Vienīgais tāds moments pie kā varētu "piesieties" ir izvēle par labu EPA (vs WLTP) standarta norādītajiem izmešiem, bet - salīdzinošiem datiem varu ar to sadzīvot. Man piemēram vispār atbilstošāks būtu NEDC standarts izmešu mērīšanai, jo pa taisnāko ceļu man ir 12km brauciens ar vidējo ātrumu ap 35km/h.
Izvēlējos EPA, jo tas ir skarbākais. NEDC rezultātus būtu nereāli dzīvē atkārtot. Pēc NEDC standarta manam Citroen C-Zero vajadzētu 150 km veikt ar vienu uzlādi, bet reāli ir ap 100 km. Pēc EPA ir 90 km.
Atcerieties - nav tāda lieta, kā pašlādējošs hibrīds
Jautājums zaļās enerģijas faniem. Kur rodas ideja, ka papildus pateriņš ir jāpieskaita vidējam elektroražosanas grozam, nevis sliktākajam ražošanas veidam. Muļķība, vai tomēr vienkārši negribas atzīt, ka elektroauto tiek lādēti ar akmeņogļu elektrību?
šis ir interesants viedoklis, varam skaitīt klāt kur gribam, bet redzkur Kārlis jau zemāk parēķināja un ciparos parādīja ka Latvijā pat no TEC elektrības izmeši būs ap 30g CO2/km, kas ir 6 reizes mazāk par tutanhamona hondu (pieņemot viņa minētos 200g) vai 4 reizes mazāk nekā visekoloģiskākie dīzeļi. Es runāju par reizēm, ne procentiem.
Un kā redzam no pētījuma (paldies atkal Tutanhamonam par saiti), vidējā Eiropā (kur pašlaik vēl nav tik zaļa enerģija kā Latvijā) vidējais EV ir 2x zaļāks (ja skatamies tikai CO2 un salīdzinām ar fosilauto Tailpipe CO2, nerēķinot degvielas ražošanas un piegādes procesā izmesto CO2, ko rēķina elektrība) . Atkal runājam par reizēm, ne procentiem.
Un akmeņogles Latvijas TECos nededzina.
Te nu laika tam nav īstā vieta bet ja jau - tad jau:
A) Tur nav nekā pārgudra - kaut kad tikko te Latvenergo kaut ko muldēja par AER vai "zaļākas" enerģijas nodrošināšanu tieši EV uzlādes punktos un gari un plaši skaidroja kā tas ir izsekojams.
Fakts ir tāds ka ir pilnīgi pofig kāda (no kurienes) enerģija tiek padota uzlādes punktā, tas ka savu auto uzpildīji zaļāk nozīmē tikai to ka kādā citā punktā kāds pie šīs "zaļākās"enerģijas netika, un izmantoja teiksim TEC ražoto, un līdz ar to faktiskais piesārņojums aboslūti nemainījās no tā vai EV lādēji tieši no AER, vai no TEC. Citādāka tas izskatās tikai tad ja tev mājās vai darbā pašam ir saules paneļi - un EV tiek lādēts no tiem.
Citas starpā - saules paneļi darbavietās varētu būt labs risinājums !!!B) Man var stāstīt kādus pekstiņus grib - tie vai nu tika uzreiz laisti gar ausīm, vai ja būs interese tiks atrasts kā ir vai kā nav patiesībā. EV pagaidām nav zaļš, un var nemēģināt iestāstīt pretējo, un tam nav sakara ar to ko esmu vai nesmsu izlasījis, izlasītais tikai apstiprina manis paša senas aizdomas/viedokli.
C)Tātad tev nepatīk manas atsauces, jautājums - tas ir tavas "ticības" jautājums ( protams arī otrādi manas "ticības" jautājums) , ir kādi pētījumi ko tu vari piedāvāt, vai kas tas īsti ir, jo piemēram par tiem taviem i3 patēriņiem man tādas 100% ticības nav, bet te atkal es skaidri nezinu tavus maršrutus utt. utjpr. Un vēl man diezgan grūti sev attaisnot piemēram i3 cenu (un elektro kastu cenu kā tādu - jo tehniski tur vispār nav nekā jauna, un lielus kapitālieguldījumus prasoša, enerģiju tērējoša [energy intesive] gan tur ir pārpārēm - kas visticamāk arī paņem lielu daļu EV cenas), pat pieņemot ka tas derētu maniem pārvietošanās ieradumiem.
