Iecerētajām elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms “Sadales tīklā” pārsniedzis 1 GW

Jaudu apjoms nākotnes elektrostacijām, ko attīstītāji plāno pieslēgt elektroenerģijas sadales operatora AS “Sadales tīkls” infrastruktūrai un kam operators attiecīgi jau rezervējis jaudas, jūlija otrajā pusē ir sasniedzis 1040 megavatus (MW) jeb 1,04 gigavatus (GW). Savukārt kopējais rezervēto ražošanas jaudu apjoms plānotajām elektrostacijām gan sadales, gan pārvades sistēmā (AS “Augstsprieguma tīkls”) vismaz četrkārt pārsniedz šābrīža faktisko patēriņu valstī.

Vēl 2021. gada noslēgumā plānotajām elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms “Sadales tīklā” bija ap 180 MW. Tātad pusgada laikā šis apjoms sadales sistēmā vien pieaudzis sešas reizes. Līdz šim sadales sistēmai jau pieslēgtas un pašlaik darbojas AER ģenerācijas iekārtas ar kopējo jaudu aptuveni 300 MW apjomā.

Jaudu rezervēšana neskar mikroģenerācijas klientus

Klienti, kas paši vēlas ražot elektrību, sadales sistēmai var pieslēgt vai nu mikroģeneratoru – ģenerācijas iekārtu elektroenerģijas ražošanai mazos apjomos ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW), vai elektrostaciju – ģenerācijas iekārtu, kas pārsniedz 11,1 kW un ir domāta elektroenerģijas ražošanai lielākos apjomos, tostarp arī komerciāliem nolūkiem – elektroenerģijas tirdzniecībai.

Mikroģenerāciju jaudu rezervēšana neskar – ikviens interesents var uzstādīt saules paneļus, piemēram, uz privātmājas jumta. Lai paralēlam darbam ar sadales elektrotīklu pieslēgtu mikroģeneratoru, “Sadales tīklam” jāiesniedz attiecīgs pieteikums, ko var ērti izdarīt klientu portālā www.e-st.lv.

Savukārt jaudas rezervēšana topošajai elektrostacijai “Sadales tīklā” notiek brīdī, kad operators apstrādā attīstītāja pieteikumu, izvērtējot projekta ietekmi uz tīklu, un izsniedz tehniskās prasības (noteikumus). Pēc tehnisko prasību saņemšanas attīstītājs var sākt darbu pie ģenerācijas projekta īstenošanas. Pieteikumi par elektrostacijas attīstīšanu, tostarp, to potenciālā ietekme uz sadales sistēmas drošumu un tīkla jaudu, tiek individuāli izskatīti ienākšanas secībā – ja konkrētajā brīdī un vietā nav brīvi pieejama jauda attīstītājam vēlamajā apjomā, ir iespējams rezervēt vai nu mazāku jaudu, ja tā pieejama, vai nonākt elektrostaciju pieslēgšanas pieteikumu rindā, kas publicēta “Sadales tīkla” mājaslapā. Ne visus projektus, kam jaudas rezervētas, attīstītāji īsteno, tāpēc situācija ar brīvi pieejamām jaudām ir mainīga. Tiklīdz jaudas ir atkal pieejamas, tās tiek piedāvātas nākamajiem rindā esošajiem pieteikumu iesniedzējiem. Turklāt “Sadales tīkls”, apzinoties klientu interesi par elektrības ražošanu no atjaunīgajiem resursiem, regulāri investē tīkla attīstībā un jaudu palielināšanā, piesaistot arī Eiropas fondu finansējumu.

Ja visas iecerētās elektrostacijas izbūvētu, ražotu vairāk nekā pašlaik patērējam

Milzu interese ar jaudu rezervēšanu topošajiem elektroenerģijas ražošanas projektiem novērojama arī pie elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” (AST), kur kopējais rezervēto ģenerācijas jaudu apjoms jūlija otrā pusē sasniedzis ap 3,5 GW. Maksimālā patēriņa slodze Latvijā saskaņā ar AST veiktajiem kontrolmērījumiem 2021. gadā bija 1,25 GW, bet minimālā 0,52 GW; vidējais patēriņš vasarā bijis ap 0,8 GW, ziemā – ap 0,9 GW. Kopējais pie abiem elektroapgādes operatoriem nākotnes elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms pašlaik jau pārsniedz 4,5 GW, kas ir daudzkārt vairāk, nekā Latvijā nepieciešams. Turklāt tas ir, neņemot vērā jau šobrīd abām elektroapgādes sistēmām pieslēgtās ģenerācijas apjomu.

