Eiropas Parlaments atbalsta augstāku atjaunojamās enerģijas mērķi 2030.gadam
Eiropas Parlaments vēlas, lai līdz 2030. gadam daudz vairāk tiktu izmantota atjaunojamā enerģija un ievērojami samazināts enerģijas patēriņš.
Jūras vēja elektrostacija (Shutterstock)
Eiropas Parlaments vēlas, lai līdz 2030. gadam daudz vairāk tiktu izmantota atjaunojamā enerģija un ievērojami samazināts enerģijas patēriņš.
Eiropas Parlaments ir nobalsojis par priekšlikumu, kas paredz kāpināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru Eiropas Savienībā līdz 45% 2030.gadā. Priekšlikums paredz, ka katrai Eiropas Savienības dalībvalstij būs jāīsteno vismaz divi pārrobežu elektroenerģijas projekti, bet tām, kuru elektroenerģijas patēriņš gadā pārsniedz 100 teravatstundas (TWh), pat trīs.
Deputāti arī pieņēma grozījumus, kas aicina pakāpeniski samazināt primārās koksnes daļu, kas tiek uzskatīta par atjaunojamo enerģiju.
Tikai atjaunojamās enerģijas plašāka izmantošana nozīmē patiesu neatkarību. Mēs stingri atbalstām palielināto 2030. gada mērķi par 45%. Mēs apstiprinām nepieciešamību pēc lielākas pārrobežu sadarbības, lai paplašinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, un aicinām izstrādāt daudzveidīgu ūdeņraža importa stratēģiju. Tāpat esam paaugstinājuši ilgtspējības prasības biomasai un degvielai.
Markuss Pīpers (Vācija), vadošais EP deputāts saistībā ar atjaunojamās enerģijas direktīvu
Enerģijas ietaupījums
Atsevišķā balsojumā EP deputāti atbalstīja Energoefektivitātes direktīvas (EED) pārskatīšanu, kas nosaka enerģijas taupīšanas mērķus gan primārās, gan gala enerģijas patēriņā ES.
Deputāti izvirzīja ES mērķi samazināt gala un primārās enerģijas patēriņu. Dalībvalstīm kopīgi jānodrošina enerģijas galapatēriņa samazinājums vismaz par 40% un primārās enerģijas patēriņš par 42,5% salīdzinājumā ar 2007. gadu līdz 2030. gadam. Tas atbilst attiecīgi 740 un 960 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta (Mtoe) gala un primārās enerģijas patēriņam. Dalībvalstīm būtu jānosaka saistošas valsts iemaksas, lai sasniegtu šos mērķus.
Mērķi tiks sasniegti ar pasākumiem vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, dažādās nozarēs – piem. valsts pārvalde, ēkas, uzņēmumi, datu centri.
Uzlādēts viedoklis
Tālis Linkaitis tagad noteikti ir priecīgs par to, ka vairs nav Satiksmes ministra amatā. Sasniegt 16% samazinājumu varēs tikai drastiski. Iepriekšējos četros gados gandrīz nekāds progress šajā jomā nenotika.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Sākt taupīt enerģiju varētu ar to, ka visiem eiropā tirgotajiem EV noteiktu max ierobežotu jaudu 150kW 😀
Ko tas mainīs?
Tik pat labi var noteikt DUSiem, ka uzpildes ātrums nedrīkst būt lielāks par 1L/min
Kāds sakars auto jaudai ar uzlādes / degvielas uzpildes ātrumu?
Mainīs to, ka netiks lieki tērēti resursi + enerģija. Tas uz ko tik ļoti tiecas EU.
Atvaino, pārpratu!
150kW ir ļoti laba jauda. Godīgi būtu arī ICEV noteikt maksimālo jaudu arī uz 150kW.
Tik ilgi, kamēr Eiropas politiķi runās par “atjaunīgu” enerģiju, nevis mazu izmešu enerģiju, un atbalstīs sapiņķerētus un neuzticamus Rūba Goldberga risinājumus, reālais ieguvums būs enerģijas trūkums, neuzticama piegāde un augstas cenas.
Jo ar neuzticamiem enerģijas avotiem fiziski nevar nodrošināt modernas civilizācijas vajadzības. Piemēram, ogļu patēriņš turpina pieaugt, jo tās, tāpat kā kodolenerģija nodrošina enerģiju tad, kad vajag, nevis tad, kad kad ir piemēroti laika apstākļi (skatīt pievienoto attēlu).
Vēlos atgādināt, ka nav atjaunīgas enerģijas, ir tikai pirmatnējā sprādzienā radīta un pārveidota enerģija. Tajā radās ūdeņradis un hēlijs, kas nodrošina kodoltermisko sintēzi zvaigznēs, un to sprādzienos rodas smagie radioaktīvie elementi, kas ar laiku apvienojas planētās. “Atjaunīgā” vēja enerģija rodas no temperatūras starpības, ko rada radioaktīvo iežu sabrukšana Zemes dzīlēs un “atjaunīgās” Saules gaismas. Un tā pastāvēs tik ilgi, cik pastāvēs Zeme un Saule, tāpat kā kodolenerģija.
Tehnoloģijas un civilizāciju nodrošina pastāvīgi un uzticami enerģijas avoti. Un, kamēr fosilo kurināmo neaizstās kodolenerģija, viss pārējais ir vizuļi un grabuļi, kuru nozīme ir tikpat liela kā pāva aste, aļņa ragi vai divtonnīgs “apvidnieks”.
Diemžēl, šobrīd izskatās, ka eiropiešiem būs jāpārlaiž vismaz dažas grūtas ziemas, lai to saprastu.
Interesanti!