D) elektro neder visiem, pat ja izmetam to ka nevar atļauties. jebkurš kuram ir jānobrauc drusku vairāk kā puse no EV baterijas ietilpības vienā virzienā EV neder. EV neder arī cita iemesla dēļ - Rīgai pārejot uz EV, būtu jāatrod diezgan padaudz viets lādēšanas punktiem, vēlams fast charge. Otrkārt tiklīdz EV sasniegs pārsvaru Rīgas ielās - tas zaudēs absolūti visas privilēģijas, jo gan RĪgas "tēviem" gan valdībai jālāpa budžeta robi. Tātad paliks vēl mazāk gribētāju un varētāju tos štruntus pirkt.
E) 'princips kurš vairāk piesārņo tas vairāk maksā ir taisnīgs -IMO. BET as ka "ekoloģijas nodoklis" tiek kabināts pie auto, nevis pie degvielas ir tas kas ir pilnīgs stulbums. Normāli būtu - tas kurš brauc un dedzina vairāk degvielas tas vairāk arī maksā ( CO2 izmešu daudzums ir proporcionāls nodedzinātajai degvielai). Pie reizes arī smagākas kājas, lielāki motori, nodzītāki motori utml. atbilstoši maksātu. Repsektīvi šobrīd tieši šads nodoklis ir degvielas akcīze - ja vajag, tad palielina to un tas būs vitaisnīgākais eko-nodoklis.
Tas par ko "aunagalvas" asvukārt runā - būtu kaut kāds gada nodoklis kas aprēķinas pēc norādīta auto kaut kāda ne -pārāk reālistiska izmešu mērījuma laboratorijā, pie kam labi zinām ka daži ražotāji ar šiem rādijumiem uz papīra diezgan pamatīgi šmaucās.
A) Latvenergo nepastāv jau gadus 5, un ja kāds delfos ar niku Latvenergo mēģina stāstīt ka uz rozeti tiek padota konkrēti zaļa enerģija, tad ir muļķīgi cepties par muļķībām.
B) "EV pagaidām nav zaļš" - tu pats iedevi saiti kur izklāstīts ka vidēji Eiropā 2 gados EV kļūst zaļš, tikko Kārlis parādīja ciparos pat ja lādētu tieši pie TEC, tad EV ir 4x zaļāks par viszaļāko dīzeli. Un tas ir ja apskatām tikai CO2 un salīdzinām ar fosilauto "tailpipe" (neņemot vērā fosilā ieguvi), ja skatāmēs vēl uz slāpekļaoksīdiem un cietām daļiņām (kas tiešā veidā kaitē cilvēkam), tad tur ir nulle no EV.
C) es cerēju ka tu lasi manus komentārus. Man ļoti patīk tavas saites, visas kuras apskatīju ir zaļi tendētas. Saite par vidējo EV kļūšanu par zaļu auto divos gados ir ļoti laba, un par Īrijas tīkla dekarbonizācijas darbiem arī laba un ADAC žurnālistu tests arī labs. Varbūt tu neesi lasījis kas tur rakstīts? EV cena ir augsta, bet ja tu darba laikā nerakstītu tik daudz un garu tekstu, iespējams tu varētu nopelnīt elektromašīnai.
D) Kāpēc EV neder visiem, ja atmetam to ka nevar atļauties? Par to pusi baterijas nobraukšanu vienā virzienā - ja vidēji EV spēj nobrauk 350 km ar vienu uzlādi, tad cilvēks to nevar ir jāpiestāj iedzert kafija, WC. un tajā brīdī 10 min palādē, un brauc tālāk. Es ceļā Sigulda - Liepāja (285 km) parasti piestāju 2x, atpakaļceļā vēl jāpaēd, atkal palādē. Ja beiži jābrauc lielie gabali (reizi nedēļā) tad gadā savācās 50 t km, un tur jau ekonomika spēlē savu, ietaupījums tikai degvielā ir 3000 eur/gadā. Un tas ir nerunājot šoreiz par ekoloģiju.
