Elektroauto stagnē, spraudņu hibrīdi uzņem apgriezienus, Tesla ir populārākais elektroauto: Latvijas e-auto statistika 2024.g.

Noslēdzot 2024. gadu, Latvijā bija reģistrēti 9234 elektroauto, kas no kopējā valsts autoparka veido nedaudz vairāk nekā 1%.

Jau vairāk nekā 3 gadus Latvijā ir pieejams iegādes atbalsts, iegādājoties jaunu vai lietotu elektroauto, un pagājušajā gadā tas ir papildināts, sniedzot līdz pat 11 000 EUR atbalstu. Statistikā var manīt subsīdiju radīto agrīno burbuli, kas ļāvis skeptiķiem spekulēt, ka pieprasījums pēc elektroauto krītas, lai gan gada noslēdzošais ceturksnis ir atpakaļ uz normālas eksponenciālās izaugsmes trajektorijas un elektroauto reģistrāciju skaits ir lielākais kāds bijis Latvijas vēsturē.

2025.g. 1. janvārī Latvijā bija reģistrēti 9234 elektroauto (BEV) (+45%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (YoY)), 142 elektriskie autobusi (+27%), 291 elektriskie kravas transportlīdzekļi (+41%), 52 elektriskie kvadricikli (+21%), 962 elektriskie mopēdi (+13%) un 174 elektriskie motocikli (+36%). Kopā Latvijā ir reģistrēti 10855 elektriskie transportlīdzekļi (+42%).

2024.g. 1. ceturkšņa elektrisko automašīnu reģistrācijas izdalot sīkāk:

• BEV: 341 reģistrācijas (+3% YoY, 8% ceturkšņa reģistrāciju) (+519 lietoti, +15 vieglie kravas)
• PHICEV*: 324 reģistrācijas (+300%, 7%)
• Kopā: 665 (+61%, 15%)

*PHICEV – (abreviatūra no angļu valodas) plug-in hybrid internal combustion engine vehicle. Uzlādēts.lv nelieto vairs terminus PHEV vai HEV.

Atpakaļ uz eksponenciālās izaugsmes

Autoindustrijas krīze, kas iesākās 2020. gadā ar C-19, turpinājās ar pusvadītāju krīzi un krievijas iebrukumu Ukrainā, izskatās. ka beidzot ir pārdzīvota, lai autoindustrija sāktu apzināties, ka ir sākusies nākamā krīze – pieprasījums pēc iekšdedzes automašīnām ir piedzīvojis pīķi pirms vairākiem gadiem. 2018. gadā tika pārdots par 25% vairāk iekšdedzes dzinēju automašīnu nekā 2023. gadā (globālie dati par 2024.g. vēl nav pieejami). Nieka 5 gadu laikā tika zaudēta 1/4 tirgus. Tikmēr elektroauto pieprasījums turpinās uz eksponenciālas izaugsmes līknes.

I wonder in 2018, how many analysts thought combustion car sales would be 25% lower five years later? pic.twitter.com/ky8DxasFP1

— Dave Jones (@CleanPowerDave) February 17, 2025

Latvijā varam novērot novēlotu tendenci. Salīdzinot ar 2007. gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. 2024. gads bija 2018. gada līmenī un, ja globālās tendences atspoguļosies arī Latvijā, varam sagaidīt, ka pīķis ir aiz muguras. Norietu arī pastiprina tas, ka šobrīd esam pārmaiņu procesā no iekšdedzes uz elektrisko piedziņu.

Šobrīd var novērot, ka subsīdijas bija izveidojušas kupri uz eksponenciālās izaugsmes līknes (skatīt augstāk), ko steidza bremzēt dažādās krīzes, ko piedzīvojām kopš to izsludināšanas. 2024. gada noslēdzošais ceturksnis ar 860 elektroauto (jaunu + lietotu) reģistrācijām ir rekorda ceturksnis līdz šim. Tipiski gan gada noslēdzošais ceturksnis elektroauto ziņā bijis sliktākais, kas arī liek domāt, ka esam uz pozitīvas izaugsmes. Vienlaikus var novērot, ka jauno elektroauto tirgošanas apjomi sāk atgūties.

Liels izrāviens arī ir lādējamiem hibrīdiem (PHICEV), kas par spīti tam, ka Eiropā tiem ir lejupslīde pieprasījumā, Latvijā piedzīvo rekordpieprasījumu. Tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka to uzlādes spējas un iespējamais nobraukums ar vienu uzlādi sāk sasniegt bateriju elektroauto līmeni, kāds tas bija 2012. gadā…

Ja paskatāmies vērīgāk elektroauto reģistrācijās, tad esam Latvijai tipiskajā situācijā, kurā lietotie auto ienāk lielākos apmēros nekā jaunie, kas liecina par lietoto elektroauto tirgus nobriešanu. Pieaugums kopš 2019.g. beigām bija balstīts pārsvarā uz jaunajām mašīnām.

Ir vērts arī ņemt vērā, ka līdzīgi kā tas bija 2020. gadā, jauno elektroauto reģistrācijas tika mākslīgi bremzētas visā Eiropā līdz šī gada 1. janvārim, jo līdz ar 1. janvāri stājas spēkā jauni CO₂ emisiju limiti ražotājiem, kas ir stingrāki Attiecīgi ražotājiem pārdoto jauno elektroauto nozīme ir lielāka tagad, pēc dažiem mēnešiem, nekā tā bija iepriekš. Izņemot, protams, tiem, kuriem piedāvājumā nav neviena automašīna, kas radītu tiešās CO₂ emisijas.