Elektroapgādes operatori elektrotīklu attīsta, ņemot vērā sabiedrības faktiskās vajadzības (kopējo patēriņu) un paredzot samērīgu rezervi, tādējādi nodrošinot iespējami nelielu tīkla uzturēšanas izmaksu ietekmi uz tarifu. Attiecīgi, Latvijas iedzīvotāju patēriņa vajadzībām tīkla kapacitāte ir vairāk nekā pietiekama, vienlaikus nākotnes ģenerācijas projektus attīstītāji pieteikuši ar tādu kopējo jaudu, kas daudzviet jau pārsniedz arī sadales sistēmas rezerves kapacitāti un arī faktiskās iedzīvotāju patēriņa vajadzības. Tāpēc var būt gadījumi, kad elektrostacijas attīstītājam rezervēšanai uzreiz nav pieejama jauda vēlamajā apjomā, jo īpaši, ja to iecerēts attīstīt vietā, kur elektroenerģija tiek patērēta maz. Problēmas sakne faktiski ir tajā, ka ir novērojams izteikts ražošanas-patēriņa jaudu disbalanss. Proti, patēriņš visaktīvākais ir pilsētu centros, bet uzstādīt, piemēram, saules stacijas komerciāliem mērķiem – elektrības tirdzniecībai – bieži vēlas attālos reģionos, kur vēsturiski bijušas nepieciešamas nelielas tīkla jaudas. Aicinām komercprojektu attīstītājus rūpīgi izvērtēt elektrostaciju izbūves vietu, izraugoties teritoriju ar atbilstošu patēriņu, tad mazināsies arī situācijas ar pieejamo jaudu deficītu.

“Sadales tīkls” valdes loceklis un attīstības direktors Jānis Kirkovalds

Lai esošās milzu intereses apstākļos efektivizētu jaudu rezervēšanas kārtību, jau no šī gada 1. maija saīsināts tehnisko prasību derīguma termiņš – projektiem, ko vēlas pieslēgt elektroenerģijas sadales sistēmai, tas saīsināts no 2 gadiem uz 9 mēnešiem. Nupat apstiprināti arī grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas elektrostacijām ar jaudu virs 50 kilovatiem (kW) paredz ieviest maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ko attīstītājs atgūs, ja projekts tiks īstenots atbilstoši termiņam.

Gan īsāks tehnisko prasību derīguma termiņš, gan arī maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu rosinās attīstītājus ģenerācijas projektus plānot atbildīgāk un pārdomātāk. Pašlaik ir bažas, ka atsevišķi attīstītāji mēdz rezervēt jaudas bez reāliem plāniem īstenot projektu. Iespējams, tā dara cerībā, ka izsniegtās tehniskās prasības varēs tālāk par samaksu nodot citiem interesentiem. Gribu uzsvērt, ka šādas ieceres ir nepamatotas, jo Ekonomikas ministrijas (EM) atļauja, kas lieljaudas projektu attīstītājiem obligāti jāsaņem pirms jaudu rezervēšanas, tiek izsniegta konkrētam komersantam un zemes kadastram. Attiecīgi, tiesības īstenot projektu nav nododamas citam komersantam bez EM atļaujas izmaiņām, kas nozīmē, ka konkrētais pieteikums tiks anulēts, un jaunais pieteikums nonāks rindas beigās, ja tāda jau izveidojusies pie attiecīgās apakšstacijas.

“Sadales tīkls” valdes loceklis un attīstības direktors Jānis Kirkovalds

Plaša informācija gan par elektrostacijas, gan mikroģeneratora pieslēgšanu paralēlam darbam ar sadales elektrotīklu pieejama uzņēmuma mājaslapā www.sadalestikls.lv.