E) pašlaik vēl neko nekabina, pat koncepcijā mēģina panākt tikai 7% AER transportā, kas ir ļoti piezemināti, bet vajadzētu likt dīzelistiem maksāt vairāk kamēr atveras acis.
A) OK, tad labi ka saprotam ka tās ir muļķības, jo tā diemžēl nav vienīgā vieta ar sādu uzskatu par lietu stāvokli.
B,C) pareizi, es nemēģinu speciāli barot saites kas elektro noliek līdz ar zemi, bet gan saites kurām ir kaut kāda zināma uzticamība, un man personīgi nav lielu iebildumu ( vai vispār nav iebildumu) pret tur rakstīto (un arī lasu komentārus). Tad jautāsi - kur ir lielākā problēma ? Nelaime slēpjas elektro auto līdzšinējā dārdzībā, un faktā ka liela daļa (pasaulē) tiek nopirkta līzingos utml. ne jau 100% par savu naudu (valstu subsīdijas). Liela daļa tiek nobraukti līdz apmēram 30K divos gados un tad tiek pārdoti vai atstāti līzinga kompānijām. Un 30Kkm nozīmē ka auto ne tuvu vēl nav kļuvis zaļš (vismaz lielākajā daļā pasaules, jeb lielākajos tirgos kā Vācija, ASV utml.). Otrajam pircējam jau nākas "atlocīt" naudu 100% apmērā ( protams lietota auto cena ir piedzīvojusi kritumu), taču tā bieži vien nav gluži adekvāta tirgus apstākļiem - elektro auto joprojām "pārāk labi saglabā savu vērtību". Tad nu pats saproti cik lielas iespējas, ka tāds auto kļūs zaļš, kamēr jau nu to elektro brīnumu ir relatīvi maz - OK, notiekti savu pricēju atradīs, bet palielinoties EV skaitam - būs daudz tādu kas "stāv pie sētas".
D) kura ir tā vidējo EV kopa kura spēj vidēji nobraukt 350 km ? Skaidrs ka gariem braucieniem, butu loģiski izvēlēties Tesla veidīgus aparātus, bet pamēģini šito ideju pārdot vidējam latvietim - par tādu cenu - "iesālat tos savus elektro". Kamēr pilnīgi jauns 0,9 Renault spēj līdz Liepājai aizbraukt bez pieturām ( lietots Horvātijā uz gabaliem 300+ km). Es pie tam pieturos pie pasāciena ka 300 km vienā piegājienā ir minimums, ja bez bērniem tad vispār ne mažka par 500 km, un ir bijušas reizes kad 1000km, jas grauž kaut ko bez pieturām. Tāpēc neskatoties uz potenciālo ekonomiju ( kaut arī dīzelis tieši gargabalos sevi vislabāk atpelna salīdzinot ar da jebko) ar elektrību - tas joprojām neder lielai daļai tautas ! Kaut kur vienā video viens EV mīlis vācietis trāpījās ar i3 - vairs i3 neņemšot cenas dēļ, un otrs esot apnicīgi ka starp lielām Vācijas pilsētām - 50 min. brauc un 30 min. lādējies ( tas par bāni bija).
E) man nav problēma ar maksāšanu, problēma ir nodokļa piemērošanas loģikā.
P.S. mans darba sastāv no problēmu risināšanas un pastāvīgas mācīšanās - tās lietas notiek viļņveidīgi, tādēļ ir laiks visam kam, bez ietekmes uz finansēm. Un EV atļauties - man nav problēma - varētu mierīgi paņemt arī 5. auto kas būtu EV, ja vien redzētu no tā kādu jēgu ( nu nevar pat starp 3 auto + velo, lietojot katru no tiem tur kur tas vislabāk strādā - dabūt gatavu joku, ka man EV kļūs zaļš pārskatāmā periodā - nu vai arī jāpēk kaut kāda pilnīga miskaste a la Aixam, ko nu es pavisam noteikti negribu). Lūk tad ja es saskatīšu perspektīivu savai mājai uz jumta salikt saules paneļus, aina var būt mazliet citāda. Bet pagaidām man vajag saprast ko mana mājā "noēd" tāda kā stāv pa gadu.
