“ENGYcell” vēlas demokratizēt elektroenerģijas tīkla regulēšanas tirgu

0

Enerģētikas jaunuzņēmums “ENGYcell” ir saskatījis biznesa iespēju elektrības regulēšanas tirgū un piedāvā programmatūru, kas ļauj piedalīties tīkla regulēšanā. Uzņēmuma izstrādātie algoritmi nodrošinās tīkla regulēšanu, pašpatēriņa pārvaldību un tirgošanos biržā.

“ENGYcell” komanda

“ENGYcell” komanda (Publicitātes foto)

Enerģētikas jaunuzņēmums “ENGYcell” ir saskatījis biznesa iespēju elektrības regulēšanas tirgū un piedāvā programmatūru, kas ļauj piedalīties tīkla regulēšanā. Uzņēmuma izstrādātie algoritmi nodrošinās tīkla regulēšanu, pašpatēriņa pārvaldību un tirgošanos biržā.

Daļa no ENGYcell dibinātājiem ir tie paši, kuri izveidoja “Tesla” koplietošanas platformu OX Drive – Egija Gailuma, Kristiāns Karlsons un Kristaps Vasiļjevs, kuriem ir pievienojies programmatūras izstrādātājs Jevgēnijs Zaremba un sistēmu inženieris Aleksis Pauls Lindemanis.

“OX Drive” bija liels autoparks, un laika gaitā sāka krāties lietotas elektroauto baterijas. Komanda uz tām tik ilgi skatījās līdz ienāca prātā ideja – kā būtu, ja tās izmantotu elektrības uzkrāšanai?

Mūsu komandā ir augstsprieguma eksperts, kurš Zviedrijā ir mācījies kosmosa inženieriju, un viņš fiziski īstenoja šo ideju. Tā mēs ieguvām par 30% zemāku elektrības rēķinu. Protams, katru dienu elektrība naktīs nav tik lēta, bet vidēji var ietaupīt 20 līdz 40%. Viss ir atkarīgs no cenu svārstībām, biznesa specifikas, patēriņa utt.

Egija Gailuma, ENGYcell līdzdibinātāja

Sākotnēji viņi izveidoja enerģijas uzglabāšanas sistēmu (battery energy storage system – BESS) no lietotām “Tesla” baterijām. Un, piemēram, naktī, kad uzņēmums nestrādā, bet elektrība maksā vien dažus centus, viņi varēja “uzpildīt” savu BESS konteineru ar elektrību. Nākamajā dienā, kad tā bija dārgāka, to varēja izmantot uzņēmuma vajadzībām.

Sākotnēji šis bija risinājums tikai savam uzņēmumam, bet vēlāk, kad komanda pārdeva OX Drive, komandai radās jauna biznesa ideja – izstrādāt programmatūru, kas palīdzētu citiem uzņēmumiem ietaupīt līdzīgā veidā, kā arī dot iespēju iesaistīties tīkla regulēšanas biznesā.

Līdz šim tīkla regulēšanā varēja piedalīties tikai tad, ja ļoti labi saprati šo tēmu. Mēs ar savu piedāvājumu demokratizējam šo tirgu: tev ir “tukšas” jaudas, par kurām tāpat maksā? Te ir mūsu konteiners un programmatūra: noliec to pie savas rūpnīcas un pelni.

Egija Gailuma, ENGYcell līdzdibinātāja

Algoritmu uzdevums ir maksimizēt atdevi

E. Gailuma neslēpj, ka līdzīgi risinājumi tirgū jau ir. “Ja nekas nav zināms par šādu biznesu, varētu domāt, ka mēs esam super jauns un vienīgais tāds uzņēmums. Taču tā gluži nav,” viņa teic.

Šādas BESS sistēmas tika būvētas jau pirms 40 gadiem, taču tās bija ļoti dārgas un kurš katrs nevarēja “ielēkt” šādā biznesā. Piemēram, pirms pieciem gadiem baterija, kuras ietilpība ir viena megavatstunda, maksāja 500 līdz 700 eiro par vienu kilovatstundu. Lai tas atmaksātos, esot vajadzīgi aptuveni 15 gadi. Tagad tikpat ietilpīga baterija maksā jau vidēji 200 eiro. “Bateriju un bateriju šūnu cenas samazinās, līdz ar to ieiet šajā biznesā kļūst vienkāršāk,” teic E. Gailuma.

Uzņēmumi, kas jau šobrīd izmanto BESS savām pašpatēriņa vajadzībām, kā arī piedalās tīkla regulēšanā, parasti izmanto vairākas programmatūras – viena kontrolē baterijas un analizē pašpatēriņu, otra atbild par regulēšanu, un nereti uzņēmumam pašam ir jāalgo vēl t.s. treideri, kuri analizē tirgu un domā, par kādu cenu pārdot katru kilovatstundu. “EngyCell” piedāvā programmatūru, kas dara to visu.

Mūsu algoritmi paši “domā” un maksimizē atdevi. Mūsu algoritmi vērtē vēsturiskos datus, cenas, laikapstākļus, tirgus tendences utt. Algoritma uzdevums ir būt klienta pusē un maksimizēt atdevi. Šādi var nopelnīt līdz pat 300 tūkstošiem eiro gadā bruto – tie ir gluži kā pasīvie ienākumi.

Egija Gailuma, ENGYcell līdzdibinātāja

Piedāvā gan programmatūru, gan konteinerus

Kad notiek sarunas ar potenciālajiem klientiem, kuriem vēl nav savas BESS sistēmas, viņi parasti jautā, kur to varētu iegādāties un ko “ENGYcell” varētu rekomendēt.

Tā kā mūsu primārā mērķauditorija ir klienti, kuri nemaz nezina, ka šādas sistēmas eksistē, vai tie, kuri ir dzirdējuši, bet nav vēl paši to iegādājušies, tad mēs nevaram viņiem piedāvāt tikai “pliku” programmatūru.

Egija Gailuma, ENGYcell līdzdibinātāja

Tāpēc “ENGYcell” piedāvā nodrošināt gan enerģijas uzglabāšanas sistēmu, gan programmatūru. “Programmatūra ir mūsu galvenā komponente, kas nodrošina tīkla regulēšanu, pašpatēriņa pārvaldību un tirgošanos biržā,” viņa paskaidro.

“ENGYcell” klientiem var nodrošināt arī BESS konteinerus, kuros ir jaunas bateriju šūnas vai elektroauto baterijas. Katram no risinājumiem ir savas priekšrocības un mīnusi. Uzņēmums ar katru klientu izrunā individuāli tā nepieciešamības, vēsturisko patēriņu, plānoto patēriņu un kāds ir mērķis BESS uzstādīšanai, rezultātā saprotot, kas klientam ir nepieciešams.

Atslēgšanās no Krievijas tīkla mainīs tirgu

Lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, līdz šim liels Latvijas un arī Baltijas tīkla balansētājs un regulētājs bija Krievija. Šī gada 8. februārī Baltijas valstis atslēgsies no Krievijas kontrolētā elektrības tīkla BRELL un pieslēgsies Eiropas kopējam tīklam. Tāpēc daudzi šajā situācijā saskata kārdinošu tirgus iespēju. Iepriekš ar vienu megavatstundu (1 MWh) lielu BESS sistēmu varēja nopelnīt līdz 300 tūkstošiem eiro pirms nodokļu nomaksas gadā. Tagad, kad Latvija atslēgsies no Krievijas tīkla, tiek prognozēts, ka iespējas nopelnīt būs lielākas.

E. Gailuma apzinās, ka konkurence augs un nākotnē būs vēl citi programmatūras uzņēmumi šajā nozarē. Tāpēc “ENGYcell” plāno arī paplašināties un piedāvāt platformu, kur būtu dažādi trešo pušu algoritmi. Piemēram, ja uzņēmumam ir savi saules paneļi, tam piemērotāks ir viens algoritms, bet, ja tas ir kokapstrādes uzņēmums, tam izdevīgāks būs cits algoritms. “Pie mums varēs veikt simulāciju un izvēlēties, kurš ir piemērotāks,” nākotnes plānus ieskicē E. Gailuma.

Orientējas lieliem Eiropas tirgiem

“ENGYcell” mērķauditorija ir uzņēmumi, kas pat nezina, ka eksistē tāda lieta kā tīkla regulēšana. Līdz šim, domājot par elektrības taupīšanu, viņi ir tikai mainījuši spuldzītes uz ekonomiskākām.

Tāpēc mums uzreiz jāpiedāvā pilns komplekts – ne vien programmatūra, bet arī baterijas.

Egija Gailuma, ENGYcell līdzdibinātāja

“ENGYcell” interesē Polija, Čehija, Ungārija, Spānija un Itālija – valstis, kur ir augstas cenu svārstības, kā rezultātā ir liela nepieciešamība pēc tīkla regulēšanas. Tāpat vilinoši ir tas, ka šie tirgi ir samērā atvērti šādam biznesam. Salīdzinājumam: lai piedalītos tīkla regulēšanā Latvijā, minimālais tīklā nododamais apjoms ir viena megavatstunda (1 MWh), bet Polijā – 100 kilovatstundas (100 kWh jeb 0,1 MWh).

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

5 1 balsojums
Raksta novērtējums
Pieraksties
Paziņojums no
guest
0 Komentāri
jaunākais
vecākais visbalsotākais
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: