“AJ Power” investē vairāk nekā 6 milj. EUR bateriju sistēmu uzstādīšanā
Iekārtas tiks pieslēgtas vienotajam elektroenerģijas tīklam un uzsāks darbu tuvāko mēnešu laikā, neilgi pēc plānotās Baltijas energosistēmas atslēgšanās no BRELL tīkla.

AJ Power BESS (Publicitātes attēls)
Investējot sešus miljonus eiro, “AJ Power” uzņēmumu grupa ir uzstādījusi elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) trīs savos lieljaudas saules enerģijas parkos Valmierā, Aizkrauklē un Ilūkstē. Iekārtas tiks pieslēgtas vienotajam elektroenerģijas tīklam un uzsāks darbu tuvāko mēnešu laikā, neilgi pēc plānotās Baltijas energosistēmas atslēgšanās no BRELL tīkla.
Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas nodrošinās deviņu megavatu (MW) jaudu un 18 megavatstundu (MWh) ietilpību. BESS vienas dienas uzlādētās un izlādētās elektroenerģijas apjoms pārsniegs 7000 mājsaimniecību vidējo dienas patēriņu. Uzstādītās bateriju sistēmas palīdzēs stabilizēt elektroenerģijas tarifus Latvijā, jo brīžos, kad elektroenerģijas būs par daudz, tā tiks ņemta no tīkla un uzkrāta BESS, bet kad radīsies deficīts, elektroenerģija tiks nodota tīklā, tādējādi nodrošinot nepieciešamo elektroenerģijas ražošanas un patēriņa līdzsvaru.
2025. gads būs īpaši izaicinošs Latvijas enerģētikas nozarei. Baltijas plānotā atslēgšanās no BRELL tīkla februārī radīs nepieciešamību pēc papildu balansēšanas jaudām. Šī iemesla dēļ jau pagājušajā gadā uzsākām BESS sistēmu projektēšanu un izvietošanu, lai pēc iespējas ātrāk pielāgotos izmaiņām un iesaistītos jaunajā balansēšanas tirgū. Mēs nepārtraukti investējam jaunu enerģētikas un atjaunīgo risinājumu izveidē Latvijā un šogad mūsu mērķis ir paplašināt savu darbību arī eksporta tirgos.
Roberts Samtiņš, “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs
BESS risinājuma pamatā ir tehniskās iekārtas uzstādīšana un vadības sistēmas izveide. Visus darbus, sākot ar risinājuma projektēšanu un izbūvi projekta realizācijā, veica “AJ Power” uzņēmumu grupa, kas arī pilnībā pārvaldīs sistēmas turpmāko darbību gan savām, gan klientu izvietotajām BESS. Nepieciešamās iekārtas piegādātas no Eiropas Savienībā (ES) sertificētiem, drošiem ražotājiem, kam ir liela pieredze līdzvērtīgos projektos Eiropā.

Jauno bateriju vadības sistēmu “AJ Power” izstrādājis kopā ar mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādātāju “Apply”. Radītais risinājums veiks enerģijas plūsmu monitoringu un kontroli, sekos līdzi tirgus svārstībām un, atbilstoši noteiktam algoritmam, spēs ātri reaģēt un pielāgot sistēmas darbību – uzlādēt vai izlādēt elektroenerģiju tīklā. BESS uzstādīšanas lokācijas izvēlētas “AJ Power” jau esošajos saules elektrostaciju (SES) projektos, kur jau ir izbūvēta un sagatavota nepieciešamā infrastruktūra. “AJ Power” 2023. un 2024. gadā veiksmīgi realizēja septiņus apjomīgus saules enerģijas projektus Valmierā, Brocēnos, Dobelē, Cēsīs, Aizkrauklē, Ilūkstē un Jelgavā ar kopējo uzstādīto jaudu 30 MW.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Rekā arī Latvijā gan ar aizturi sāk šo to saprast:
Zviedri brīdina par pasaules tuvredzību: kodolstacijas cilvēcei ir mazāk bīstamas nekā vēja un saules enerģija
https://www.la.lv/zviedri-bridina-par-pasaules-tuvredzibu-kodolstacijas-cilvecei-ir-mazak-bistamas-neka-veja-un-saules-energija
Jā, ik pa laikam uzpeld kāda šāda ziņa. Tikai Latvijas mediji nemāk saprast, kurš raksts ir tukša ###šana, lai lobētu kāda intereses, un kurš ir zinātniski pamatots. Šis ir pie pirmajiem.
Paralēli bija ziņa, kur kāda sieviete ar entuziasmu pilnīgā sajusmā stāstīja, ka Baltijas jūrā Latvijai vajag būvēt mega vejā turbīnu parkus un tad saražoto elektrību pārdot Vācijai. Bet nesaprot, ka “zaļo” enerģiju Vācijai nevajag, tai pašai tās pietiek. Viņiem kritiskā situācija ir pārējās stundas, kur AER neder, un franči vieņiem nepārdod kodolenerģiju pa lēto nepārdod. Kā aizvietot ogles, gāzi?
Vai nav domāts otrādāk? Vēja parkus lobē, bet zinātne ir kodolenerģijas pusē? Jo zinātne saka, ka patiesībā kodolenerģija ir vienkārši labākais enerģijas veids. Ja vēlaties saudzēt planētu, to nevajag noklāt ar miljoniem hektāru saules paneļiem, vēja turbīnām un ķīmiskajām baterijām.
Nesaprotu, kuram Tuti-Fruti te komentārs iekritīs, bet pieļauju, ka abi komentāri ir no viena pūpēža.
Par Vāciju. Vācijas dārgās elektrības cenas ir viena iemesla dēļ – viņiem visa valsts ir zem viena tarifa un elektrības pārvade netiek galā ar reģionalitāti. Tas nozīmē, ka, ja ziemeļu daļā ir izteikts elektrības pieprasījums, tad elektrības cena skrien gaisā, ietekmējot pilnīgi visu valsti. Par Franciju nezinu, bet tas bija galvenais iemesls, kāpēc Zviedrija atteicās veidot savienojumu ar Vāciju – tas celtu viņiem elektrības cenu augšā.
Par labāko enerģijas veidu. Miljoniem hektāru 😀 Varam te beigt sarunu.
Pasaulē aptuveni uzstādīti 3 miljoni hektāru ar saules paneļiem. Tas neskaitot vēja parkus un bateriju laukus. Īstenībā krimināli.
Jā, drausmīgi krimināli! Atņem visu to derīgo zemi! Tur noteikti visi tie hektāri ir taisīti uz visauglīgās zemes. Un tad vēl vēja parki, starp kuru ventilatoriem nav iespējams veikt nekādu darbību. Tā ir vienkārši mirusi zona! Un tad tie bateriju lauki. Nesaprotu, kamdēļ tos neliek tajā mirušajā zonā, kurā ir saules paneļi un ventilatori, bet tieši tur, kur varēja būt suņu pastaigu parks! Šausmas! Jāsauc pie atbildības visi, kas jel kad ir kaut iedomājušies par saules paneļiem – sākot no politiķiem, beidzot ar privātpersonām, kas uzliek uz sava jumta tos! Cik kW ir uzlikti, tik gadi cietumā! Nav ko domāt par energoneatkarību un kur nu vēl lētāku elektrības cenu! Vienīgā atbilde ir atoms!
Tā sanāk, bet ja atsakamies no atoma, bez gāzes un oglēm neiztikt. Saules, vēja elektrostacijas ražo neprognozējami nevienmērīgu, patēriņa pieprasījumam neatbilstošu enerģiju,kas neizbēgami ir jāizlīdzina ar bāzes enerģijas avotiem (gāze, ogles, AES). Savukārt tām strādājot saraustītā režīmā tās zaudē savu efektivitāti. Tātad gāzes patēriņš pieaug neizbēgami. Kam tas atkal izdevīgi? Nemaz nerunājot par slodzi uz sadales tīkliem, jau tagad maksājam pa kārtu dārgāk tikai par sadala vien. Tāpat arī pavasarī palu laikā nonāksim pie situācijas, ka dabūsim izlaist pa lieko Daugavas ūdeni, jo būs elektrības pārprodukcija, kuru nevarēs realizēt. Tā teikt savas tumsonības dēļ dabonam kārtējo sitienu pa pieri ar grābekļa kātu.
Pilnīgs whataboutism… Varam šeit pielikt punktu.
Nu, visi jau maksājām ar būtisku sadales izmaksu pieaugumu. Tas jau galvenokārt saistīts ar nepastāvīgajiem enerģijas avotiem. Bet ok, skaidrība jau nekur nepazūdīts, tas ir tikai laika jautājums.
Dārgs pasākums. Vēl vairāk pacels cenu vakara stundās.
Pastāsti, kā tas pacels cenas? Jo elektrības cenu veido dārgākais no lētākajiem, kas tajā brīdī tirgū piedāvā elektrību (24h uz priekšu par katru stundu (šobrīd)).
Kas segs 6 miljonus + uzturēšanu + dikstāves, kad nav ne saule ne vējš + vēlmi nopelnīt? No tās puses nav nevienam interese samazināt cenas. Drīzāk TEC pielāgosies un piecels cenu. Paskaidro, ja būs otrādāk.
Laikam, neizproti kā baterijas strādā un kā to biznesu veido…
Tās dīkstāves nemaz nav dīkstāves, jo elektrība tiks uzkrāta arī no lētajām stundām. Piemēram, šodien lētākajās stundās elektrība maksā 0.05 €/kWh, bet dārgākajās 0,19 €/kWh. Tur ir 0,14 €/kWh starpība vienas dienas ietvaros. Nav obligāti vējam jāpūš un saulei jāspīd, lai būtu cenas starpība un veidotos bizness.
Saule, vējš ir tas, kas galvenokārt izraisa cenu svāstības no piedāvājuma puses. Neredzu jēgu akumulēt TEC, HES saražoto, viņi paši ir pietiekami elastīgi, lai veiktu šo “akumulatora” principu, turklāt daudz lētāk.