Gari, bet... Kādēļ atkal tas pats savārstījums, kas nekādi neatbild uz jautājumu, kurš tika uzdots? Grūti saprast jautājumu?
Gari, bet... Kādēļ atkal tas pats savārstījums, kas nekādi neatbild uz jautājumu, kurš tika uzdots? Grūti saprast jautājumu?
Zini piedod, bet uzskatu ka atbildēju uz tiem jautājumiem kas tavā tekstā bija, tad kas ir tas jautājums uz kur tu gaidīji atbildi ?
Jautājums ir, kādēļ aprēķinos tiek maldīgi izmantots patēriņa grozs, nevis sliktākais ražošanas veids (ogles)? papildus patēriņa segumu ir jārēķina pēc marģinālo, nevis vidējo, izmaksu metodes!
Jautājums ir, kādēļ aprēķinos tiek maldīgi izmantots patēriņa grozs, nevis sliktākais ražošanas veids (ogles)? papildus patēriņa segumu ir jārēķina pēc marģinālo, nevis vidējo, izmaksu metodes!
Lai cik ļoti man nepatiktu pašreizējie elektro auto, es tomēr negrasos atbalstīt arī pretējās muļķības, tā kā tie kas vēlas ekonomēt parasti lietotvelektrību pēc biržas cenas, tad būtu loģiski pieļaut ka lādē auto tad kad cenas ir zemākās. Lai arī liela varbūtība ka tas notiek naktī un teiksim cerēt uz saules enerģijunir veltīgi, tomēr paliek citu enerģijas veidi, un skatoties uz pētījumiem par vēja enerģijas cenu izmaiņām - tā ir afigenna lēta ja naktī pūš vējš, lētāka kā jebkurš cits veids, izņemot varbūt kodolenerģiju. Tā ka praksē pie maza elektro auto skaita - tie noteikti ir vēl ekoloģiskāki par "vidējo patēriņa grozu". Konkrētais vēja enerģijas pētījums gan norāda arī uz pretējo - nelabvēlīgos laikapstākļos atjaunojamās enerģijas cena uzskrien kosmosā, kādēļ objektīvi fosilie iegūšanas veidi ir jāatstāj, lai kompensētu šos dranķīgos gadījumus.
Gari, bet... Kādēļ atkal tas pats savārstījums, kas nekādi neatbild uz jautājumu, kurš tika uzdots? Grūti saprast jautājumu?
jautājumu sapratu un atbildēju, bet acīmredzot man nesanāca saprotami, mēģināšu vēlreiz. Varam skaitīt elektropatēriņā palielinājumu pie vissliktākā - Latvijā tas ir TEC, ogles mēs nededzinam. Un vissliktākā enerģija joprojām dod 4 reizes mazāk CO2 izmešu ja salīdzina ar fosilā auto "tailpipe" CO2, neieskaitot fosilās degvielas ieguvē un transportēšanā izmestos CO2. Un vēl ir slāpekļa oksīdi un cietās daļiņas fosilajiem auto, un to nav elektroauto.
. Tad jautāsi - kur ir lielākā problēma ? Nelaime slēpjas elektro auto līdzšinējā dārdzībā,...
D) EV mīlis vācietis trāpījās ar i3 - vairs i3 neņemšot cenas dēļ, un otrs esot apnicīgi ka starp lielām Vācijas pilsētām - 50 min. brauc un 30 min. lādējies ( tas par bāni bija).
Un EV atļauties - man nav problēma - varētu mierīgi paņemt arī 5. auto kas būtu EV, ja vien redzētu no tā kādu jēgu ( nu nevar pat starp 3 auto + velo, lietojot katru no tiem tur kur tas vislabāk strādā - dabūt gatavu joku, ka man EV kļūs zaļš pārskatāmā periodā
domāju par EV vispārīgo zaļumu vidējam eiropas lietotājam esam vienojušies - tātad tie ir 2 gadi vai 70 000km uzkrātais CO2 izlietojums baterijas ražošanā un pie vidējā auto mūža 150 000 km, vidēji EV saražo 2x mazāk CO2, ja salīdzina ar vidējo fosilā auto tailpipe CO2.