Līdz ar ES lēmumu par iekšdedzes dzinēju mašīnu aizliegšanu no 2035.g., jaunajiem Euro 7 izmešu standartiem, kas stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā, un stingrākiem automašīnu ražotāju emisiju standartiem, kas ir spēkā no 2025.g. 1. janvāra, varam sagaidīt, ka elektroauto statistika arī Latvijā dažu gadu laikā uzleks līdz dominējošajam starp jaunajām automašīnām un ap 2030.g. būs interesantāk vērot spraudņa hibrīda (kā pēdējo iekšdedzes dzinēja pārstāvi) pazušanu no statistikas. Līdzīgi, kā tas ir Norvēģijā šobrīd.

Pēc ACEA datiem 2024. gadā pilnīgi elektriskās automašīnas (BEV) ieņēma 14% no Eiropas Savienības jauno automašīnu tirgus un spraudņu hibrīdi (PHICEV) – 7%, kopā – 21%. Ja vēl ieskaitām nelādējamos hibrīdus (HICEV), kopā ES elektrificētās automašīnas bija 52% no jauno automašīnu tirgus. Citiem vārdiem sakot, lielākā daļa no automašīnām bija mazākā vai lielākā mērā elektrificētas, vairāk nekā katra 5. mašīna bija uzlādējama un katra 7. mašīna bija tīri elektriskā.

Ceturkšņa jaunpienācēji un līderi

Šajā ceturksnī Latvijā tika reģistrēti 9 līdz šim vēl Latvijā neredzēti BEV – BYD Atto 3, Citroen e-C3, Citroen SpaceTourer, DongFeng Box, Fisker Ocean, KIA EV3, Mercedes-Benz G, MINI Aceman SE un Volvo EX90.

Šis ceturksnis ievieš izmaiņas Latvijā populārāko elektroauto topa augšgalā. Tesla Model 3 ar 111 reģistrācijām ceturksnī bija izteikts līderis, kas ļāva ieņemt Latvijas elektroauto parka topa augšgalu. Ceturkšņa otrs populārākais elektroauto bija Volkswagen ID.3, bet trešais – Audi e-tron/Q8 e-tron. Tikmēr otrs populārākais Latvijas elektroauto Nissan Leaf iespēja 41 reģistrāciju šajā ceturksnī, bet BMW i3, trešais populārākais Latvijas elektroauto, – 32.

Populārākais 2024. gada elektroauto bija Tesla Model 3 (340 reģistrācijas gada ietvarā), aiz sevis atstājot Audi e-tron/Q8 e-tron (186) un Tesla Model Y (162).

Starp jaunajām automašīnām iepriekšējā ceturksnī benzīns joprojām dominēja ar 56% tirgus, dīzelis – 26%, elektrība – 8% (15% kopā ar PHICEV) un gāze ir 0% (2% kopā ar benzīna hibrīdu). Tomēr vieglajiem komerctransportiem ir jāsaņemas. Tur aina ir nemainīgi bēdīga – dīzelis dominēja ar 94% tirgus, benzīns ieņēma 3%, elektrībai – 2% un gāze ir 0.5%.

Šobrīd tas varbūt neizskatās reālistiski, bet, ņemot vērā, ka EK ir lēmusi, ka iekšdedzes dzinēju jaunas reģistrācijas netiks vairs atļautas, varam pieņemt, ka starp 2026. un 2030. gadu elektroauto dominēs gan vieglajās pasažieru, gan vieglajos komerctransportlīdzekļos.

Prognozes

Tā kā esam pārkāpuši simboliskajam “1% no autoparka” slieksnim, tad varam jau skatīties uz nākamo smuko mērķi – 5% (~36 000). Tendenču eksponenciālā līkne pāri iepriekšējo gadu datiem joprojām prognozē, ka 36 000 elektroauto būs starp 2027.g. un 2028. g.

Varam tikai zīlēt, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir apkopoti daži no minējumiem:

• Latvenergo – 60 000 (8% no autoparka)
• Eleport – 100 000 (14%)
• Neste – 72 000 (10%)
• Enefit – 16 000 (2%)
• Auto Asociācija – 72 000 (10%)
• Satiksmes ministrija* – 32 000 (4%) (*2022.g. prezentācija)
• Latvijas nacionālais attīstības plāns* – 14 400 (2%) (*2027.g.)
• Eksponenciāla līkne – 63 000-140 000 (9%-19%)
• Nemainīgs 58% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 91 000 (18%)

Kurai prognozei ticēt? Realitāte teju vienmēr ir labāka par to, ko pesimistiskākā eksponenciālā līkne prognozē. Piemēram, eksponenciālā līkne pirms gada paredzēja, ka 2030.g. būs 55 000 elektroauto, un vēl gadu iepriekš – 38 000. Izmaiņas gadu laikā ir ievērojamas. Nemainīgs 58% pieaugums diez vai realizēsies, bet iepriekšējo gadu tendences liek domāt, ka būs labāk nekā Latvenergo prognozē un krietni labāk nekā Enefit izteikušies.

Salīdzināšanai – Lietuvā šobrīd ir 15 983 elektroauto un Igaunijā ir 8545 elektroauto. Ņemot vērā lietuviešu datu “uzticamību”, varam spriest, ka Latvija ar 9525 elektroauto (vieglie pasažieru un kravas kopā) starp Baltijas valstīm ir tieši pa vidu.