Eiropa aizliedz vienreiz lietojamos plastmasas izstrādājumus

Eiropas Parlaments nobalsoja par to, lai aizliegtu vienreiz lietojamos plastmasas izstrādājumus. Šie izstrādājumi veido 70% no jūrās un okeānos atrodamajiem atkritumiem. ES plāno ieviest aizliegumu līdz 2021. gadam.

23. oktobrī Eiropas Parlaments ar 571 balsi “par”, 53 “pret” un 34 deputātiem atturoties atbalstīja priekšlikumu aizliegt vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu tirdzniecību ES. Šis aizliegums skar vienreiz lietojamos traukus, vates kociņus, salmiņus, balonu kociņus, ēdienu konteinerus un daudz ko citu.

Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, būtu sagaidāms, ka līdz 2050. gadam okeānos un jūrās būtu vairāk plastmasas kā zivju.

Turpmāk notiks vēl vairākas precizēšanas, bet ES cer, ka aizliegums stāsies spēkā visā blokā jau 2021. gadā. Ja Brexit vēl nebūs sācies, arī Lielbritānijai būs jāpieņem šis aizliegums.

Pēc lēmuma pieņemšanas tā vadītājs Frederika Raies (Frédérique Ries) teica, ka:

“Tā ir uzvara mūsu okeāniem, dabai un nākamajām paaudzēm.”

Kas tiks aizliegts?

Šis aizliegums ir adresēts dažiem no visizplatītākajiem jūru un okeānu plastmasas atkritumiem. 10 no tiem sastāda 86% no pludmalēs un aptuveni 50% no ūdeņos atrodamajiem atkritumiem. Konkrētie tika izvēlēti, jo tiem jau ir alternatīvas, piemēram, salmiņi un ēdienu trauki.

Tiem plastmasas izstrādājumiem, kuriem vēl nav alternatīva, piemēram, sviestmaižu iesaiņojumiem, būs plastmasas patēriņš jāsamazina par 25% līdz 2025. gadam.

Arī cigaretes tiks ietekmētas šī lēmuma dēļ. To pārpalikumi (filtri) ir viens no pludmaļu biežāk sastopamajiem atkritumiem. To ražotājiem būs jāsamazina plastmasas pielietojums par 50% līdz 2025. gadam un par 80% līdz 2030. gadam.

Plānā ir arī iekļauts viens ambiciozs mērķis – nodrošināt to, ka līdz 2025. gadam 90% no visām plastmasas dzērienu pudelēm tiek savāktas pārstrādei. Plastmasas pudeles sastāda aptuveni 20% no jūrās atrodamās plastmasas.

Ražotājiem arī būs jāuzņemas atbildība par to, kas notiek ar ražotajiem plastmasas produktiem un iepakojumu.

Cik liela ir šī problēma?

ES pētījumi liecina, ka aptuveni 150’000 tonnu plastmasas katru gadu nonāk Eiropas ūdeņos. Tas nav lielākais rādītājs pasaulē, bet katrs solis ir svarīgs.

Plastmasai ir ļoti negatīva ietekme uz jūras dzīvniekiem un dabu. Zivis un citi jūras iemītnieki var tikt nogalināti no piesārņojumu. Vaļi var apēst plastmasas maisus, kas liedz tiem pēc tam apēst īstu ēdienu, tādējādi nogalinot tos bada nāvē.

Kad plastmasa sāk sadalīties mazākos gabalos (saules, vēja, viļņu, berzes ietekmē), tā nesāk sadalīties kā dabiskie produkti darītu – tā sadalās mazākos un mazākos gabalos. Šo mikroplastmasu var apēst zivis, kuras vēlāk apēd cilvēki.

Liels daudzums plastmasas izskalojas krastos, kur to ēd putni un citi dzīvnieki. Liktenis tiem pēc tam nav tas labākais.

Avots: BBC