Un elektroauto dārdzība ir problēma un galvenais to nepopularitātes iemesls. Cerams nākotnē tie būs pieejamāki, visdrīzāk tā arī būs. Ekstrēmākās prognozes ir jau uz 25.gadu, kad EV izlīdzināsies cenā ar fosilajiem.
D) nu i3 nav labākais autobāņiem, bet iespējams komentārs ir par 18,8 kWh i3, ja brauktu ar 44kWh i3, domāju situācija būtu savādāka. Sākumā jau ar EV brauca tikai entuziasti un fanātiķi, un industrijas progress ir tieši dēļ šiem trakajiem. Ar laiku jau parādās arī ekonomiskie ieguvumi noteiktiem sektoriem, kā piemēram cilvēkiem Latvijā ar nobraukumu virs 40 000 km/gadā, tīri degvielas cenas starpība ļauj ietaupīt pietiekami daudz, lai nosegtu iegādes sadārdzinājuma starpību.
Un beidzot par taviem personīgiem iemesliem, kāpēc tev EV der vai neder -
1) es domāju tev tie EV nepatīk kā suga, un tas ir ticības ne racionalitātes jautājums. Lielākai daļai cilvēku auto pirkums ir emocionāls ne racionāls. Un tāpēc es domāju tev vēl ilgi nebūs EV.
2) ja pieietu racionāli, var skatīties uz ekonomiskiem ieguvumiem - tev jānobrauc pietiekami daudz gadā, virs 40 000 km pēc mana aprēķina. Bet tas ir jārēķina un viss aprēķins balstās uz divu konkrētu auto aplūkošanu.
3) ja tev ekoloģija ir kā EV izvēles iemesls - ekoloģiskie ieguvumi ir uzreiz no pirmā kilometra ja aplūkojam slāpekļa oksīdus un cietās daļiņas. Ja aplūkojam CO2, tev jānopērk lietots auto vai pašam jānobrauc jauns auto virs 70 000 km, pirms tu to sadedzini.
1) es domāju tev tie EV nepatīk kā suga, un tas ir ticības ne racionalitātes jautājums. Lielākai daļai cilvēku auto pirkums ir emocionāls ne racionāls. Un tāpēc es domāju tev vēl ilgi nebūs EV.
2) ja pieietu racionāli, var skatīties uz ekonomiskiem ieguvumiem - tev jānobrauc pietiekami daudz gadā, virs 40 000 km pēc mana aprēķina. Bet tas ir jārēķina un viss aprēķins balstās uz divu konkrētu auto aplūkošanu.
3) ja tev ekoloģija ir kā EV izvēles iemesls - ekoloģiskie ieguvumi ir uzreiz no pirmā kilometra ja aplūkojam slāpekļa oksīdus un cietās daļiņas. Ja aplūkojam CO2, tev jānopērk lietots auto vai pašam jānobrauc jauns auto virs 70 000 km, pirms tu to sadedzini.
Vācietis bija ar to i3 aizpēries līdz Nordkapam, un man škiet ka runa bij par ~40kW i3.
1) ej nu sazina par to patikšanu, bet Teslu gan es principa pēc nepirkšu - tās pasaciņas gan man aknās sēž. Un tas ka es tomēr gribu braukt uz saviem vai sievas laukiem bez prāta sipšanas ar tizlu uzlādes infrastruktūru. (viens virziens - 86km otrs 190km - abas lauku mājas). Un protams cena.
2)es uz to skatos savādāk, tā kā aktīvais sports pamazām tiek partraukts, tad uz Rīgu jau esmu sācis braukt ar velo pa vasaru. Attiecīgi aprīkojoties sezona tiks pagarināta un ir aizdomas ka tad tas elektro man vispār vairs nav ekonomiski jēdzīgs.
3) ekoloģiskie ieguvumi būs vēl lielāki, ja lieki ar nebraukāsim ar saviem auto, kaut vai tie būtu elektro.
Pa apli vien... Jautājums ir par elektroieguves aprēķina metodes izvēli, nevis cietajām daļiņām. Otrkārt - zīmīgi tiek piesaukts Latvijas TEC, jo latvijā neesot sliktāku...? Jautājums ir tieši par to - kādēļ tiek melīgi izmantota atsauce uz Latvijas elektroieguves veidiem (kuri nenosedz patreizējo patēriņu, jo elektrība tiek papildus importēta), ja elektroauto, radot papildus patēriņu, netērēs Latvijā ražotu elektrību, bet gan palielinās importu. Kur un kas ražos šo elektrību? Varu pateikt priekšā - faktiski šo patēriņu var nodrošināt Polijas/Vācijas ogļu TEC vai Astravjecas AES. Būsim korekti un vērtēsim elektrouauto uz šīs bāzes. Papildus veidam, lūdzu "izdevumos" godīgi pieskaitīt pārvades zudumus, kas vidēji tiek rēķināti ~1% uz 100km.
Gari, bet... Kādēļ atkal tas pats savārstījums, kas nekādi neatbild uz jautājumu, kurš tika uzdots? Grūti saprast jautājumu?
jautājumu sapratu un atbildēju, bet acīmredzot man nesanāca saprotami, mēģināšu vēlreiz. Varam skaitīt elektropatēriņā palielinājumu pie vissliktākā - Latvijā tas ir TEC, ogles mēs nededzinam. Un vissliktākā enerģija joprojām dod 4 reizes mazāk CO2 izmešu ja salīdzina ar fosilā auto "tailpipe" CO2, neieskaitot fosilās degvielas ieguvē un transportēšanā izmestos CO2. Un vēl ir slāpekļa oksīdi un cietās daļiņas fosilajiem auto, un to nav elektroauto.
Ir meli, lieli meli un statistika. Es kaut kā nevaru loģiski saprast, no kurienes izriet ka ar TECu elektrību darbināms elektromobīlis varētu būt atbildīgs par 2x mazāku izmešu daudzumu - jo, kā jau mēs zinām, dīzeļa lietderības koeficients ir līdzvērtīgs, ja ne lielāks, kā TECu turbīnām [vienā šīs lapas rakstā piesauktie 85% ir nekaunīgi aiz ausīm pievilkts scenārijs, kur VISS TECa siltums, kuru var izmantot, tiek izmantots [kā siltums, protams], nevis izlaists gaisā, kas pat teorētiski ir iespējams tikai ziemā] , bet nullarboras eksperiments parādīja ka elektromobīlis ideālos darbības apstākļos, uzlādēts no dīzeļgeneratora [ierīces, kur motors ir precīzi aprēķināts slodzei, nevis kā mašīnā], ir atbildīgs par līdzīgu izmešu daudzumu kā mašīna ar dīzeli - jā, ja uzstādījums ir braukt ar 2,5 tonnas smagu mašīnu, tad elektromobīlis ir pārāks, bet ja tāda nav, un pietiek arī ar kādu i3 🙂 , tad dīzelis ir pārāks; tādam i3 tur bija kaut kas ap 5 litriem uz simtu, neliels sedans ar četru katlu dīzeli varētu ierakstīties arī zem četriem.
. Tad jautāsi - kur ir lielākā problēma ? Nelaime slēpjas elektro auto līdzšinējā dārdzībā,...
D) EV mīlis vācietis trāpījās ar i3 - vairs i3 neņemšot cenas dēļ, un otrs esot apnicīgi ka starp lielām Vācijas pilsētām - 50 min. brauc un 30 min. lādējies ( tas par bāni bija).
Un EV atļauties - man nav problēma - varētu mierīgi paņemt arī 5. auto kas būtu EV, ja vien redzētu no tā kādu jēgu ( nu nevar pat starp 3 auto + velo, lietojot katru no tiem tur kur tas vislabāk strādā - dabūt gatavu joku, ka man EV kļūs zaļš pārskatāmā periodā
domāju par EV vispārīgo zaļumu vidējam eiropas lietotājam esam vienojušies - tātad tie ir 2 gadi vai 70 000km uzkrātais CO2 izlietojums baterijas ražošanā un pie vidējā auto mūža 150 000 km, vidēji EV saražo 2x mazāk CO2, ja salīdzina ar vidējo fosilā auto tailpipe CO2.
Kā tas ir - divi gadi vai 70 k km? Kāpēc tad, kad elektromobīļa attaisnošanai vidējie cipari ir izdevīgāki, tie tiek izmantoti, bet kad nē, tie netiek izmantoti? 🙂 Vidējais nobraukums gan latvijā, gan vācijā, ir kaut kas ap 15k km, ja ne pat mazāk - tātad, 4,5 gadi vai 70 k km. Es, protams, saprotu, kāpēc tev stipri pārspīlēts vidējais nobraukums [vai kāds tur bija tas pamatojums zem diviem gadiem] ir izdevīgs - tu esi mūsdienu patērētājs vulgaris, un tu gribi mainīt mašīnas tā, kā patērētāju sabiedrība to paredzējusi - reizi piecos gados - tā nu ja tu braucot ar mašīnu un to regulāri mainot gribi vēl izlikties ka glāb pasauli no ekoloģiskas katastrofas - ja no 5 gadu cikla tu 3 gadus esi zaļš, tas tak ir daudz smukāk nekā tad, ja tikai pusgadu... 🙂
Tajā īpatnējajā elektromobīļa zaļākuma aprēķinā ir vēl viens īpatnējs kāsis, kuru es īsti nevari saprast - mašīnas mūža beigas - tur noteikti, labākajā gadījumā, tiek pieņemts ka mašīnai ar iekšdedzes dzinēju ir tikpat īss prognozējamais mūža ilgums kā elektromobīlim [~10 gadi] un pārstrāde tiek pieņemta par puslīdz vienādu, sliktākajā gadījumā [neloģiski, bet es nebūtu pārsteigts ja tāds variants arī tiktu izskatīts] - patērētājs ar mašīnu ir nobraucis 5 gadus un no tās atkratās, un līdz ar to tā ir "pazudusi", tēlaini izsakoties, atkritumi ir saslaucīti un pārbērti pār kaimiņa sētu, un paša sēta tīra. Kaut kā tiek aizmirsts par vecu mašīnu daudzumu latvijas ielās un ceļos [kas parāda ka viena mašīna ar iekšdedzes dzinēju nodzīvo vismaz divu elektromobīļu mūžu], tiek aizmirsts par elektromobīļu akumulatoru pārstrādes problēmām, un, ak vai - tavs paša i3 ir uzskatāms piemērs neekoloģiskiem elektromobīļiem, ar savu oglekļa šķiedras virsbūvi, kura ir daudz energoietilpīgāka ražošanā, bet mūža beigās to visdrīzāk izmetīs izgāztuvē....
Ak jā, tu vēl kaut kad pasenāk izmeti frāzi, no kuras izriet ka iekšdedzes dzinēja izmeši esot atkarīgi no mašīnas nobraukuma, kas uzskatāmi parāda tavu neorientēšanos iekšdedzes dzinēju darbības īpatnībās - jā, vecākām mašīnām lielāka iespējamība ka dažādas izmešu sastāvu uzlabošanas ierīces būs amputētas, bet tas, par ko te ir visvairāk uztraukums - oglekļa dioksīds - ir proporcionāls degvielas patēriņam, bet lai motors sāktu patērēt jūtami vairāk degvielas dēļ nolietojuma, tur jābūt nenormāli izdilušam motora blokam, un īpašniekam jāliek mīksto uz faktu ka degvielas patēriņš pieaudzis - diezgan neticams scenārijs. Te reku viens rakstiņš ar piemēru ka nobraukums nav galvenais kritērijs http://n53series.blogspot.com/2018/05/lietota-auto-iegade-nobraukums.html
Jo mēs esam Ziemeļu elektrības tīklā - NordPool. Ja mums būs papildus nepieciešamība pēc elektrības tā nāks no Lietuvas/Igaunijas/Zviedrijas/Somijas/Norvēģijas. Atkarībā no tā, kura elektrība tobrīd būs lētākā. Jā, tagad mums būs savienojums arī ar Baltkrievijas AES, bet tas nav pamata pieslēgums.
Atcerieties - nav tāda lieta, kā pašlādējošs hibrīds
Spelling error report
The following text will be sent to our editors: