Elektromobiļu mīti: Ziema

Ziema ir tas temats, par ko bieži nerunā saistībā ar elektromobiļiem. Tomēr mūsu platuma grādos ir diez gan svarīgi apzināties to, kas sagaida, braucot ar šāda veida transportu, kad ledusskapī ir siltāk kā ārā aiz loga. Kaut vai tāpēc, lai varētu aizbraukt uz Liepāju.

Elektromobiļi nav priekš ziemas. Tie nespēj braukt ziemā, baterijas resursus patērē ievērojami vairāk, tādējādi to galinot. Ja iet tādās galējībās var apgalvot, ka jebkura mašīna nav paredzēta ziemai. Kāpēc gan ir jāpērk dārgas ziemas eļļas, ziemas degvielas, ziemas riepas? Kāpēc vispār jāpērk ziemas jakas? Cilvēks arī nav paredzēts ziemai. Pārvācamies uz Āfriku!

Jokus un aplamības pie malas. Elektromobiļi ir domāti arī ziemai. Ne par velti tos pārbauda polārajā lokā. Starp citu, sagatavošanās ziemai ir ievērojami vieglāka – ielēji ziemas logu šķidrumu, nomainīji riepas un gatavs.

Tomēr ziemā elektromobiļi piedzīvo negatīvas pārmaiņas – krītas autonomija. Tas ir vairāku iemeslu dēļ, kas ir gan kopīgas, gan atšķirīgas ar iekšdedzes dzinēju līdziniekiem. Sāksim ir atšķirīgajām.

Faktori, kas attiecas uz elektromobiļiem

Kursors.lv, aplūkojot divus elektromobiļus sūkstījās, ka autonomija ziemā nav ne tuvu tik liela kā solītā (vasarā). Tas nav tikai Jaguar I-Pace vai Hyundai Kona Electric īpašs gadījums, bet gan vispārīgi attiecināms uz baterijām. Būtu viegli vainu novelt uz to, ka salonā tika uzturēta komfortabla temperatūra kamēr ārā ir sals. Siltuma uzturēšana salonā arī ietekmē pieejamo enerģijas apjomu braukšanai, bet tas nav vienīgais ietekmējošais faktors.

Baterijas vairs nespēj dot tik lielu enerģijas daudzumu un rekuperācija nav tik spēcīga kā siltā laikā. Dažreiz tiek ierobežota arī mašīnas jauda. Bateriju elektroķīmiskās īpašības pie zemām temperatūrām ir citādākas kā pie tām, kad ir silts. Elektromobiļu baterijas nodrošina elektrisko enerģiju elektriskajam motoram. Tās lādējot, elektriskā enerģija tiek pārveidota ķīmiskajā enerģijā, bet, izlādējot (braucot) – no ķīmiskās uz elektrisko. Baterijas sastāv no trīs galvenajām daļām – katoda, anoda un elektrolīta. Katods un anods ir divi dažādi materiāli un strāva rodas starp tiem, kad notiek uzlādi vai izlāde. Elektrolīts vada šo strāvu. Aukstā laikā elektrolīta vadītspēja krītas, kas palielina elektrisko pretestību. Tādējādi ir nepieciešams vairāk enerģijas, lai elektronus novadītu cauri elektrolītam, kas nozīmē, ka baterijā braukšanai pieejamā enerģija ir mazāk. Ja interesē sīkāks apraksts, var izlasīt šo rakstu.

Tomēr tam ir apkārtceļi – uzturēt elektromobili siltā vietā, piemēram, garāžā, kad ar to nebrauc, vai nospiest pogu aplikācijā, lai uzsilda mašīnu, pirms izbraukšanas. Ja mašīnu vai tikai bateriju paku pirms tam uzsilda un tā ir pieslēgta pie uzlādes vietas (piemēram, mājas rozetes), tad netiek patērēta bateriju pakā esošā enerģija, bet gan tīkla. Lai samazinātu siltuma klātneesamības efektu, daudzi elektromobiļu ražotāji iestrādā aktīvo termālo sistēmu. Tā rūpējas par to, lai temperatūra bateriju pakai nenokrītas zem noteikta sliekšņa, bet tas noēd enerģiju, ko citkārt varētu lietot priekš braukšanas.

