēršas arī plašāku pārejas izaicinājumu risināšanai. Enerģijas infrastruktūra jāveido tā, lai minimizētu materiālu patēriņu un veicinātu augstākus atkārtotas izmantošanas un pārstrādāšanas procentus atjaunojamo energoresursu enerģijas un tās uzglabāšanas tehnoloģijās, turklāt centieniem novērst neilgtspējīgu izrakteņu ieguvi ir jāsamazina negatīvā ietekme uz mūsu vidi. Pētījumi rāda, ka ieguldījumi enerģētikas pārejas tehnoloģijās uz katru iztērēto miljonu dolāru rada gandrīz trīs reižu vairāk darbavietu nekā fosilie enerģijas avoti,” vēstulē raksta organizācijas.

Vēstules autori uzskata, ka Baltijas reģions var būt pozitīvu pārmaiņu vadītājs un gūt labumu no aktīvākas ES darbības klimata jomā. Ambicioza klimata politika un rīcība var iedarboties kā katalizators, veicinot lielāku sadarbību un apmaiņu reģionā. Kā šādas rīcības piemēru organizācijas min nesen izsludināto projekta otro fāzi, lai līdz 2025. gadam sinhronizētu Baltijas valstu elektrotīklu ar kontinentālo Eiropu.

“Mēs rēķināmies ar to, ka jūs nodrošināsiet mūsu planētas un Baltijas reģiona pilsoņu aizsardzību,” pauž organizāciju pārstāvji, aicinot premjerus strādāt tā, lai publiskā sektora ieguldījumi palīdzētu veidot drošāku, visu sabiedrību iekļaujošu un vidi saudzējošu nākotni.

  Google jau ir atsvēruši savu oglekļa mantojumu

Vēstules pilnā un angliskā versija, kurā pieejams pilns organizāciju saraksts, ir pieejama šeit.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

balsojums
Raksta novērtējums
Patika raksts? Atbalsti Uzlādēts iekš Patreon!
Baltijas vides, zinātnes un profesionālās organizācijas aicina savu valstu premjerus iestāties par ES klimata mērķu paaugstināšanu 1
Pieraksties
Paziņojums no
guest
0 Komentāri
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x
()
x

Teksta kļūdas atskaite

Sekojošais teksts tiks nosūtīts mūsu redaktoriem: