Elektrotransportlīdzekļu Latvijā

Ātrās uzlādes stacijas

Uzlādēts

Tavs ceļvedis atjaunīgajā enerģijā

ozols

Fakti par kokiem

2018. gada 21. augusts

Pasaulē ir vairāk kā 23’000 dažādu koku veidu. Tie ir pasaules plaušas un no tiem var iegūt dažādākos produktus. 

Koki attīra ne tikai gaisu, bet arī augsni ap tiem, palīdzot uzturēt mikroorganismiem draudzīgu vidi. Pasaulē ir vairāk kā 23’000 dažādu koku sugu.

Mūžzaļie koki, piemēram, priedes, nezaudē savas lapas vienā sezonā. Tās nomainās pakāpeniski, bet vairums lapu tomēr tiek nomainītas pavasarī, kad jaunās lapas izaug.

Vienā dienā koks ir spējīgs izsūkt teju 400 litrus ūdens no zemes un iztvaicēt gaisā.

skābekļa ražošana no co2

Bilde no Latvijas Valsts Meži mājaslapas

Mežs darbojas kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Viens koks ir spējīgs absorbēt pat 21.7 kg (48 mārciņas) ogļskābās gāzes gada laikā un būs pārstrādājis aptuveni 1 tonnu ogļskābās gāzes 40 gadu vecumā. Latvijas Valsts Mežu (LVM) apsaimniekotajos mežos katru gadu tiek absorbēti 15 miljoni tonnu CO2. Kopā LVM mežos ir uzkrāti aptuveni 109 miljoni tonnu  oglekļa (400 milj. tonnu COekvivalenta). Liels koks dienā spēj saražot tik daudz skābekļa, cik nepieciešams četriem cilvēkiem.

Latvija ir 4. mežainākā valsts Eiropā. Latvijas mežos 36% koku ir priedes. Egles sastāda 16%, bērzi – 24%, apses – 9%, baltalkšņi – 7%, melnalksņi – 5%, bet ozolu ar ošiem sastāda 2%.

Koks ir izejmateriāls vairāk kā 5’000 produktu. No tādiem kokiem kā priede var iegūt kokmateriālu priekš mēbelem un kurināmā. No priežu un egļu čiekuriem var iegūt čiekuru sīrupu. Kamēr no citiem kokiem var iegūt augļus un pat sulu tecināt.

Fotosintēzes rezultātā kokā noglabāto oglekli var izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Biomasas izmantošana ir CO2 neitrāls process jeb – cik paņem, tik atdod: koki augot piesaista CO2, un tos sadedzinot, tieši tāds pats daudzums CO2 izdalās atmosfērā. Ilgtermiņa efekts CO2līdzsvarošanai tiek panākts, kad koksne vispirms tiek izmantota būvniecībā vai interjerā, un pēc tam kā enerģijas avots.

Sauta kalna Garā egle ir šobrīd garākā egle un garākais koks Latvijā. Tā stiepjas 45.3 m augstumā un tās zari plešas 4.4 m platumā.

Kaives Senču ozols ir resnākais ozols Latvijā. Tā apkārtmērs ir 10.3 m un tas ir 19m augsts.

Pasaulē vecākais dzīvais koks ir aptuveni 9’550 gadus vecs. Vecā Tjiko (Old Tjikko) ir egle, kas savas saknes izlaida tajā laikā, kad Britu salas vēl nebija salas.

 

 

Avots: Latvijas Valsts Meži un  NC Štata Universitāte

Kārlis Mendziņš

Atrasts pie elektroierīcēm. Mīlestība pret jaunajām lietām izaugusi kopā ar bakalaura grādu elektroinženierzinātnēs. Brauc ar elektromobili kopš 2017. gada bargās ziemas (-30°C) un kopš tā laika ne reizi nav noslāpis.
Kārlis Mendziņš
Patika raksts? Atbalsti Uzlādēts iekš Patreon!
Fakti par kokiem 1

Komentāri

avatar
  Pieraksties  
Paziņojums no