Iepriekšēja sildīšana iekšdedzes dzinējiem ir iespējama, bet tas ļoti ātri nosēdinātu mazo 12V akumulatoru. Pat, ja elektriskā mašīna enerģiju siltumam ņem no baterijas nevis no tīkla, 10 minūšu sildīšana noēdīs aptuveni 3 km enerģijas.

Mašīna pieleks pat pie -30°C temperatūras. Nav bieži, kad tāda temperatūra ir pie mums Latvijā, bet, kad tāda ir, elektromobiļiem tā netraucē. Uz paneļa, iespējams, izleks pāris paziņojumi, ka ārā ir auksts, jābūt uzmanīgam vai nevar iegūt ierasti daudz enerģijas no baterijas, bet tālāk par stāvvietu varēs aizbraukt.

Faktori, kas ietekmē visas automašīnas

Auksts laiks ietekmē visus transportlīdzekļus neatkarīgi no motora tipa un enerģijas avota veida. Auksts gaiss ir blīvāks kā silts gaiss, kas nozīmē, ka gaisa pretestība ir lielāka. Ziemas laikā biežāk ir vējains, kas arī palielina gaisa pretestību, ja neskaita tos brīžos, kad vējš pūš no aizmugures. Piesnigušie ceļi un ziemas riepas palielina ceļa pretestību.

Ieradumu maiņa

Nesen Uzlādēts.lv veica aptauju par to, cik ļoti mainās autonomija un kā mainās paradumi aukstos apstākļos. Pie -10°C vidēji tiek zaudēti 38% no autonomijas, kas pieejama optimālajos apstākļos. Lielākie zudumi novērojami tām mašīnām ar mazākām bateriju pakām, bet vismazākie – ar lielākajām bateriju pakām. Ja VW eUp! ziemā zaudē 50% no autonomijas, tad Tesla Model S 12%.

Vidējais autonomijas zudums pie:

• +10°C – 10%
• 0°C – 27%
• -10°C – 38%

Elektromobiļiem ar mazākām bateriju pakām ir arī uzlādes ierobežojumi. Piemēram, Citroen C-Zero maksimālā ātrās uzlādes jauda samazinās divas reizes, bet Hyundai Ioniq Electric īpašnieki neizjūt dižas izmaiņas. Atbildot uz jautājumu, kā mainās paradumi aukstā laikā, daudzi mazo elektromobiļu lietotāji atbild, ka ierobežo braukšanas ātrumu, uzvelk siltākas zeķes un biežāk lādē mājās. Daži pārsēžas iekšdedzes automašīnās.

Noslēgumā

Ziema, iespējams, dažiem liekas kā kārtējais apliecinājums, ka elektromobiļi nav piemēroti īstajai dzīvei, ka baterijas nav risinājums vai ka esošais tehniskais risinājums nav gana labs. Vai tādēļ elektromobiļi ziemeļos no Spānijas nebūtu vēlami? Norvēģijas piemērs rāda pretējo. Ja ar tādām mašīnām nevarētu braukt kaut vienu sezonu, tās nepirktu, bet 2018. gada populārākais vieglais transportlīdzeklis Norvēģijā bija elektromobilis Nissan Leaf.

Ar jauno likumu, kas nosaka, ka jaunām un renovētām ēkām, kurās ir vismaz desmit autostāvvietas, būs nepieciešams izveidot elektromobiļu uzlādes punktu, ir nodrošināts arī tas, ka būs iespēja uzsildīt mašīnu pirms izbraukšanas, netērējot enerģiju, kas paredzēta braukšanai.

Jāpiemin, ka elektromobiļu baterijas ir grīdā, kas nozīmē, ka gravitācijas centrs ir tuvu pie zemes. Jo gravitācijas centrs ir tuvāk zemei, jo drošāka un stabilāka braukšana.

Patiesās elektromobiļa izmaksas 2 gadu laikā